1. pants

Sabiedrības informētība un preventīvās kultūras attīstība.

1.1. Esošā situācija

Sabiedrības informētība parāda izpratni par darba aizsardzības jautājumiem un preventīvās kultūras attīstību. Tikai izprotot un novērtējot savas un līdzcilvēku drošības un veselības aizsardzības nozīmi, darbinieki un darba devēji var pilnvērtīgi ievērot darba aizsardzības prasības un izmantot drošas darba metodes ikdienas darbā, tādējādi novēršot nelaimes gadījumus darbā un arodslimību veidošanos.

Sabiedrības informēšanai līdz šim izmantoti dažādi veidi, pasākumus īsteno gan atbildīgās valsts iestādes, gan arī sociālo partneru organizācijas. Katru gadu atbilstoši likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 13.panta sestajai daļai RSU DDVVI īsteno preventīvos pasākumus, izmantojot darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļus, bet ne vairāk kā 0,5% apmērā no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra. Tiek izdoti dažādi informatīvie materiāli, izveidoti videomateriāli, īstenotas kampaņas, kā arī organizēti semināri darba aizsardzības speciālistiem par dažādiem aktuāliem jautājumiem gan Rīgā, gan reģionos.

Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 3.pantu viens no VDI uzdevumiem ir sniegt darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām. VDI organizētajos semināros, konferencēs un informatīvajās kampaņās regulāri tiek informēti darba devēji, nodarbinātie, viņu pārstāvji un uzticības personas, darba aizsardzības speciālisti, kā arī sabiedrība kopumā par aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem.

VDI uztur Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontaktpunkta mājaslapu www.osha.lv, kā arī mājaslapu www.stradavesels.lv, kas tiek regulāri papildināta ar aktuālāko informāciju un materiāliem darba aizsardzības jomā, kļūstot par nozīmīgu informācijas avotu darba aizsardzības jomā. Sabiedrības informēšanai un izglītošanai VDI aktīvi izmanto jaunākās tehnoloģijas un komunikācijas metodes, tādējādi sasniedzot pēc iespējas plašāku mērķauditoriju. Šim mērķim VDI ir izveidojusi Twitter kontus www.twitter.com/darbainspekcija un www.twitter.com/darbaizsardziba, Facebook lapu (https://www.facebook.com/darbainspekcija), kā arī Slideshare kontu (http://www.slideshare.net/Valsts_darba_inspekcija) un VDI Youtube kanālu, nodrošinot pieeju prezentācijām no dažādiem semināriem un konferencēm, kā arī video materiāliem, kas atvieglo darba aizsardzības prasību izpratni. Kā inovatīvi jaunumi elektroniskajā vidē jāmin dažādi VDI izveidotie interaktīvie rīki spēle par darba vides riskiem "Atpazīsti bīstamību", nelaimes gadījumu izmaksu kalkulators, kā arī notikušo nelaimes gadījumu interaktīvās kartes.

Dažādi pasākumi nodarbināto, darba devēju, kā arī bērnu un jauniešu informēšanai un izglītošanai par darba aizsardzības jautājumiem laika periodā no 2008. 2013.gadam tika organizēti arī LDDK un LBAS īstenoto ESF projektu "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros. Šo projektu īstenošanas laikā ir izveidoti konsultāciju centri reģionos, kā arī izveidotas iestrādes jauniešus izglītojošiem konkursiem, ko plānots izmantot arī turpmāko ESF projektu ietvaros, turpinot informēšanas pasākumus darba aizsardzības jomā.

Pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012 2013"6 laikā uz jautājumu par to, cik respondents kopumā ir informēts par jautājumiem, kas saistīti ar darba apstākļiem un darba vidi, 36,5% iedzīvotāju minēja, ka ir labi informēti. Visaugstākais informētības līmenis tika novērots respondentiem vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem (47,6%), ar augstāko izglītību (56,7%), kā arī lielo uzņēmumu darbiniekiem (66%). Savukārt viszemākais informētības līmenis ir iedzīvotājiem vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem (26,4%), ar zemu izglītības līmeni (sākumskolas vai nepabeigtu pamatizglītību 10,9%), kā arī nelielu uzņēmumu darbiniekiem (ar 10 49 nodarbinātajiem) (48,3%). Savukārt attiecībā uz darba vides risku novērtējumu, 65,1% iedzīvotāju atbildēja, ka ir par to informēti, bet tikai 31,7% norādīja, ka ir labi informēti.

1.2. Identificētās problēmas

Iedzīvotāju informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem kopumā vērtējams kā nepietiekams (labi informēti kopumā tikai 36,5%, bet par darba vides risku novērtējumu labi informēti 31,7%).

Galvenās riska grupas ir jaunieši, iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni, kā arī iedzīvotāji, kas strādā mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos.

Palīgmateriālu trūkums darbinieku apmācībai un instruktāžai, nepietiekama likumdošanas prasību izpratne un izpilde, nezināšana un nevēlēšanās iegūt papildus informāciju, mācīties un ievērot prasības, kā iespējamie cēloņi zemajam nodarbināto informētības līmenim mazajos un mikrouzņēmumos.

1.3. Problēmu risinājums

Konstatēto problēmu risināšanai nepieciešamas veikt pasākumus sabiedrības zināšanu un izpratnes līmeņa par drošu un tiesisku darba vidi paaugstināšanai un preventīvās kultūras veicināšanai.

Iedzīvotāju informētības par darba aizsardzības jautājumiem uzlabošanai būtiski organizēt dažādus izglītojošus pasākumus, kā, piemēram, seminārus, diskusijas. Risinājums būtu arī viegli uztveramu un saprotamu informatīvo materiālu izstrāde, kuros īsumā un uzskatāmi ietverti svarīgākie darba aizsardzības jautājumi. Šādi materiāli varētu būt dažādi vizualizēti uzskates līdzekļi, arī īsas videofilmas vai video padomi. Ar informatīvo materiālu palīdzību gan darba devējus, gan nodarbinātos iespējams informēt par aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem, kā arī jauniem un aktuāliem darba vides riska faktoriem.

Būtiski arī informēt nodarbinātos un sabiedrību kopumā par nodarbināto pārstāvju un uzticības personu uzdevumiem, darbību, ievēlēšanas kārtību, tādējādi aktualizējot nodarbināto pārstāvju un uzticības personu aktīvas darbības nepieciešamību un veicinot nodarbināto pārstāvju un uzticības personu ievēlēšanu un efektīvu darbību. Vienlaikus jāizvērtē iespējas pilnveidot nodarbināto pārstāvju un uzticības personu darbības aizsardzības mehānismu.

Lai uzlabotu informētības līmeni iedzīvotāju vidū ar zemu izglītības līmeni, kā arī lai veicinātu kopumā preventīvās kultūras attīstību, svarīgi ir iekļaut darba aizsardzības pamatus jau pamatizglītības mācību programmās.

Nelaimes gadījumu statistika visā Eiropā liecina, ka darba vidē riska grupa ir jaunieši, kuri, nonākot darba tirgū, nav pietiekami labi informēti ne par saviem pienākumiem, ne tiesībām darba aizsardzības un darba tiesību jomā, tāpēc biežāk cieš nelaimes gadījumos. Ņemot vērā preventīvā darba nozīmi, jo īpaši rūpējoties par jauno un topošo nodarbināto veselību un drošību, sagatavojot tos darba dzīvei, paredzēts saglabāt virzienu, kas vērsts uz profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu izglītošanu par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem, piemēram, pilnveidojot un turpinot profesionālo izglītības iestāžu jauniešu konkursus, kā arī organizējot praktiskās nodarbības ar uzdevumiem, lomu spēlēm, patstāvīgiem darbiem, droša darba paņēmienu demonstrējumiem. Plānots šajā aktivitātē iesaistīt tās izglītības iestādes, kas sagatavo to profesiju speciālistus, kas tiks nodarbināti bīstamajās nozarēs.

Attiecībā uz jauniešu informētības līmeņa paaugstināšanu kopumā nepieciešams arī iekļaut darba aizsardzības jautājumus vidējās izglītības, kā arī profesionālās vidējās izglītības mācību programmās, vienlaikus būtiski ir īstenot jauniešiem piemērotus un saistošus pasākumus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un jauniešu vidū populārus komunikācijas kanālus.

Viens no uzdevumiem darba aizsardzības jomas attīstībā ir palielināt mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos nodarbināto iedzīvotāju informētības līmeni darba aizsardzības jautājumos, veicinot šajos uzņēmumos pilnīgāku darba aizsardzības sistēmu ieviešanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī veicinot spēju ieviest lietderīgus un efektīvus riska novēršanas pasākumus. Tādējādi risinājumi būtu saistīti ar tieši šai mērķa grupai mērķētiem pasākumiem darba devēju un nodarbināto informēšanai, izglītošanai, prasmju apguvei, izpratnes veicināšanai, tai skaitā, dažādu palīgmateriālu izstrāde.

Līdz šim veikto pasākumu rezultātā sabiedrībai ir pieejams liels skaits materiālu, interaktīvu rīku un aktuālas informācijas par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem. Iesāktās aktivitātes sabiedrības informēšanai būtu jāturpina, jo sabiedrības attieksmes maiņa ir ilgstošs process, turklāt par iepriekšējā periodā īstenoto pasākumu ietekmi pilnībā varēs spriest vēlāk, ņemot vērā to, ka liela daļa aktivitāšu tika veikta relatīvi nesen, 2012. un 2013.gadā. Vienlaikus būtu nepieciešams meklēt aizvien jaunas metodes sabiedrības informēšanai, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aktualitātes, lai aptvertu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju, īpaši tos darba devējus un nodarbinātos, kas neapzinās darba aizsardzības nozīmīgumu un neizmanto pieejamos materiālus. Turklāt informācijai jābūt īpaši piemērotai un saprotamai konkrētajai mērķauditorijai.

Neturpinot iesākto darbības virzienu sabiedrības informēšanā un neveicot aktīvus sabiedrības izglītošanas pasākumus un aktivitātes, paredzams, ka sabiedrības informētības līmenis sāks atkal samazināties, jo darba aizsardzības jautājumi salīdzinoši ar citiem aktuāliem sabiedrībā paceltiem jautājumiem, netiekot aktualizēti, nešķitīs nozīmīgi. Būtiski nodrošināt tieši jauniešu apmācību un informētību, jo pretējā gadījumā, šīs grupas jau tā zemais informētības un zināšanu līmenis par drošību un veselību darbā prognostiski kritīsies. Kā rezultāts nepietiekamām zināšanām un informācijas trūkumam par drošību un veselības aizsardzību darbā paredzams nelaimes gadījumu skaita pieaugums darbā, tai skaitā smago un letālo nelaimes gadījumu skaita pieaugums, jo, analizējot VDI 2014.gada pārskatu, redzams, ka galvenais negadījumu cēlonis minēta tieši nedroša cilvēka rīcība (76,8%), tai skaitā, nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas (30,4%), nepietiekoša uzmanība (34,8%).7 Savukārt, notiekot nelaimes gadījumam darbā, tā ir smaga situācija gan pašam cietušajam, gan darba devējam, kā arī papildus izdevumi un zaudējumi konkrētam uzņēmumam un tautsaimniecībai kopumā.

1.4. Piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums.

Analizējot pētījumu rezultātus, redzams, ka iepriekšējos periodos sabiedrības un jauniešu informēšanas aktivitātes un tajās ieguldītie resursi devuši pozitīvus rezultātus, jo gan sabiedrības informētības līmenis kopumā, gan jauniešu informētības līmenis par darba aizsardzības jautājumiem ir paaugstinājies. Tādējādi, lai arī sabiedrības un īpaši jauniešu informētība kopumā vērtējama kā nepietiekama, vērojama pozitīva tendence situācijai sabiedrības informētības par darba aizsardzību ziņā uzlaboties (skatīt 1.attēlu).

1.attēls. Iedzīvotāju informētības līmeņa dinamika laika posmā no 2006.līdz 2013.gadam

Turpinot aktīvu sabiedrības informēšanu ar dažādu pasākumu, gan informatīvo materiālu, gan semināru, gan pieredzes apmaiņu, gan izmantojot pieejamās tehnoloģijas un veidojot viegli uztveramu vizualizētu informāciju par būtiskiem un aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem, prognozējams arī turpmāks sabiedrības informētības līmeņa pieaugums, tuvojoties optimālākam rādītājam. Būtiski, ka informēšanai tiks izmantoti visdažādākie informācijas kanāli tādējādi aizsniedzot dažādas iedzīvotāju grupas. Īpašu uzmanību pievēršot tieši bīstamo nozaru un mazo un mikro- uzņēmumu darbinieku informēšanai, pie tam akcentējot tieši šajās jomās pastāvošos specifiskos riskus prognozējams šajās nozarēs un uzņēmumos strādājošo informētības paaugstināšanās, kas savukārt sekmēs preventīvās kultūras attīstību. Sekojoši sagaidāms, ka samazināsies smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, jo nodarbinātajiem esot labāk informētiem par darba apstākļiem un drošības un veselības aizsardzības pasākumiem, tādējādi vairāk uzmanības pievēršot drošības jautājumiem darbā, samazināsies to nelaimes gadījumu skaits, kur cēlonis ir nedroša cilvēka rīcība, kas minēts kā galvenais negadījumu cēlonis VDI 2014.gada pārskatā.

Vienlaikus turpinot aktīvi realizēt uz bērnu un jauniešu auditoriju vērstus izglītošanas un informēšanas pasākumus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un šai mērķgrupai piemērotākos informācijas pasniegšanas un izplatīšanas veidus, sagaidāms, ka paaugstināsies jauniešu zināšanas par darba aizsardzības jautājumiem, kas mazinās nelaimes gadījumu īpatsvaru tieši jauniešu vidū. No VDI 2014.gada pārskata redzams, ka lielākais nelaimes gadījumos cietušo skaits ir to nodarbināto grupā, kam ir salīdzinoši neliela pieredze, tas ir, kuri amatā, kuru veicot noticis nelaimes gadījums, ir nostrādājuši līdz 3 gadiem. Tā šajā grupā ir notikuši 135 smagie, kas ir 63,4% no visiem smagajiem nelaimes gadījumiem, un 32 letālie nelaimes gadījumi, kas ir 78% no visiem letālajiem nelaimes gadījumiem8. Šo nelaimes gadījumu skaitu iespējams samazināt izglītojot un informējot tieši jauniešus un nodarbinātos, kas nesen sākuši darbu jaunā amatā.

Samazinoties nelaimes gadījumu skaitam, īpaši samazinoties smago un letālo nelaimes gadījumu skaitam, samazināsies arī izdevumi, kas saistīti ar nelaimes gadījumiem gan pašam cietušajam, gan darba devējiem, gan valstij kopumā, samazināsies arī izmaksāto kompensāciju un pabalstu apjoms par slimības dienām, ārstēšanu un iespējamo invaliditāti. Vienlaikus, samazinoties smagos un letālos nelaimes gadījumos cietušo skaitam, būs mazāk personu, kas dēļ nelaimes gadījuma sekām vairs nevar pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un sniegt ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā. Līdz ar to minētās aktivitātes dos pozitīvu ieguldījumu gan uzņēmējdarbībā, gan tautsaimniecībā kopumā.

Dažādi ES līmenī un pasaulē veiktie pētījumi apliecina, ka ieguldījums darba aizsardzības preventīvajos pasākumos veicina nodarbināto labklājību un ilgtermiņā atmaksājas arī finansiāli. Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm ieguldījumi šajā jomā var radīt vidēji 2,2 augstu peļņas koeficientu9.