18. pants

Labklājības ministrija

2 000

7 000

2 000

0

0

0

0

0

0

0

Sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (apakšprogrammas 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets" ietvaros finansējums Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Darba drošības un vides veselības institūts")

2000

7 000

2 000

0

0

0

0

0

0

0

* Labklājības ministrija pēc projekta apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktā kartībā iesniegs apropriācijas pārdales pieprasījumu no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai"

* LDDK īstenota ESF Darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.3.2.apakšaktivitātes "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos"" projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros 2013.gadā veiktais pētījums "Darba apstākļi un riski Latvijā"

2 3.rīcības virziena, 3.uzdevuma 1.pasākums tiks realizēti ministriju resursu ietvaros, nepiesaistot papildus budžeta finansējumu

Labklājības ministrs Uldis Augulis

Pielikums

Darba aizsardzības politikas

pamatnostādnēm 2016. 2020.gadam

Esošās situācijas un identificēto problēmu raksturojums

Darba aizsardzības politikas pamatnostādņu 2016. 2020.gadam (turpmāk pamatnostādnes) mērķis ir kvalitatīvu darba vietu nodrošināšana, tādējādi radot drošu un nodarbināto veselībai nekaitīgu darba vidi. Šāda darba vide savukārt veicinās nodarbināto dzīves kvalitātes uzlabošanos un darba mūža pagarināšanos, tādējādi kopumā veicinot arī valsts un uzņēmumu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos un visas sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos.

Pamatnostādņu pieņemšana nodrošinās līdzšinējās politikas turpināšanos darba aizsardzības jomā. Laika periodā no 2008. 2013.gadam darba aizsardzības politisko ietvaru veidoja Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes 2008. 2013.gadam, kā arī uz to pamata izstrādātie īstermiņa politikas dokumenti Darba aizsardzības jomas attīstības programma 2008. 2010.gadam un Darba aizsardzības jomas attīstības plāns 2011. 2013.gadam. Labklājības ministrija veica minēto dokumentu ieviešanas vidusposma izvērtējumu, kā arī pēc šo politikas dokumentu darbības termiņa beigām izstrādāja Informatīvo ziņojumu par Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādņu 2008. 2013.gadam un Darba aizsardzības jomas attīstības plāna 2011. 2013.gadam īstenošanu (pieejams http://polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file15995.doc). Ieviešanas izvērtējumā tika secināts, ka situācija darba aizsardzības jomā kopumā ir uzlabojusies. Lai nodrošinātu turpmāku situācijas uzlabošanos, nepieciešams turpināt atbilstošu pasākumu īstenošanu nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita samazināšanai, ņemot vērā TNS Latvia un RSU Darba drošības un vides veselības institūta veiktajos pētījumos "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012 2013"1 identificētās aktuālākās darba vides problēmas Latvijā, riskam vairāk pakļautās nodarbināto grupas, kā arī to uzņēmumu grupas, kuros biežāk tiek pārkāpti darba aizsardzību regulējošie normatīvie akti.

Iepriekšējā periodā kā politikas rezultāts tika noteikts letālo nelaimes gadījumu darbā uz 100 000 nodarbinātajiem skaita samazinājums par 30%. Pateicoties efektīvi īstenotiem pasākumiem darba aizsardzības situācijas uzlabosanai, šis rezultāts ir pārsniegts, sasniedzot samazinājumu par 40,3%.

Letālo nelaimes gadījumu kopējais skaits ir salīdzinoši neliels un svārstīgs, tādēļ, lai varētu objektīvāk novērtēt politikas īstenošanu, šo pamatnostādņu ietvaros kā rezultatīvais rādītājs izmantots smagos nelaimes gadījumos darbā cietušo un letālos nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo kopējais skaits uz 100 000 nodarbinātajiem. Turklāt bieži vien smago un letālo nelaimes gadījumu cēloņi ir līdzīgi un tikai dažādu apstākļu sakritības rezultātā nav noticis letāls nelaimes gadījums.

Neskatoties uz slēpto nelaimes gadījumu īpatsvaru, nepieciešams samazināt arī vieglo nelaimes gadījumu skaitu, kas neatstāj būtisku un ilgstošu ietekmi uz nodarbināto veselību. Tādējādi pamatnostādnēs noteikto uzdevumu ietvaros plānotie pasākumi tiks vērsti arī uz šādu nelaimes gadījumu novēršanu un kopējo darba aizsardzības līmeņa paaugstināšanos.

Gan līdzšinējā, gan arī turpmākā politika darba aizsardzības jomā ir saistīta ar politiku ES līmenī. Nosakot Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs 2008. 2013.gadam ietvertos darbības principus un sasniedzamos mērķus, tika ņemta vērā ES stratēģija par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. 2012. gadam "Darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošana", kas pamatā bija vērsta uz nelaimes gadījumu darbā skaita samazināšanu.

2014.gada 6.jūnijā Eiropas Komisija publicēja jaunu paziņojumu par ES stratēģisko ietvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā 2014. 2020.gadam (turpmāk ES darba aizsardzības stratēģija), kas tradicionāli ES dalībvalstīs tiek izmantots kā pamats nacionālajām stratēģijām. ES darba aizsardzības stratēģijā ir atspoguļoti stratēģiskie mērķi, būtiskākie izaicinājumi un rīcības virzieni darba aizsardzības jomā, kā arī identificēti instrumenti to īstenošanai. Kā trīs būtiskākie izaicinājumi ES darba aizsardzības stratēģijā ir minēti:

1) uzlabot pašreizējo drošības un veselības aizsardzības darbā prasību īstenošanu dalībvalstīs, it īpaši veicinot mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu spēju ieviest lietderīgus un efektīvus riska novēršanas pasākumus,

2) uzlabot ar darbu saistītu slimību profilaksi, īpašu uzmanību pievēršot esošajiem, jaunajiem un potenciālajiem riskiem,

3) ņemt vērā ES darbaspēka novecošanos.

Pamatojoties uz ES darba aizsardzības stratēģiju, Latvijas Prezidentūra sagatavoja Padomes secinājumus "ES stratēģiskais ietvars par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020.gadam Pielāgošanās jauniem problēmuzdevumiem", kas apstiprināti Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes (EPSCO) sanāksmē 2015.gada 9.martā. Šie Padomes secinājumi ir viens no instrumentiem, kas veicinās un atbalstīs ES darba aizsardzības stratēģijas praktisku ieviešanu, tādējādi sekmējot darba vides uzlabošanos ES dalībvalstīs un konkurētspējas attīstību.

Padomes secinājumos īpaša uzmanība pievērsta šādiem izaicinājumiem:

1) darba aizsardzības prasību ieviešanas veicināšana, īpaši mazajos un mikro uzņēmumos, izmantojot dažādus atbalsta instrumentus;

2) arodslimību un ar darbu saistīto slimību profilakse:

muskuļu skeleta sistēmas slimības,

kancerogēno vielu radīti audzēji,

jauni, aktuāli riski (stress darbā, ergonomiskie riski, jaunas ķīmiskās vielas);

3) kvalitatīvas darba dzīves paildzināšana un pievēršanās darbaspēka novecošanās jautājumam.

Kopumā ES līmeņa dokumenti darba aizsardzībā (gan ES darba aizsardzības stratēģija, gan Padomes secinājumi) aicina dalībvalstis veidot nacionālās stratēģijas (politikas dokumentus), tādējādi veidojot vienotu politiku ES līmenī. Arī šīs pamatnostādnes būs kā ieguldījums kopējās ES stratēģijas īstenošanā. Turklāt minētie dokumenti ietver aicinājumu dalībvalstīm aktīvi izmantot ESF un citus Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai finansētu pasākumus, kas saistīti ar darba aizsardzību, ar mērķi, veicināt ilgtspējīgu, kvalitatīvu nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, jo īpaši:

izmantojot fondu līdzekļus darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām, izstrādājot un īstenojot inovatīvus un produktīvākus darba organizācijas veidus, tostarp veselības aizsardzībā un darba drošībā darbā, apmācībā, veicinot labas prakses izplatīšanu u.c.;

pagarinot veselīgāku darba mūžu, izstrādājot un īstenojot pasākumus, lai veicinātu veselīgu vidi un garīgo labsajūtu darba vietā;

izstrādājot un īstenojot pasākumus, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un samazinātu vai novērstu veselību ietekmējošos darba vides faktorus (piemēram, ķīmisko vielu ietekme, pasīvā smēķēšana);

atbalstot darba inspektoru izpratnes padziļināšanu un apmācības, lai uzlabotu zināšanas, prasmes un administratīvās spējas ar veselības aizsardzību un drošību darbā saistītu jautājumu risināšanā;

atbalstot apmācības un pasākumus maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā uz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras izstrādātā elektroniskā risku novērtēšanas rīka OiRA un citu uz IT balstītu rīku īstenošanu visās dalībvalstīs.

Dalībvalstis nacionālās stratēģijas izstrādā, ņemot vērā aktuālākās problēmas, situāciju un pieejamos resursus konkrētajā dalībvalstī. Latvijā Darba aizsardzības politikas pamatnostādnes 2016. 2020.gadam pamatā ir balstītas uz jaunākajiem pieejamajiem datiem un informāciju. Pamatnostādnēs izmantoti šādi būtiskākie informācijas avoti:

1) VDI statistikas dati par nelaimes gadījumiem darbā un VDI darbības rezultāti;

2) Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra dati par konstatētajām arodslimībām;

3) TNS Latvia un RSU DDVVI veiktā pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2012 2013"2 rezultāti, secinājumi un priekšlikumi par darba aizsardzības jomas dažādiem aspektiem un problēmām.

Darba aizsardzības jautājumi tiek apskatīti arī plašākā kontekstā, sasaistot tos arī ar citām nozaru politikām. Eiropas Komisijas pārskatā "Nodarbinātība un sociālā attīstība Eiropā 2014.gadā" drošu un veselībai nekaitīgu darba vietu izveide tiek uzskatīta par vienu no būtiskiem darba kvalitātes aspektiem, kas veicina motivāciju un atdevi darbā, samazina darba kavējumus, tādējādi tiešā veidā uzlabojot darba produktivitāti un darba tirgus elastību.

Iesaistītie subjekti. Politiskais un leģislatīvais ietvars.

Darba aizsardzības efektīva nodrošināšana ir atkarīga gan no darba aizsardzības politikas dokumentos ietvertajiem mērķiem un rīcības virzieniem, normatīvā regulējuma darba aizsardzībā, gan īpaši no šīs politikas un normatīvo aktu prasību efektīvas ieviešanas praksē. Darba aizsardzības prasību nodrošināšanā uzņēmumos ir iesaistīti vairāki subjekti un katram no tiem ir noteikta sava loma darba aizsardzības prasību ieviešanā. Šajā procesā ir iesaistīti darba devēji (komersanti), nodarbinātie, darba aizsardzības speciālisti, Valsts darba inspekcija, kompetentie speciālisti, kompetentās institūcijas, uzticības personas, zinātniskās institūcijas, laboratorijas, arodveselības un arodslimību ārsti, kā arī sociālie partneri, pārstāvot gan nodarbināto, gan arī darba devēju intereses.

Saskaņā ar darba aizsardzības vispārīgajiem principiem darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu, kurā ietilpst darba vides iekšējā uzraudzība, tai skaitā darba vides riska novērtēšana, darba aizsardzības organizatoriskās struktūras izveidošana, kā arī konsultēšanās ar nodarbinātajiem, lai viņus iesaistītu darba aizsardzības uzlabošanā. Darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā, kā arī segt ar darba aizsardzību saistītos izdevumus. Tādējādi lielākā atbildība ir noteikta darba devējam.

Būtiska loma darba aizsardzības prasību ieviešanā ir darba aizsardzības speciālistam jeb nodarbinātajam, kura pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus darba aizsardzības pasākumu īstenošanā to plašākā nozīmē ir iesaistītas arī zinātniskās institūcijas, kas veic gan zinātniskus pētījumus, gan līdzdarbojās preventīvo pasākumu īstenošanā. Tāpat arī darba aizsardzības sistēmas darbība nav iedomājama bez pilnvērtīgas darba vides risku novērtēšanas un darba vides riska faktoru mērījumiem, ko veic akreditētas laboratorijas. Nodarbināto veselības uzraudzības nodrošināšanā svarīga funkcija ir ārstniecības personām, jo sevišķi, arodveselības un arodslimību ārstiem.

Darba devējs var iesaistīt īstenošanas pasākumos gan kompetentos speciālistus (speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā3) vai kompetento institūciju (institūcija, kura uz attiecīga līguma pamata veic darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kuras kompetence darba aizsardzības jautājumos novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā).

Uzņēmuma ietvaros darba aizsardzības pasākumu īstenošanā ir iesaistīti nodarbinātie, nodarbināto uzticības personas (nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā), kā arī būtiska loma ir nodarbināto pārstāvjiem (nodarbināto arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona, un nodarbināto pilnvaroti pārstāvji, kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi nodarbināto arodbiedrībām).

Darba aizsardzības ieviešanā būtiska ir sociālo partneru iesaistīšanās, proti, aktīva sadarbība starp darba devējiem un to organizācijām ar darbinieku jeb nodarbināto pārstāvjiem, kas tradicionāli ir darbinieku arodbiedrības. Šī sadarbība ir svarīga ne tikai saistībā ar darba aizsardzības jautājumu praktisku ieviešanu uzņēmumā, bet arī nozaru līmenī, kā arī valsts līmenī, veidojot politikas un radot normatīvo regulējumu. Atbilstoši Darba aizsardzības likumam valsts politika darba aizsardzības jomā ir vērsta uz preventīvu pasākumu veikšanu un cita starpā pamatojas uz valsts, darba devēju organizāciju un arodbiedrību sadarbību. Sociālo partneru iesaiste darba aizsardzībā ir priekšnoteikums efektīvai sistēmas izveidei, jo tikai ar sociālo partneru aktīvu iesaisti ir iespējams panākt labāko rezultātu, nodrošinot gan darba devēju, gan arī darbinieku interešu līdzsvarotu ievērošanu. Šajā kontekstā īpaši nozīmīga ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk LDDK) darbība. Minētās organizācijas ir lielākās sociālo partneru organizācijas, kuras atbilstoši darba devēju organizāciju un to apvienību likumam un Arodbiedrību likumam pārstāv partneru intereses valsts līmenī. Turklāt, atbilstoši 1998.gada 30.oktobra Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes nolikumam Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta (valdības), LDDK un LBAS izvirzītie pārstāvji.

Vienlaikus Darba devēju organizāciju un to apvienību likuma 8.pants paredz tādas darba devēju organizācijas funkcijas, kā pārstāvēt darba devēju organizācijas intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām, organizēt darba devēju organizāciju biedru apmācību, sniedz konsultāciju darba attiecību jautājumos, kā arī piedalās darba strīdu izšķiršanā. Savukārt Arodbiedrību likuma 12.pants paredz arodbiedrību tiesības un to īstenošanu, bet šā likuma 2.pants noteic, ka veidu, kādā arodbiedrības aizstāv strādājošo intereses, nosaka arodbiedrības statūti. LBAS uzdevumi ir pārstāvēt organizācijas intereses valsts un pārvaldes institūcijās, darba devēju un citās organizācijās, kā arī trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību nacionālā līmeņa sadarbības padomēs. Vienlaikus LBAS sniedz konsultācijas juridiskajos un sociāli ekonomiskajos jautājumos, organizē dalīborganizāciju vadītāju, speciālistu, ekspertu, reģionālo arodbiedrību centru vadītāju izglītošanu u.c.

Turklāt, atbilstoši 1998.gada 30.oktobra Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes nolikumam Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta (valdības), LDDK un LBAS izvirzītie pārstāvji.

Ņemot vērā, ka LDDK un LABS ir visā Latvijas teritorijā pārstāvētas darba devēju un nodarbināto organizācijas, kurām ir attīstīta sadarbība reģionālā līmenī, kā arī šo organizāciju līdzšinējo ieguldījumu drošas darba vides izveidošanā uzņēmumos un pieredzi darba aizsardzības jautājumu risināšanā un praktiskā ieviešanā, būtiski arī turpmāk cieši sadarboties ar LDDK un LBAS pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanā, lai tiktu ņemts vērā visu iesaistīto pušu viedoklis, kā arī, lai paredzētie pasākumi aizsniegtu pēc iespējas lielāku darba devēju un nodarbināto skaitu, tādējādi veicinot sabiedrības informētības uzlabošanos un sabiedrības iesaistīšanos.

Valsts uzraudzību un kontroli nodrošina Valsts darba inspekcija (turpmāk VDI), īstenojot tās darbību regulējošajā likumā4 noteiktās funkcijas un uzdevumus.

Lai paaugstinātu sabiedrības informētības līmeni, skaidrotu darba aizsardzības prasības sabiedrībai un palīdzētu gan darba devējiem gan nodarbinātajiem darba aizsardzības prasību ievērošanā RSU DDVVI īsteno preventīvos pasākumus. Preventīvie pasākumi tiek īstenoti atbilstoši likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 13.panta sestajai daļai, izmantojot darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļus. RSU DDVVI ir liela pieredze darba vides novērtēšanā, darba vides riska faktoru mērīšanā, kā arī gan arodslimību un arodveselības ārstu, gan darba devēju, gan nodarbināto un sabiedrības kopumā izglītošanā par darba vides drošības un veselības aizsardzības darbā jautājumiem. Lai nodrošinātu kvalitatīvas un aktuālas informācijas sniegšanu sabiedrībai, kā arī veselības aprūpē iesaistītā personāla profesionālo zināšanu pilnveidi, svarīgi pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanā iesaistīt arī RSU DDVVI.

Normatīvais regulējums darba aizsardzības jomā ir sakārtots un to veido Darba aizsardzības likums (pieņemts Saeimā 2001.gada 20.jūnijā) un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Normatīvajos aktos ir pārņemtas ES direktīvas darba aizsardzības jomā, tādējādi Latvijas normatīvie akti atbilst ES prasībām, nodrošinot Latvijas nodarbinātajiem līdzvērtīgu aizsardzības līmeni. Tomēr nozīmīgs izaicinājums ir šo normatīvo aktu ieviešana praksē.

Saskaņā ar Eirobarometra pētījumu "Darba apstākļi Eiropas Savienībā" kopumā darba apstākļus Latvijā kā labus vērtē 47% iedzīvotāju (vidēji ES 53%), vienlaicīgi 47% iedzīvotāju darba apstākļus vērtē kā sliktus (vidēji ES 43%), tātad kopumā viedoklis par darba apstākļiem Latvijā ir nedaudz sliktāks nekā vidēji ES. 25% respondentu Latvijā uzskata, ka pēdējo 5 gadu laikā darba apstākļi ir uzlabojušies, kas ir ceturtais augstākais rādītājs ES (vidēji ES 12%), 28% uzskata, ka darba apstākļi Latvijā ir pasliktinājušies (vidēji ES 57%)5. Tomēr jāuzsver, ka šī pētījuma ietvaros ar terminu "darba apstākļi" saprot gan drošību un veselības aizsardzību darbā, gan darba laiku, darba organizāciju, darbinieku pārstāvību un attiecības ar darba devēju. Ar drošību un veselības aizsardzību darbā apmierināti ir 74% nodarbināto Latvijā, kas ir otrais zemākais rādītājs ES (vidēji ES 85%), 25% nav apmierināti ar drošību un veselību darbā (vidēji ES 14%).

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēs 2016. 2020. gadam noteikti vairāki rīcības virzieni: