22. pants

Pieteikuma iesniedzēji norāda uz vairākām problēmām

attālināto mācību īstenošanā, ko, viņuprāt, izraisījis

apstrīdētais regulējums, - esot negatīvi ietekmētas izglītības

iespējas un pieejamība, tāpat ciešot arī izglītības kvalitāte.

Satversmes tiesa izvērtēs minētos argumentus atsevišķi attiecībā

uz katru no tiesību uz izglītību aspektiem, noskaidrojot, vai

pasākumus personu tiesību uz pamatizglītību un vispārējo vidējo

izglītību nodrošināšanai Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā

likumdevējs ir veicis pienācīgi.

No Satversmes 112. panta izriet valsts pienākums respektēt,

aizsargāt un īstenot tiesību uz izglītību tvērumā nostiprinātos

izglītības iespēju, pieejamības, pieņemamības un pielāgošanās

aspektus. Tiesību uz izglītību mērķu sasniegšanā valsts bauda

rīcības brīvību attiecībā uz to, cik ilgā laika periodā, ar kādām

metodēm un kādiem valstij pieejamiem resursiem šie mērķi tiks

sasniegti. Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā valstij bija

jārīkojas nekavējoties, lai pielāgotu izglītības sistēmu

jaunajiem apstākļiem. Tādējādi valsts pienākumi tiesību uz

izglītību mērķu sasniegšanā konkrētajā lietā ir aplūkojami, ņemot

vērā valstī ieviestos epidemioloģiskās drošības noteikumus.

22.1. Izglītības iespējas ietver to, ka izglītības

iestādēm un mācību programmām jābūt pietiekamā daudzumā un

valstij jānodrošina to praktiska īstenošana, kas citstarp paredz

pienākumu nodrošināt atbilstošas telpas, mācību materiālus un

pedagogus (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural

Rights, General Comment No. 13: The Right to Education (Art. 13

of the Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), 8

December 1999, E/C.12/1999/10, para 6 (a)).

Pakta 13. panta komentārā skaidrots, ka izglītības iespējas

var nodrošināt, citstarp izmantojot mūsdienu tehnoloģijas

(sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural Rights

(CESCR), General Comment No. 13: The Right to Education (Art. 13

of the Covenant on Economic, Social and Cultural Rights), 8

December 1999, E/C.12/1999/10, para 6 (a), (b) (ii)). Tas

nozīmē, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos pieeja

izglītības iestādēm un mācību programmām varēja tikt nodrošināta,

izmantojot elektroniskos resursus un interaktīvas mācību

platformas.

Covid-19 pandēmijas ietekmē faktiski visās pasaules valstīs

izglītības iestādes uz noteiktu laiku bija slēgtas (sk. OECD

pētījumu "Education at a Glance 2021". Pieejams:

https://www.oecd.org/ ). Latvijā arī pēc ārkārtējās

situācijas joprojām saglabājās augsts Covid-19 infekcijas

izplatīšanās risks, tāpēc daudzās izglītības iestādēs attālinātās

mācības tika īstenotas kā daļa no klātienes mācību formas.

Ārkārtējās situācijas laikā izglītības iestādes bija spiestas

pilnībā mainīt un pārkārtot klātienes izglītības procesu un

mācību metodes, īpaši pievēršoties attālinātā mācību procesa

pilnveidei. Ievērojot valstī ieviestos epidemioloģiskās drošības

noteikumus, tostarp pulcēšanās ierobežojumus, tika veiktas

izmaiņas mācību programmās, mācību gada organizācijā un

pilnveidotas pedagogu digitālās prasmes. Tai skaitā tikmēr, kamēr

izglītības iestādēs tika īstenota pilnīga vai daļēja pāreja uz

attālinātajām mācībām, pedagogi pielāgoja apgūstamo mācību saturu

atbilstoši izglītojamo iespējām (sk. lietas materiālu 2. sēj.

29. lp.).

Lai nodrošinātu attālinātajām mācībām nepieciešamos mācību

līdzekļus, interaktīvas mācību platformas un elektroniskos

resursus, kas ietvertu izglītības programmas īstenošanai

nepieciešamo saturu un tā aktīvas apguves iespējas, Ministru

kabinets paredzēja finansējuma pārdali 7,4 miljonu euro

apmērā digitālu mācību resursu komplektu veidošanai, metodiskam

un tehniskam atbalstam izglītības iestādēm digitālā risinājuma

ieviešanā, mācību resursu krātuves pilnveidei un aprobācijai, kā

arī digitālo materiālu veidošanai. Papildus tika pārdalīts

finansējums specifiskam atbalsta mērķim - uzlabot elektroniskās

sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās. Tāpat valsts

budžeta finansējums tika piešķirts pasākuma "Informācijas un

komunikāciju tehnoloģiju risinājumu modernizēšana vispārējās

vidējās izglītības iestādēm mācību procesa nodrošināšanai"

īstenošanai, nodrošinot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju

risinājumu iegādi izglītības iestādēm 2020. gadā (sk. Ministru

kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumus Nr. 670

"Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"

8.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā

balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.1. pasākumu

"Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura

aprobācija un ieviešana"").

Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā tika īstenots arī

projekts "Tava klase" - videonodarbības 1.-6., kā arī

9. un 12. klašu izglītojamiem (sk. lietas materiālu 2. sēj.

66. lp.). Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajos

metodiskajos ieteikumos vispārējās un profesionālās izglītības

iestādēm tika uzsvērta izglītības iestāžu rīcības brīvība, lemjot

par mācību procesa īstenošanai atbilstošākā modeļa izvēli. Tika

sniegti arī ieteikumi, kā turpināt mācību procesa īstenošanu

izglītojamiem, kuri atrodas pašizolācijā vai mājas karantīnā, kā

sagatavoties mācību procesa īstenošanas modeļu maiņai atbilstoši

strauji mainīgajai situācijai, kā arī informēt un iegūt

atgriezenisko saiti no izglītojamiem un vecākiem (sk.:

https://www.skola2030.lv/attalinata-macisanas/vadlinijas).

Tāpat 2020. gadā projekta Skola 2030 ietvaros sadarbībā

ar Valsts izglītības satura centru tika izstrādātas vadlīnijas

attālinātām mācībām, kurās citstarp tika sniegti ieteikumi mācību

procesa nodrošināšanai dažādos vecumposmos un mācību darba

organizācijai izglītības iestāžu vadībai, mācību un nodarbību

plānošanai pedagogiem, kā arī informācija par digitālajiem rīkiem

mācību procesa nodrošināšanai (sk.:

https://www.skola2030.lv/attalinata-macisanas/vadlinijas).

Izglītības un zinātnes ministrija ārkārtējās situācijas laikā

izstrādātos metodiskos materiālus papildināja ar ieteikumiem, kā

plānot un īstenot mācību saturu Covid-19 infekcijas izplatīšanās

laikā. Izglītības iestādēm tika ieteikts mācību procesu īstenot,

balstoties uz trim modeļiem. Proti, atkarībā no apstākļiem

konkrētā izglītības iestādē tiek īstenots A modelis - klātiene

(mācības notiek klātienē ar attālināto mācību elementiem vai bez

tiem), B modelis - kombinētais (mācības notiek gan klātienē, gan

attālināti) vai C modelis - attālinātais (mācības notiek

attālināti visiem izglītojamiem). Īstenojot C modeli,

izglītojamie izglītības iestādes telpas neapmeklē, mācās tikai

attālināti ar pedagogu tiešsaistē vai veicot patstāvīgos darbus

individuāli vai sadarbībā ar citiem, ar pedagoga mērķtiecīgu un

sistemātisku atbalstu (sk. Izglītības un zinātnes ministrijas

2021. gada 8. janvāra metodisko materiālu "Vadlīnijas

klātienes, kombinētu un attālinātu mācību īstenošanai".

Pieejams: https://skola2030.lv/ admin/filemanager/

files/2/Vadlinijas%20attalinatam%20macibam_31032021.pdf).

Tādējādi Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos attālinātās

mācības īstenoja tikai pie augsta Covid-19 infekcijas izplatības

riska un izglītības iestādēm sniegtie ieteikumi mācību procesa

organizēšanā bija vērsti uz individualizētu pieeju, atbilstošākā

modeļa izvēlei.

Tāpat jāņem vērā ar 2018. gada 21. jūnija likumu

"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" uzsāktā

vispārējās izglītības satura reforma ar mērķi pāriet uz

kompetencēs balstītu izglītību. Izmaiņas mācību saturā paredz

mūsdienīgāku mācību līdzekļu un pedagoģisko metožu izmantošanu

pedagoģiskajā darbā, lai attīstītu izglītojamo spējas risināt

nestandarta situācijas, kritiski analizēt informāciju un

uzņemties iniciatīvu (sk. likumprojekta Nr. 1205/Lp12

"Grozījumi Izglītības likumā" anotāciju). Tādējādi

attālināto mācību īstenošana Covid-19 infekcijas izplatīšanās

laikā jau nodrošināja zināmu pēctecību kompetencēs balstīta

mācību satura pielāgošanā.

Tādējādi pasākumi, ko likumdevējs veicis nolūkā nodrošināt

personu tiesības uz pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību

Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā, atbilst tiesību uz

izglītības iespēju aspektam.

22.2. Izglītības pieejamība nozīmē to, ka izglītība

jānodrošina bez diskriminācijas, tai jābūt fiziski un ekonomiski

pieejamai (sk.: UN Committee on Economic, Social and Cultural

Rights (CESCR), General Comment No. 13: The Right to Education

(Art. 13 of the Covenant on Economic, Social and Cultural

Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10, para 6 (b)). No

Satversmes 112. panta kopsakarā ar Satversmes 91. pantu citstarp

izriet valsts pienākums nodrošināt tādu izglītības sistēmu, kas

veicina visiem, tai skaitā izglītojamiem no sociāli neaizsargātām

ģimenēm, vienlīdzīgu izglītības pieejamību.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas piedāvā jaunas

iespējas pielāgot izglītības sistēmu, lai tā spētu darboties arī

Covid-19 infekcijas izplatības izraisītajā jaunajā realitātē.

Līdz ar to valstij ir pienākums, garantējot tiesību uz izglītības

pieejamību, nodrošināt visiem izglītojamiem vajadzīgos resursus

un tehnisko aprīkojumu, lai viņi neatkarīgi no materiālajām

iespējām un sociālā stāvokļa varētu līdzvērtīgi gūt labumu no

attālināto mācību programmām laikā, kad izglītības iestādes ir

slēgtas Covid-19 pandēmijas dēļ (sk.: UN Committee on

Economic, Social and Cultural Rights, Statement on the

coronavirus disease (Covid-19) pandemic and economic, social and

cultural rights, 17 April 2020 E/C.12/2020/1, para 7,

18).

Kompetenču attīstība izglītībā ietver dažādas mācīšanās

pieejas un vides, tostarp digitālo tehnoloģiju, izmantošanu.

Turklāt ir jāsniedz atbalsts pedagogiem, izglītojamiem un viņu

ģimenēm, lai atbalstītu un pilnveidotu mācīšanos dažādās vidēs un

līmeņos. Arī Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos,

īstenojot attālinātās mācības, ir apsverami riski, kas saistīti

ar interneta resursu, tehniskā aprīkojuma un piemērotas mācību

vides pieejamību, jo to nepietiekama nodrošinājuma gadījumā rodas

diskriminācijas draudi izglītojamo starpā.

Tiesībsargs norādījis, ka bērni ar īpašām vajadzībām saskaras

ar šķēršļiem, kas saistīti ar iekļaujošas izglītības pieejamību.

Tāpat ir uzsvērts likumdevēja pienākums rūpīgi izvērtēt, vai

Covid-19 infekcijas izplatības samazināšanai noteiktie

ierobežojumi izglītības iestādes apmeklēšanai klātienē ir

samērīgi ar tiesībām uz izglītību un pamatizglītības obligātumu

(sk. Tiesībsarga 2021. gada ziņojumu. Pieejams:

https://www.tiesibsargs.lv/).

Nevienlīdzīgas iespējas piekļūt izglītībai ilgtermiņā ietekmē

izglītojamo, jo īpaši sociāli neaizsargāto izglītojamo, nākotnes

perspektīvas. Tādējādi, lai izpildītu Satversmes 112. pantā

noteikto pienākumu nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu

izglītību, likumdevējam arī Covid-19 infekcijas izplatīšanās

apstākļos, pārskatot jau pastāvošās izglītības ieguves formas, ir

jānovērš iespējamie riski, kas var apdraudēt izglītības

pieejamību.

Ar 2021. gada 18. februāra grozījumiem Pārvaldības likumā,

kuri stājās spēkā 2021. gada 24. februārī, nolūkā mazināt

Covid-19 infekcijas izplatības radīto negatīvo ietekmi un

spriedzi ģimenēs ar bērniem, personām, kuras audzina bērnu,

sakarā ar ārkārtējās situācijas beigām tika nodrošināts

vienreizējs atbalsts 500 euro apmērā par katru bērnu.

Attiecīgā likumprojekta anotācijā norādīts, ka vecāki ir spiesti

ieguldīt lielu daļu savu resursu, lai, nezaudējot darbu, spētu

apvienot darba pienākumus un bērnu izglītošanu, kas jo īpaši

grūti ir ģimenēm, kurās ir vairāki bērni. Turklāt esot jāņem vērā

tas, ka gan vecākam, gan izglītojamam jānodrošina attālinātais

darbs un attālinātās mācības. Līdz ar to valsts atbalsts esot

vērsts uz to, lai vienlaikus izglītojamais varētu turpināt

attālināto mācīšanos un viņa vecāki - attālināto darbu (sk.

Saeimai 2021. gada 17. februārī iesniegtā likumprojekta Nr.

934/Lp13 "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku

pārvarēšanas likumā" anotāciju).

Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos valsts īstenoja

virkni pasākumu, lai nodrošinātu atbalstu izglītojamiem un

pedagogiem attālinātā mācību procesa organizēšanā. Piemēram, lai

uzlabotu izglītības iestāžu tehnoloģisko nodrošinājumu, 2020.

gadā Ministru kabinets piešķīra Izglītības un zinātnes

ministrijai finansējumu portatīvo datoru iegādei izglītības

iestāžu un izglītojamo vajadzībām (sk.: Ministru kabineta

2020. gada 16. septembra rīkojums Nr. 507 "Par finanšu

līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi

neparedzētiem gadījumiem", protokollēmums Nr. 54, 30 §).

Tāpat izglītojamiem, kas dažādu vides un sociālu apstākļu dēļ ir

pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, bija

paredzēta iespēja saņemt individuālas konsultācijas klātienē.

Izglītojamie varēja saņemt gan individuālas konsultācijas, gan

psihoemocionālo atbalstu. Savukārt Valsts izglītības satura

centrs īstenoja projektu "Atbalsts izglītojamo individuālo

kompetenču attīstībai", kura ietvaros tika piedāvātas

konsultācijas vecākiem, kuru bērniem ir speciālas vajadzības

attiecībā uz mācību procesa organizēšanu un mācīšanos (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 58.-60. un 62. lp.).

Tādējādi pasākumi, ko likumdevējs veicis nolūkā nodrošināt

personu tiesības uz pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību

Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā, atbilst tiesību uz

izglītību pieejamības aspektam.

22.3. Izglītības pieņemamība nozīmē to, ka mācību

programmām un mācīšanas metodēm jābūt pieņemamām izglītojamiem,

un šis kritērijs ietver arī izglītības kvalitāti (sk.: UN

Committee on Economic, Social and Cultural Rights, General

Comment No. 13: The Right to Education (Art. 13 of the Covenant

on Economic, Social and Cultural Rights), 8 December 1999,

E/C.12/1999/10, para 6 (c)).

Tiesībsargs uzsver, ka jebkuri lēmumi, kas ietekmē tiesības uz

izglītību, jāvērtē pēc tā, vai un kādā mērā tie nodrošina

izglītojamā tiesības uz kvalitatīvu izglītību. Šo tiesību

nodrošināšana nevarot būt formāla - valstī esot jāapzina un

jāizstrādā konkrētas izglītības standartu minimālās prasības, kas

attiektos ne tikai uz izglītības saturu, bet arī uz izglītības

iegūšanas vidi un citiem apstākļiem, no kuriem ir atkarīga

izglītojamā pilnvērtīga attīstība (sk. lietas materiālu 2.

sēj. 33. lp.).

Valstī ir izveidots izglītības kvalitātes uzraudzības un

kontroles mehānisms. Izglītības un zinātnes ministrija

norādījusi, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests laikā no

2020. gada aprīļa līdz 2020. gada jūnijam un 2020./2021. mācību

gadā ir veicis attālināto mācību izpēti, tajā iesaistot visas

izglītības iestādes, kurās notika pašas izglītības iestādes un

izglītības programmu akreditācija. Informācija tika iegūta,

izmantojot dažādas metodes, - akreditācijas laikā, kā arī

Izglītības kvalitātes valsts dienesta rīkotajos kursos

"Demokrātiska pārvaldība izglītības iestādē", veicot

754 izglītības iestāžu vadītāju aptauju. Tika secināts, ka

izglītības kvalitāti attālināto mācību laikā ietekmējuši vairāki

faktori un gadījumos, kad izglītības iestādes vadība kādam no

tiem nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību, ir pazeminājusies

izglītības kvalitāte (sk. lietas materiālu 2. sēj. 58.

lp.).

Pasaules Bankas pētījumā secināts, ka izglītības kvalitātes

samazinājumu Covid-19 pandēmijas apstākļos piedzīvojušas visu

pasaules valstu izglītības sistēmas. Lai arī kāda veida modeļi

tiek izmantoti attālināto mācību organizēšanai, esot paredzams,

ka pēc Covid-19 pandēmijas izglītības kvalitāte būs

samazinājusies (sk.: The COVID-19 Pandemic: Shocks to

Education and Policy Responses. World Bank, 2020. Pieejams:

https://openknowledge.worldbank.org/). Tomēr izglītības kvalitātes iespējamais

samazinājums noteiktu laiku pēc Covid-19 pandēmijas pats par sevi

nenozīmē to, ka valsts nebūtu pienācīgi rīkojusies, lai

nodrošinātu tiesību uz izglītību pieņemamību.

Attālināto mācību kā vienas no kombinēto mācību metodēm

pielietošana no pedagogiem prasa augsta līmeņa digitālo pratību

un profesionalitāti, bet no valsts - tās garantētu metodisko

atbalstu. Tādējādi izglītības kvalitātes kontekstā izšķiroša

nozīme ir pedagoga profesionalitātei un spējai pielāgot mācību

procesu izglītojamo spējām un vajadzībām. Izglītības kvalitāte

paaugstinās, ja pedagogs profesionāli un atbilstoši izmanto

dažādas mācīšanas stratēģijas, metodes un metodiskos

paņēmienus.

Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā norādīts: lai

atbalstītu pedagogus pilnveidotā satura un pieejas ieviešanā

klātienes un attālināto mācību laikā, ir organizēti vebināri,

notikušas konsultācijas un tiešsaistes forumi, tāpat arī

regulāras tiešsaistes konsultācijas pedagogiem, sarunas mācību

priekšmetu grupās ar projekta Skola 2030 ekspertiem.

Projekta Skola 2030 ietvaros ir izstrādāti un publicēti

mācību materiāli mācību resursu krātuvē, tai skaitā bērniem ar

garīgās attīstības traucējumiem. Tāpat izglītojamiem un

pedagogiem Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā tika sniegta

iespēja turpināt piedalīšanos tiešsaistes pasākumos -

nacionālajās mācību priekšmetu olimpiādēs, starptautiskajās

olimpiādēs, Baltijas informātikas olimpiādē un Brīvo datu

virtuālajā hakatonā, zinātniskās pētniecības darbu valsts

konferencē, kā arī praktiskās ievirzes semināros. Vienlaikus tika

turpināti un uzsākti vairāki pedagogu profesionālās pilnveides

programmas kursi - bērna talanta identificēšanai,

starpdisciplinārās pieejas ieviešanai pedagoga darbā,

lasītprasmes veicināšanai un izglītojamo uzvedības atbalstam

(sk.: Informatīvais ziņojums "Par kvalitatīvas vispārējās

vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem Ministru

kabineta 2020. gada 20. oktobra protokollēmums Nr. 62 32. §

).

Izglītības kvalitātes samazinājums ir attaisnojams tikai ar

īpašiem apstākļiem, konkrētajā gadījumā - ar Covid-19 infekcijas

izplatīšanās izraisītajām sekām. Turklāt valsts ir identificējusi

tos faktorus, kuru dēļ izglītības kvalitāte ir samazinājusies.

Šie faktori ir apzināti, un tos ir iespējams pienācīgi kontrolēt

un novērst. Valstij ir pienākums pastāvīgi kontrolēt izglītības

kvalitāti, efektīvi izmantojot izveidoto izglītības procesa

kvalitātes kontroles mehānismu, lai konstatētu iespējamās

izglītības kvalitātes izmaiņas (sal. sk. Satversmes tiesas

2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 22.1.

punktu). Pie tam izglītības kvalitātei, kādu sagaida

sabiedrība un paredz valstī spēkā esošais normatīvais regulējums,

ir tendence attīstīties un pilnveidoties.

Tādējādi pasākumi, ko likumdevējs veicis nolūkā nodrošināt

personu tiesības uz pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību

Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā, atbilst tiesību uz

izglītību pieņemamības aspektam.

22.4. Izglītības pielāgošanās aspekts nozīmē pastāvīgu

izglītības sistēmas attīstību atbilstoši mainīgajām sabiedrības

vajadzībām, lai tā varētu reaģēt uz izglītojamo vajadzībām

dažādos sociālajos un kultūras aspektos (sk.: UN Committee on

Economic, Social and Cultural Rights, General Comment No. 13: The

Right to Education (Art. 13 of the Covenant on Economic, Social

and Cultural Rights), 8 December 1999, E/C.12/1999/10, para 6

(d)).

Kā norāda Slimību profilakses un kontroles centrs, veicot

Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidrots, ka

vairāk nekā pusei no saslimušajiem 7.-12. klases izglītojamiem

inficēšanās bija saistīta ar izglītības iestādes apmeklējumu.

Klātienes mācību laikā izglītības iestādēs tika konstatēti

vairāki Covid-19 uzliesmojumi, proti, 60-170 gadījumi vienā

iestādē, un 72 procenti no saslimušajiem bija izglītojamie, bet

28 procenti - izglītības iestāžu darbinieki. Ieviešot attālinātās

mācības, uzliesmojumu skaits izglītības iestādēs ievērojami

samazinājās un vecuma grupā no septiņiem līdz 19 gadiem

saslimstības pieaugums bija zemāks nekā kopējā populācijā valstī

un citās vecuma grupās, bet tūlīt pēc ierobežojumu ieviešanas

bija vērojams pat neliels saslimstības samazinājums (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 27.-28. lp.).

Ņemot vērā to, ka klātienes mācības klases telpā kontaktstundu

veidā Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos nebija

pieļaujamas tajos Latvijas reģionos, kur saslimstības rādītāji

bija augsti, attālinātajām mācībām alternatīvs risinājums varēja

būt izglītības iestāžu slēgšana un mācību procesa pārtraukšana uz

noteiktu laiku. Tomēr likumdevējs pielāgoja izglītības sistēmu

tādā veidā, lai Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos tiktu

nodrošināta izglītības ieguves nepārtrauktība un izglītības

iestāžu slēgšana nebūtu nepieciešama. Covid-19 infekcijas

izplatīšanās apstākļos attālinātās mācības nodrošināja piekļuvi

izglītībai un garantēja tās nepārtrauktību.

Minētajos apstākļos tiesības uz izglītību tika īstenotas,

citstarp arī pašiem izglītojamiem pielāgojoties pārmaiņām mācību

procesā. Arī vecākiem bija jāvelta vairāk uzmanības un jāsniedz

atbalsts izglītojamiem tiesību uz izglītību īstenošanā. Tāpat

jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Satversmes ievadā noteikto ikvienam

ir pienākums rūpēties par sevi un saviem tuviniekiem. Šis

pienākums citstarp konkretizēts Civillikuma 177. pantā, kas

noteic vecāku tiesības un pienākumu rūpēties par bērnu. Minētais

ietver arī bērna aprūpi, kas citstarp nozīmē arī viņa

izglītošanu. Persona, kas īsteno bērna aizgādību, palīdz bērnam

sagatavoties patstāvīgai dzīvei sabiedrībā un audzina viņu miera,

cilvēka cieņas, iecietības, brīvības, vienlīdzības un

solidaritātes garā, veicinot viņa pilnvērtīgu attīstību (sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr.

2019-01-01 20. punktu). Proti, pienākums sekmēt bērna tiesību

uz izglītību īstenošanu un sniegt viņam atbalstu izglītības

procesā ir ne vien valstij, bet arī bērna vecākiem vai citām

personām, kas īsteno viņa aizgādību.

Tādējādi pasākumi, ko likumdevējs veicis nolūkā nodrošināt

personu tiesības uz pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību

Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā, atbilst tiesību uz

izglītību pielāgošanās aspektam.

Līdz ar to apstrīdētais regulējums,

ciktāl tas attiecas uz izglītības procesa organizāciju Covid-19

infekcijas izplatīšanās laikā, atbilst Satversmes 112.

pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 6. punktu un 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda: