21. pants

Lai noskaidrotu, vai likumdevējs ir veicis

pasākumus personu tiesību uz pamatizglītību un vispārējo vidējo

izglītību nodrošināšanai Covid-19 infekcijas izplatīšanās laikā,

jāaplūko jau pirms Covid-19 pandēmijas izveidotā izglītības

sistēma un jāpārbauda, kā likumdevējs ir rīkojies, lai šo sistēmu

pielāgotu Covid-19 izplatīšanās apstākļiem.

21.1. Izglītības ieguves formas - klātiene, neklātiene,

tālmācība, pašizglītība un izglītība ģimenē - ir regulētas

Izglītības likuma 8. panta pirmajā daļā. Izglītības likuma 8.

panta otrā daļa noteic, ka izglītības iestāde ir tiesīga īstenot

izglītības programmu apguvi klātienes, neklātienes, kā arī

tālmācības formā. Pirmsskolas izglītības programmas īsteno

klātienes formā. Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās

izglītības programmas īsteno neklātienes un tālmācības formā,

ievērojot Ministru kabineta noteiktos vispārējās izglītības

programmas īstenošanas kritērijus un kārtību.

Izglītības likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā klātienes

izglītības ieguves forma ir balstīta uz pedagoga un izglītojamā

individuālā darba un kontaktstundu klasē proporciju. Klātienes

izglītības forma atšķirībā no neklātienes un tālmācības formām

paredz izglītības programmas īstenošanu un mācību organizēšanu

izglītības iestādē kontaktstundu veidā ciešā sadarbībā ar

pedagogu. Savukārt neklātiene un tālmācība kā izglītības ieguves

formas ir veidotas, balstoties uz principu, ka izglītojamais

lielāko daļu mācību programmas apgūst patstāvīgi, bet

kontaktstundas izglītības iestādē tiek organizētas kā

konsultācijas, lai izglītojamam sniegtu atbalstu mācību procesā

un palīdzētu sagatavoties pārbaudes darbiem.

Izglītības sistēmā izglītības ieguves formas ir nošķirtas.

Piemēram, Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr.

747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un

pamatizglītības programmu paraugiem" 4. punktā noteikts, ka

pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes, neklātienes un

tālmācības formā. Savukārt Ministru kabineta 2013. gada 21. maija

noteikumos Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās

izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības

programmu paraugiem" (zaudēja spēku 2020. gada 1.

septembrī) 31.1. apakšpunktā bija noteikts, ka atbilstoši

Latvijas izglītības klasifikācijai izglītības ieguvei klātienes

formā tiek realizēta vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena programma, vispārējās vidējās

izglītības humanitārā un sociālā virziena programma, vispārējās

vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena

programma un vispārējās vidējās izglītības profesionālā virziena

programma.

Savukārt Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi

Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības

standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu

paraugiem", ar kuriem aizstāti spēku zaudējušie Ministru

kabineta 2013. gada 21. maija noteikumi Nr. 281 "Noteikumi

par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību

priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem",

12.1. apakšpunkts noteic, ka izglītības programmu īsteno

3360-3780 mācību stundās klātienes formā un 1890-2205 mācību

stundās neklātienes vai tālmācības formā.

Tādējādi izglītības programmas neklātienes un tālmācības

formās iespējams īstenot, ievērojot Ministru kabineta noteiktos

kritērijus un kārtību, kas būtiski atšķiras no izglītības ieguves

formai - klātiene - noteiktajām prasībām un metodiskajiem

paņēmieniem attiecīgā mācību satura apguvei, tai skaitā

izmantojamo mācību līdzekļu izvēlei.

21.2. Attiecīgās izglītības pakāpes mācību priekšmetu

apguves nosacījumi un kritēriji ir aprakstīti mācību priekšmetu

programmās. Ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu likumdevējs

ir pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt valsts izglītības

standartus un izstrādāt izglītības programmu paraugus. Mācību

priekšmeta programmā ir aprakstīti mācību priekšmeta mērķi un

uzdevumi, obligātais saturs, satura apguves secība un apguvei

paredzēto mācību stundu laiks, sasniegumu vērtēšanas formas un

metodiskie paņēmieni, kā arī satura apguvei izmantojamie mācību

līdzekļi un metodes.

Tādējādi valsts izveidotās izglītības sistēmas ietvaros

jebkura no izglītības ieguves formām ir saistīta ar izstrādāto

izglītības programmu un tās saturs ir ietverts Ministru kabineta

noteikumos.

21.3. Ar 2018. gada 21. jūnija likumu "Grozījumi

Vispārējās izglītības likumā", kas stājās spēkā 2018. gada

18. jūlijā, tika uzsākta pakāpeniska uz kompetenču pieeju

balstīta izglītības satura ieviešana. Kompetenču attīstības

veicināšana izglītībā ir viens no mērķiem, uz ko vērsta iecere

izveidot tādu Eiropas izglītības telpu, kurā varētu pilnībā

izmantot izglītības un kultūras sniegto potenciālu

nodarbinātības, sociālā taisnīguma un aktīva pilsoniskuma

veicināšanā (sk. Eiropas Komisijas paziņojumu "Eiropas

identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru",

14.11.2017., COM(2017)673 final). Ar minētajiem grozījumiem

Vispārējās izglītības likumā tika ietverts jēdziena "mācību

organizācijas forma" skaidrojums, proti, tas nozīmē noteiktā

kārtībā notiekošu pedagoga un izglītojamā sadarbību, kas

reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir

īstenojama kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle,

rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija (sk. Vispārējās

izglītības likuma 1. panta otrās daļas 4.2

punktu). Likumprojekta anotācijā šis jēdziens skaidrots kā

mācību organizācijas forma, kas pieļauj mācību norisi

visdažādākajās vietās - skolā, bibliotēkā, muzejā, uzņēmumā,

mežā, izmantojot daudzveidīgas mācību darba metodes, ne tikai 40

minūšu mācību stundu. Atbilstoši pārejas noteikumu 27. punktam šā

likuma 1. panta otrās daļas 4.2 punkts stājas spēkā

2020. gada 1. septembrī.

Tādējādi likumdevējs paredzēja plašākas iespējas organizēt

mācību procesu, dažādojot mācību organizācijas formas, tomēr

attālinātās mācības sākotnēji nebija definētas kā viena no mācību

organizācijas formām.

Līdz ar to likumdevēja izveidotā izglītības sistēma pirms

Covid-19 infekcijas izplatīšanās paredzēja klātienes mācības kā

vienu no mācību organizācijas formām bez tāda elementa kā

attālinātās mācības.

21.4. Covid-19 infekcijas uzliesmojumam sasniedzot

pandēmijas līmeni pasaulē, valstis saskārās ar dažāda veida

grūtībām un bija spiestas pielāgoties, lai arī pandēmijas

apstākļos pēc iespējas garantētu valsts pienākumu un funkciju

īstenošanu, kā arī personu tiesību un likumisko interešu

aizsardzību.

Arī Latvijā, lai ierobežotu saslimšanu ar Covid-19 izraisošā

vīrusa izplatību, vairākkārt tika izsludināta ārkārtējā situācija

un noteikts īpašs Covid-19 pandēmijas laika tiesiskais

regulējums. Citstarp ārkārtējā situācija ar Ministru kabineta

2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr. 655 "Par ārkārtējas

situācijas izsludināšanu" 1. punktu tika izsludināta no

2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 6. aprīlim.

Attālinātās mācības izglītības sistēmā tika ieviestas Covid-19

infekcijas apkarošanas pasākumu ietvaros ar mērķi nodrošināt

izglītojamiem iespējas turpināt izglītības programmu apguvi,

ierobežot infekcijas izplatīšanos un tādā veidā aizsargāt cilvēku

veselību. Ņemot vērā infekcijas straujo izplatību, klātienes

mācību procesa pārtraukšana bija daļa no kompleksu pasākumu

kopuma valsts vispārējās aizsardzības plāna ietvaros. Klātienes

mācības tika papildinātas ar vēl vienu elementu - attālinātajām

mācībām. Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas izplatību, arī citas

pasaules valstis ieviesa attālināto mācību modeli un izstrādāja

krīzes risinājumus mācību procesa nepārtrauktības nodrošināšanai

izglītojamiem dažādos vecumposmos un ar dažādām iespējām (sk.:

OECD, Lessons for Education from COVID-19: A Policy Maker's

Handbook for More Resilient Systems, 15 December 2020,

pieejams: https://www.oecd.org/).

Pieaicinātā persona Prof. Dr. med. Ģirts Briģis norāda,

ka Covid-19 infekcijas pārneses un tālākas izplatīšanās galvenais

priekšnosacījums ir cilvēku kontaktēšanās. Izglītības iestādes

esot vide, kurā ir īpaši labvēlīgi apstākļi infekcijas

izplatībai. Daudzu valstu un arī Latvijas pieredze liecinot, ka

tieši izglītības iestādes ir jaunu saslimšanas uzliesmojumu un

tālāku vispārējas saslimstības pieauguma sākuma vieta. Tādēļ esot

epidemioloģisks pamats maksimāli ierobežot bērnu un jauniešu

saskarsmi izglītības iestādēs. No epidemioloģijas viedokļa

klātienes izglītības pieļaušana nozīmētu apzinātu saslimstības

riska palielināšanu, tāpēc esot bijis pamats turpināt mācības

attālināti (sk. lietas materiālu 2. sēj. 25. lp.).

Ārkārtējās situācijas apstākļos īstenoto attālināto mācību

ietvaros joprojām saglabājās pedagoga un izglītojamo

kontaktēšanās mācību satura apguvē, atgriezeniskās saites

nodrošināšana ar izglītojamo un pedagoga atbildība par

izraudzītajām metodēm mācību procesa organizēšanā. Arī Pieteikuma

iesniedzēji neapstrīd attālināto mācību ieviešanas nepieciešamību

ārkārtējās situācijas laikā.

Tomēr tas vien, ka valstī nav izsludināta ārkārtējā situācija,

vēl nenozīmē, ka vairs nepastāvētu tādi būtiski draudi personu

veselībai un labklājībai, kuru novēršanai ir nepieciešama

steidzama valsts rīcība. Covid-19 pandēmijas radītajiem

apstākļiem ir raksturīga nenoteiktība un salīdzinoši straujas

pārmaiņas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 10.

marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 24.3. punktu). Tādēļ pēc

ārkārtējās situācijas beigām ar apstrīdēto Pārvaldības likuma

normu Ministru kabinetam tika piešķirts pilnvarojums Covid-19

infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudu gadījumā

epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt izglītības procesa

organizēšanas nosacījumus un kārtību, tai skaitā mācību procesa

nodrošināšanai attālināti. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka

nav iespējams prognozēt turpmākos Covid-19 infekcijas

izplatīšanās riskus, tādējādi tiesiskās stabilitātes un

sabiedrības drošības nolūkā nepieciešams izstrādāt likuma līmeņa

tiesību aktu, kas pēc ārkārtējās situācijas beigām noregulētu

privātpersonu tiesību un institūciju kompetences un darbības

jautājumus. Epidemioloģiskās drošības nolūkā visus ierobežojumus,

kas noteikti sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību, nav

iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Tāpēc

personu tiesību īstenošanai būs nepieciešams noteikt papildu

kritērijus un ierobežojošus nosacījumus uz ilgāku laika periodu,

līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas

kontrolei (sk. Saeimai 2020. gada 29. maijā iesniegtā

likumprojekta Nr. 715/Lp13 "Covid-19 infekcijas izplatības

pārvaldības likums" anotāciju).

Saeima norāda, ka apstrīdētā Pārvaldības likuma norma ir

vērsta uz skaidra tiesiskā regulējuma radīšanu pēc ārkārtējās

situācijas beigām, lai nodrošinātu personu pamattiesības strauji

mainīgos apstākļos. Attālinātās mācības tika atzītas par vienu no

veidiem, kā Covid-19 infekcijas izplatīšanās apstākļos nodrošināt

personām piekļuvi izglītībai un aizsargāt personu tiesības uz

drošību un veselību (sk. lietas materiālu 1. sēj. 142.

lp.).

Arī no publiski pieejamās statistikas par Covid-19 izplatību

Latvijā 2021. gadā izriet, ka, piemēram, laikā no 2021. gada 5.

aprīļa līdz 11. aprīlim tika veikts 96 251 Covid-19 tests un

konstatēta 3503 inficēta persona, laikā 2021. gada 12. aprīļa

līdz 18. aprīlim veikti 96 358 Covid-19 testi un konstatētas 3726

inficētas personas, savukārt laikā no 2021. gada 10. maija līdz

16. maijam veikti 90 049 Covid-19 testi un konstatēta 4051

inficēta persona (sk. Covid-19 valsts oficiālo mājas lapu.

Pieejama: https://covid19.gov.lv/). Proti, arī pēc ārkārtējās

situācijas atcelšanas 2021. gada pavasarī attiecīgās saslimstības

rādītāji joprojām bija augsti.

Tādējādi pastāvēja objektīvi iemesli, kas prasīja saglabāt

daļu no ierobežojošajiem pasākumiem, nolūkā turpināt nodrošināt

tiesības uz izglītību, vienlaikus neapdraudot sabiedrības

veselību. Lai nodrošinātu izglītības iestāžu darbības

nepārtrauktību arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, Ministru

kabinetam tika dotas pilnvaras Covid-19 infekcijas izplatīšanās

gadījumā regulēt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un

kārtību. Tāpēc nav pamatots Pieteikuma iesniedzēju arguments, ka

attālināto mācību īstenošana būtu pieļaujama vienīgi valstī

izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā.

21.5. Izglītības likuma 1. panta 1.1 un

12.4 punkta mērķis bija izskaidrot jēdzienus

"attālinātas mācības" un "klātiene". Par

likumprojekta virzību atbildīgajā komisijā uzmanība tika vērsta

uz atšķirīgu izglītības iestāžu praksi gadījumos, kad tiek

īstenots attālinātais mācību process, un tika uzsvērts tas, ka

dažās izglītības iestādēs attālinātā mācību procesa metodikā tiek

izmantoti tālmācības elementi, tāpēc likumdevējam esot pienākums

nekavējoties definēt attālinātās mācības kā klātienes izglītības

procesa daļu. Savukārt likumprojekta anotācijā norādīts: ņemot

vērā apstākli, ka epidemioloģiskās drošības pasākumu ietvaros

izglītības iestādēm jānodrošina mācības daļēji vai pilnībā

attālināti, kas citstarp neizslēdz izglītības iestādes klātienes

apmeklējumu, attālinātas mācības nav definējama kā atsevišķa

izglītības ieguves forma, bet gan kā klātienes izglītības ieguves

formas sastāvdaļa (sk. Saeimā 2020. gada 9. oktobrī iesniegtā

likumprojekta Nr. 847/Lp13 "Grozījumi Izglītības

likumā" anotāciju un Saeimas Izglītības, kultūras un

zinātnes komisijas 2020. gada 11. novembra sēdes

audioierakstu).

Tādējādi ar Izglītības likuma 1. panta 1.1 un

12.4 punktu likumdevējs nodrošināja tiesisko ietvaru

attālinātā mācību procesa īstenošanai Covid-19 pandēmijas

laikā.

21.6. Savukārt ar apstrīdētajām Noteikumu Nr. 360

normām tika nostiprināts reģionu princips izglītības programmu

īstenošanai klātienē, nosakot, ka to pašvaldību administratīvajās

teritorijās, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits

uz 100 000 iedzīvotāju konkrētā pilsētā vai novadā, kur atrodas

izglītības iestāde, to pieļauj, iespējams klātienē īstenot mācību

procesu 1.-6. klasē un 12. klasē, kā arī, izglītības iestādes

dibinātājam izvērtējot iespējas ievērot epidemioloģiskās drošības

prasības, - rotācijas kārtībā 7.-11. klasē (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 123.-124. lp.). Tādējādi

reģionu principa ieviešana Noteikumos Nr. 360 bija pamats

klātienes mācību pakāpeniskai atsākšanai, izvairoties no Covid-19

infekcijas nekontrolētas izplatīšanās riska.

Izglītības likumā sniegtais attālināto mācību jēdziena

skaidrojums un Pārvaldības likumā ietvertais pilnvarojums

Ministru kabinetam izstrādāt kārtību attālināto mācību

īstenošanai bija mehānisms, kā arī turpmāk Covid-19 infekcijas

izplatīšanās apstākļos tiesiski nodrošināt piekļuvi izglītības

sistēmai un noteiktām izglītības programmām. Savukārt apstrīdētās

Noteikumu Nr. 360 normas regulēja gadījumus, kad, Covid-19

infekcijas izplatīšanās riskam paaugstinoties, izglītības

iestādēm jāpāriet uz attālinātajām mācībām. Tādējādi apstrīdētais

regulējums nav vērsts uz valstī noteiktās klātienes mācību

organizācijas formas maiņu pēc būtības.

Likumdevējam arī pēc ārkārtējās situācijas beigām bija

jānodrošina tiesības uz veselību aizsardzību. Īstenojot

attālinātās mācības kā daļu no klātienes mācību formas,

likumdevējs nodrošināja tiesības uz izglītību laikā, kad Covid-19

infekcija turpināja strauji izplatīties un personu pulcēšanās

varēja radīt infekcijas nekontrolētas izplatības riskus. Tādējādi

likumdevējs, pieņemot apstrīdēto regulējumu un nosakot gadījumus,

kad ir izmantojamas attālinātās mācības kā klātienes izglītības

ieguves forma, ir centies pielāgot jau izveidoto izglītības

sistēmu pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības līmenī

vēl nebijušiem ārējiem apstākļiem - Covid‑19 infekcijas

izplatībai.

Līdz ar to likumdevējs ir veicis

pasākumus, lai nodrošinātu personu tiesības uz pamatizglītību un

vispārējo vidējo izglītību Covid-19 infekcijas izplatīšanās

laikā.