2. pants

Darba aizsardzības prasību ieviešana uzņēmumos.

2.1. Esošā situācija

Neskatoties uz to, ka normatīvo aktu sistēma darba aizsardzības jomā ir sakārtota un Latvijas normatīvie akti atbilst ES prasībām, nodrošinot Latvijas nodarbinātajiem līdzvērtīgu aizsardzības līmeni, nozīmīgs izaicinājums ir šo normatīvo aktu ieviešana praksē. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuva ekonomiskās krīzes ietekmē, kad uzņēmumi samazināja izdevumus nereti tieši uz darba aizsardzības pasākumiem. Atsākoties aktīvākai uzņēmējdarbībai, īpaši bīstamajās nozarēs, būtiski ir nodrošināt drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un apstākļus, kas ilgtermiņā veicina nodarbināto lojalitāti uzņēmumam, motivāciju un līdz ar to uzlabo darba kvalitāti.

Atbilstoši Darba aizsardzības likuma prasībām darba devēja pienākums ir organizēt darba aizsardzības sistēmu, kuras svarīgākā sastāvdaļa ir darba vides risku novērtēšana, nosakot tos riskus, kas var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību, un darba aizsardzības pasākumu plāna izveidošana, nosakot pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu vai mazinātu darba vides riskus. Kā nozīmīgākais rādītājs, kas parāda, kā uzņēmums ir ieviesis darba aizsardzības prasības, ir veiktais darba vides risku novērtējums un noteiktais darba aizsardzības pasākumu plāns, lai konstatētos riskus novērstu, tādējādi nodrošinot nodarbināto drošību un veselību darbā.

Saskaņā ar pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012 2013"10 rezultātiem, tikai 28,5% uzņēmumu ir pilnībā veikts darba vides risku novērtējums, 19% tas veikts daļēji, bet 49% uzņēmumu tāds nav veikts vispār, kas ir diezgan zems rādītājs attiecībā uz darba aizsardzības prasību nodrošināšanu uzņēmumā. Biežāk darba vides risku novērtējums nav veikts mikrouzņēmumos un uzņēmumos, kuros galvenā darbības nozare ir ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (22,0%), zivsaimniecība (26,4%) un lauksaimniecība, mežsaimniecība (32,6%). Savukārt pasākumu plāns sastādīts tikai 62% uzņēmumu, kuros veikts darba vides risku novērtējums (pilnībā vai daļēji), kas liecina, ka uzņēmumi nav sakārtojuši drošu darba vidi saviem darbiniekiem, neskatoties uz normatīvo aktu prasībām. Noskaidrojot būtiskākos darba devēju iemeslus, kas viņiem traucē/kavē veikt nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus savā uzņēmumā, 59,9% darba devēju atzīst, ka viņus nekas netraucē. Savukārt, kā visbiežāko traucēkli, darba devēji minējuši līdzekļu trūkumu 15,4%.

Turklāt, analizējot darba devēju informētības un izpratnes līmeni par darba vides faktoriem, jāsecina, ka 37,5% darba devēju atzīmējuši, ka neviens no uzņēmuma darbiniekiem nav pakļauts kaitīgiem darba vides riska faktoriem. Savukārt analizējot šos datus pēc uzņēmuma lieluma, jāsecina, ka tieši mikrouzņēmumos šī izpratne ir daudz vājāka, jo 59,7% darba devēju no mikrouzņēmumiem atzīmējuši, ka neviens no uzņēmuma darbiniekiem nav pakļauts kaitīgiem darba vides riska faktoriem. Jāņem vērā fakts, ka darba vieta bez neviena darba vides riska faktora nepastāv, bet svarīgi ir tos apzināt, novērtēt un novērst, lai samazinātu vai novērstu risku nodarbināto drošībai un veselībai.

Darba aizsardzības sistēmas svarīgs elements ir konsultēšanās ar nodarbinātajiem. Šis elements ir svarīgs arī, novērtējot darba devēja izveidoto darba aizsardzības sistēmu. Nodarbināto aptaujā tiek norādīts uz augstu informētības līmeni instruēšanā darba drošības jautājumos (vispārēji 94%; uzņēmumos ar 250 un vairāk darbinieku 97%), savukārt mikro un mazajos uzņēmumos šis rādītājs ir zemāks (1 10 darbinieki 88,9%, 11 49 darbinieki 93,8%). VDI pārskatā sniegtā informācija par notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā norāda, ka uzņēmumos līdz 5 nodarbinātajiem ir notikuši 3,4% un no 6 līdz 49 nodarbinātie 16,7% no reģistrētajiem nelaimes gadījumiem, vēl nopietnāka situācija ir ar letālajiem nelaimes gadījumiem (līdz 5 nodarbinātiem 14,6% un no 6 līdz 49 nodarbinātiem 29,3% no letālajiem nelaimes gadījumiem).

Tātad konsultēšanās sistēmā vajag iekļaut ne tikai nodarbināto instruēšanu, bet arī informēšanu par uzņēmumā notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā. Īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Savukārt, apskatot VDI statistikas datus, redzams, ka darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi veido 66,5% no visiem VDI amatpersonu 2014.gadā konstatētajiem pārkāpumiem11. VDI amatpersonu uzņēmumu inspicēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka daļa darba devēju un darba aizsardzības speciālistu īsti neizprot normatīvo aktu prasības vai arī tās ievēro un realizē formāli, jo darba vides risku novērtēšanu neuztver kā pamatu funkcionējošas darba aizsardzības sistēmas un drošas darba vides izveidei, bet uzskata tikai par slogu. Ar darba vidē pastāvošā riska novērtēšanu darba devēji saprot tikai riska faktoru konstatāciju, tāpēc arī neseko nekāda reāla darbība, lai identificētos riskus mazinātu vai novērstu, pēc risku novērtēšanas nereti nodarbinātie pat netiek iepazīstināti ar riskiem, kam viņi ir pakļauti darba laikā, netiek sagatavoti darba aizsardzības pasākumu plāni. Turklāt VDI konstatē nepilnīgi izstrādātas vai novecojušas darba aizsardzības instrukcijas, kurās nav iekļauti, piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas un uzglabāšanas nosacījumi, darba vidē pastāvošo riska faktoru novēršanas/mazināšanas pasākumi, nav izstrādātas darba aizsardzības instrukcijas, atbilstoši veicamajam darbam, līdz ar to arī nodarbinātie nav saņēmuši adekvātu sākotnējo instruktāžu, kā arī daudzos uzņēmumos darba aizsardzības speciālistiem nav atbilstošas izglītības, nodarbinātie netiek nosūtīti uz veselības pārbaudēm u.c.12

Ņemot vērā gan pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012 2013"13 datus, gan VDI apsekojumu analīzi par uzņēmumu grupām, kurās kopumā ir zemāks darba aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas līmenis, kā īpaša riska grupa atzīmējami mazie un mikro uzņēmumi, kam ierobežoto zināšanu un resursu dēļ bieži vien ir sarežģītāk izprast un ievērot darba aizsardzības prasības. Turklāt mazie un mikro uzņēmumi veido lielāko daļu Latvijas uzņēmumu (92,0%14). Tādēļ turpmāk būtu jāpievērš īpaša uzmanība šai uzņēmumu grupai, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus, vadlīnijas un cita veida viegli saprotamu informāciju, ņemot vērā jaunāko tehnoloģiju un komunikācijas metožu attīstību.

Rādītājs, kas tradicionāli raksturo situāciju darba aizsardzības jomā un darba aizsardzības prasību ieviešanas līmeni, ir darbā notikušie nelaimes gadījumi. Pēc VDI gada pārskata datiem 2014.gadā nelaimes gadījumos cietuši 1763 nodarbinātie, no kuriem 213 ir guvuši smagas traumas un 41 ir gājis bojā15 (skat.2.att.). Salīdzinājumā ar 2013.gadu nelaimes gadījumos darbā cietušo skaits ir palielinājies par 9%, smagi cietušo skaits samazinājies par 7%, bet bojā gājušo skaits ir palielinājies par 25%.

2.attēls. Nelaimes gadījumu darbā skaita dinamika (2009. 2014.)

Avots: VDIs

Analizējot notikušos nelaimes gadījumus darbā pa nozarēm, jāsecina, ka lielāko īpatsvaru statistikā veido tieši uzņēmumi, kuros atbilstoši darba vides raksturojumam ir lielāka iespējamība radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai (bīstamo nozaru uzņēmumi). Attiecīgi pēdējos gados visvairāk nelaimes gadījumu, īpaši smagie un letālie, notikuši tieši apstrādes rūpniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, būvniecībā, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, tādēļ nodarbināto veselības aizsardzībai un darba vides drošībai un uzlabošanai šajās nozarēs, jāpievērš īpaša uzmanība. 3. un 4.attēlā redzams nelaimes gadījumu īpatsvars lielajās bīstamo nozaru grupās salīdzinot ar kopējo nelaimes gadījumu skaitu visās nozarēs.

3.un 4.attēls. Nelaimes gadījumu darbā (kopējais skaits), (smago un letālo negadījumu skaits) īpatsvars bīstamo nozaru uzņēmumos (2010. 2014.)

Avots: VDI.

Turklāt, analizējot pēc uzņēmuma lieluma, redzams, ka smagajos un letālajos nelaimes gadījumos vairāk cieš nodarbinātie mazajos un vidējos, uzņēmumos līdz 250 nodarbinātajiem, kas faktiski ir 70,8% no kopējā smago un letālo nelaimes gadījumu skaita uzņēmumos (skat. 5.att.).

5.attēls. Smago un letālo nelaimes gadījumu īpatsvars atkarībā no uzņēmuma lieluma (2014.g.).

Avots: VDI

Jāatzīst, kas viena no problēmām Latvijā darba aizsardzības jomā ir slēptie jeb nereģistrētie nelaimes gadījumi, par kuriem darba devēji vai paši nodarbinātie dažādu iemeslu dēļ neziņo un kas saistīts arī ar jomas rādītāju monitoringa kvalitāti. Atbilstoši VDI datiem, kopējais negadījumu skaits lielajos uzņēmumos ir augstāks (52% no kopējā skaita uzņēmumos virs 250 nodarbinātajiem), jo lielie uzņēmumi ir atbildīgāki arī attiecībā uz nesmago nelaimes gadījumu izmeklēšanu.

Liela skaita slēpto nelaimes gadījumu dēļ pieejamos statistikas datus par kopējo nelaimes gadījumu skaitu var salīdzināt vienīgi Latvijas ietvaros ar retrospektīviem datiem un novērot tendences, bet situācijas salīdzināšanai ar citām Eiropas valstīm šādu rezultātu interpretācija nebūs pareiza. Lai varētu objektīvāk salīdzināt nelaimes gadījumu skaitu Latvijā ar citām valstīm, nepieciešams salīdzināt datus par letāliem nelaimes gadījumiem, kurus ir grūtāk noslēpt, tādēļ to uzskaitījums ir precīzāks. Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstu vidējo rādītāju, Latvijā letālo nelaimes gadījumu skaits ir vismaz 2 reizes augstāks kā vidēji ES 2014.gadā tas sastādīja 5,2 gadījumus uz 100 000 nodarbināto (skat. 6.att.). Tas ir nedaudz augstāks kā Lietuvā, un divkārt auhstāks kā Igaunijā. Letālo nelaimes gadījumu rādītājs ir sasniedzis vislielāko vērtību ekonomiskā uzplaukuma laikā 2007.gadā, savukārt pēc ekonomiskās krīzes 2009.gadā tas ir samazinājies, kas daļēji ir izskaidrojams arī ar emigrācijas pieaugumu valstī, kā arī ar ekonomiskās aktivitātes samazināšanos bīstamajās nozarēs (būvniecībā, ražošanā, u.c.). Tomēr redzams, ka, atsākoties ekonomiskajai aktivitātei, nelaimes gadījumu skaits atkal palielinās.

6.attēls. Letālo nelaimes gadījumu skaita dinamika uz 100 000 nodarbināto Baltijas valstīs un vidēji ES laika posmā no 2007.līdz 2014.gadam

Avots: VDI

Analizējot VDI 2014.gada pārskatā pieejamos statistikas datus attiecībā uz cietušo personu instruktāžām, redzams, ka lielākā daļa nodarbināto (98,2%) ir bijuši instruēti darba vietā, kā arī tiem ir bijusi veikta ievadapmācība (96,7%). Tomēr, apskatot nelaimes gadījumu cēloņus, var secināt, ka instruktāža bieži vien vai nu notiek formāli vai arī nodarbinātie tai nepievērš pietiekošu uzmanību, jo kā galvenais negadījumu cēlonis minēta nedroša cilvēka rīcība (76,8%), tai skaitā, nav ievēroti darba drošības noteikumi vai instrukcijas (30,4%), nepietiekoša uzmanība (34,8%).16

Liela nozīme darba vides un darba apstākļu uzlabošanā ir sociālajiem partneriem darba devēju organizācijām un arodbiedrībām. Saskaņā ar pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012 2013" rezultātiem uzņēmumi, kuros ir attīstīts sociālais dialogs (piemēram, kuros ir noslēgts koplīgums, kas ir iestājušies darba devēju organizācijās), darba aizsardzības normatīvo aktu prasības tiek labāk ievērotas. Nākotnē būtu jāveicina lielāka sociālo partneru iesaiste darba aizsardzības jautājumu sakārtošanā uzņēmumos, kā arī pašu nodarbināto un uzticības personu aktivitāte.

Lai veicinātu sociālo dialogu uzņēmumu līmenī svarīgi atbalstīt un veicināt nodarbināto pārstāvju un uzticības personu ievēlēšanu un aktīvu darbību, pilnveidojot arī viņu darbības aizsardzības mehānismus. Īpaši svarīgi ir sekmēt nodarbināto, viņu pārstāvju un uzticības personu informēšanu par uzņēmumā notikušajiem nelaimes gadījumiem, par izmeklēšanas rezultātā noteiktajiem cēloņiem, un noteiktajiem pasākumiem, lai novērstu šos cēloņus. Tas veicinātu gan nodarbināto, gan viņu pārstāvju un uzticības personu aktīvu iesaistīšanu uzņēmuma darba vides uzlabošanā. Par riska grupām, kurām būtu jāpievērš īpaša uzmanība attiecībā uz darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, uzskatāmi arī privātā sektora uzņēmumi, uzņēmumi, kuros ir nereģistrētā nodarbinātība, t.s., kuros vismaz daļu algas maksā aploksnē, kā arī uzņēmumi, kas dibināti nesen. Papildus šīm riska grupām saskaņā ar pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2012 2013" datiem par riska grupu reģionālā griezumā uzskatāmi uzņēmumi, kas atrodas Rīgā un Zemgales reģionā, bet par riska grupu nozaru griezumā uzskatāmi zivsaimniecības, lauksaimniecības, mežsaimniecības, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas, poligrāfijas, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas, metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanas uzņēmumi.

Tā kā augstākam nelaimes gadījumu un arodslimību riskam ir pakļauti nodarbinātie arī citu bīstamo nozaru uzņēmumos, arī šai uzņēmumu grupai jāpievērš pastiprināta uzmanība, nodrošinot konsultatīvo un informatīvo atbalstu, kā arī efektīvu uzraudzību.

2.2. Identificētās problēmas

Augsts nelaimes gadījumu skaits, jo sevišķi liels īpatsvars bīstamajās nozarēs, kam cēlonis pamatā nedroša darba vide uzņēmumos, kas ir saistīta ar nepienācīgu darba aizsardzības prasību praktisku ieviešanu uzņēmumos.

Sevišķi augsts smago un letālo nelaimes gadījumu skaits, kas Latvijā ir augstāks, kā vidēji ES.

Īpaša riska grupa ir mazie un mikro uzņēmumi.

Darba vietas apstrādes rūpniecības, transporta un uzglabāšanas nozares, būvniecības, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, kā arī zivsaimniecības, papīra un papīra izstrādājumu ražošanas, poligrāfijas, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas, metālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanas uzņēmumos.

Privātā sektora uzņēmumi, uzņēmumi, kuros ir nereģistrētā nodarbinātība, t.s., kuros vismaz daļu algas maksā aploksnē, kā arī uzņēmumi, kas dibināti nesen.

Uzņēmumi, kas atrodas Rīgā un Zemgales reģionā.

2.3. Problēmu risinājums

Ņemot vērā minētās problēmas un problēmu cēloņus, situācijas risinājumam jābūt vērstam uz nelaimes gadījumu samazināšanu darba vietās, informējot, apmācot un izglītojot darba devējus un nodarbinātos, izglītojot topošos darbiniekus (jauniešus), veicinot attieksmes un izpratnes maiņu un paaugstinot zināšanas un uzlabojot prasmes. Kā būtiska problēmas risinājuma komponente ir VDI uzraudzība un preventīvais darbs bīstamo nozaru uzņēmumos.

Nepieciešams veicināt darba aizsardzības un darba tiesību jomas normatīvo aktu praktisku ieviešanu jo sevišķi mazajos un mikro uzņēmumos, kas atbilstoši vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijai NACE veic kādu no komercdarbības veidiem, kuros ir paaugstināts risks nodarbināto drošībai un veselībai17. Darba vides uzlabošana sevišķi bīstamo nozaru, kā arī mazajos un mikrouzņēmumos būtu iespējama, sniedzot tiem īpašu konsultatīvu atbalstu un palīdzot novērtēt un novērst darba vides riskus un sekojoši sakārtot darba vidi.

Lai veicinātu darba aizsardzības prasību praktisku ieviešanu uzņēmumu līmenī, jāsekmē sociālais dialogs uzņēmumu līmenī, veicinot nodarbināto aktīvāku iesaistīšanos darba aizsardzības sistēmas darbībā, nodarbināto pārstāvju un uzticības personu ievēlēšanu un aktīvu darbību, vienlaikus pilnveidojot arī viņu darbības aizsardzības mehānismus. Svarīgi ir informēt nodarbinātos par uzņēmumā notikušajiem nelaimes gadījumiem un to cēloņiem, kā arī iesaistīt nodarbinātos, viņu pārstāvjus un uzticības personas šo nelaimes gadījumu izmeklēšanā, tādējādi iesaistot gan nodarbinātos, gan viņu pārstāvjus un uzticības personas uzņēmuma darba vides uzlabošanā. Jāveicina arī informācijas apmaiņa starp darba devēju un nodarbinātajiem, tajā skaitā, piemēram, pēc nelaimes gadījuma akta sagatavošanas, iepazīstinot cietušo un nodarbinātos ar notikušā nelaimes gadījuma izmeklēšanas rezultātiem un noteiktajiem cēloņiem. Bez tam, jāveicina darba devēju izpratne par riskiem darba vidē, to ietekmi gan uz nodarbināto veselību, gan uz uzņēmuma produktivitāti, peļņu un ilgtspēju un jāveicina darba devēju motivācija apzināties darba aizsardzības nozīmību. Neizpratne un nezināšana darba devējam nedot priekšstatu par to, ka slikta/nesakārtota darba vide ir ekonomiski neizdevīga. Tādējādi būtiski ir iekļaut informatīvajos pasākumos un pētījumos arī ekonomiskās puses pētījumus un apziņas veicināšanas jautājumus, kā arī izmaksu jautājumus, kas būtu viens no labākajiem motivatoriem darba devējiem. Nepieciešama arī praktiska pieredzes un informācijas apmaiņa darba devēju starpā, veicinot labas prakses ieviešanu.

Kā būtisks atbalsts un risinājums prasību praktiskai ieviešanai ir dažāda veida atbalsta instrumenti darba devējiem, konsultācijas uzņēmumā, darba devēju un nodarbināto, potenciālo nodarbināto (jauniešu) un darba aizsardzības speciālistu izglītošana, informēšana, apmācība, veicinot attieksmes, izpratnes maiņu un prasmju attīstību, vadlīnijas un cita veida viegli saprotama informācija, ņemot vērā jaunāko tehnoloģiju un komunikācijas metožu attīstību. Būtiski piedāvāt darba devējiem tādu atbalstu un informāciju, kas būtu ērti un viegli pieejama un lietojama, kā, piemēram, elektroniska darba vides riska novērtēšana tieši bīstamajām nozarēm, elektroniskas pamācības par dažādiem darba vides riskiem un darba aizsardzības jautājumiem, elektroniskas nodarbināto apmācības sistēmas izveide un ieviešana, elektronisku darba aizsardzības instrukciju datu bāzes izveide.

Saskaņā ar darba aizsardzības normatīvajiem aktiem katrā uzņēmumā ir jābūt norīkotam darba aizsardzības speciālistam vai arī uzņēmumam ir jāpiesaista pakalpojuma sniedzējs kompetenta institūcija vai kompetents speciālists. Šis speciālists praktiski veic darba vides risku novērtēšanu un citus darba aizsardzības pasākumus, tādēļ no viņa zināšanām un prasmēm lielā mērā ir atkarīga arī nodarbināto drošība un veselības aizsardzība. Attiecīgi, turpmākajā periodā nepieciešams veikt pasākumus darba aizsardzības speciālistu zināšanu līmeņa un kompetences paaugstināšanai. Lai nodrošinātu, ka darba aizsardzības speciālisti saņem kvalitatīvu izglītību pēc vienotas izglītības programmas, jāizveido specializēto apmācību programmu (40h) metodiskos palīgmateriālus apmācību veicējiem.

Katru gadu atbilstoši likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" 13.panta sestajai daļai Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts" (turpmāk DDVVI) īsteno preventīvos pasākumus, izmantojot darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļus, bet ne vairāk kā 0,5% apmērā no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra. Tādējādi tiek izdoti dažādi informatīvie materiāli, izveidoti videomateriāli, īstenotas kampaņas, kā arī organizēti semināri darba aizsardzības speciālistiem par dažādiem aktuāliem jautājumiem gan Rīgā, gan reģionos. Papildus pašreizējā situācijā sabiedrības informēšanas pasākumi daļēji tiek finansēti arī no VDI budžeta, kas tomēr ir nepietiekams sabiedrības informēšanas aktivitātēm tādos apjomos, kā tas būtu nepieciešams. Saskaņā ar VDI likuma 3.pantu viens no VDI uzdevumiem ir sniegt darba devējiem un darbiniekiem bezmaksas konsultācijas par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, kas tiek īstenots gan divos konsultatīvajos centros Rīgā, gan nodrošinot klātienes konsultācijas reģionos, gan sniedzot bezmaksas konsultācijas pa telefonu, e-pastu un sociālajos tīklos. Minēto informatīvo pasākumu ietvaros tiek sniegta informācija par aktuālākajiem jautājumiem darba aizsardzības jomā, kas kopumā nenodrošina sabiedrības informēšanu vēlamajā apjomā, jo, kā redzams no pētījuma rezultātiem, sabiedrības informētība vēl arvien ir nepietiekama, lai nodrošinātu praktisku darba aizsardzības prasību ieviešanu darba vietās. Bez tam minētie pasākumi ir vispārīgi un vērsti uz visu sabiedrību kopumā, mērķtiecīgi neizdalot un nepievēršot īpašu uzmanību tieši mazajiem un mikro- uzņēmumiem vai bīstamajām nozarēm. Nemainot pašreizējo situāciju un neparedzot papildus pasākumus un informēšanu tieši bīstamo nozaru un mazo un mikro uzņēmumu darba vides uzlabošanai, paredzams, ka drošības līmenis gan darba vietās kopumā, gan mazo- un mikrouzņēmumu, kā arī bīstamo nozaru uzņēmumu darba vietās turpinās pasliktināties, jo gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem neizprotot darba aizsardzības nozīmību, turpināsies situācija, ka darba vides uzlabošanai netiek pievērsta pietiekama uzmanība, tiek taupīts uz darba aizsardzības prasību rēķina un darba aizsardzības prasības praktiski netiek ievērotas vai tiek ievērotas tikai formāli. Sekojoši, ja netiks veiktas aktivitātes, kas vērstas uz darba aizsardzības prasību ieviešanu praksē, darba devēju un nodarbināto zināšanu un informētības paaugstināšanu par darba aizsardzības jautājumiem un darba devēju motivēšanu ievērot darba aizsardzības prasības, it īpaši bīstamo nozaru, kā arī mazajos un mikro- uzņēmumos, nav paredzama nelaimes gadījumu skaita samazināšanās. Ņemot vērā nelaimes gadījumu, īpaši smago un letālo, skaita pieauguma tendenci, var prognozēt turpmāku nelaimes gadījumu skaita pieaugumu, ja netiek realizētas mērķtiecīgas aktivitātes darba vides drošības uzlabošanai, īpašu uzmanību pievēršot tiem uzņēmumiem un tām nozarēm, kurās pastāv vislielākais nelaimes gadījumu risks.

2.4. Piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums.

Pētījumu rezultāti parāda, ka, lai arī uzlabojumi darba aizsardzības prasību ievērošanā praksē notiek lēni, tomēr kopumā vērojama pozitīva tendence. Tā 2013.gadā ir samazinājies to uzņēmumu skaits, kuros darba vides riska novērtējums nav veikts vispār: no 54,8% 2006. gadā līdz 48,5% 2013.gadā. Vienlaikus jānorāda, ka pēc 2013.gada aptaujas datiem redzams, ka, pieaugot uzņēmuma lielumam, samazinās to gadījumu skaits, kad darba vides risku novērtējums nav veikts vispār. Līdz ar to ir secināms, ka paredzot īpašas aktivitātes tieši mazo un mikro- uzņēmumu darba vides sakārtošanai sagaidāma situācijas uzlabošanās darba aizsardzības prasību ievērošanā un kopumā nelaimes gadījumu skaita samazināšanās. Bez tam atvieglojot informācijas apguvi, padarot informāciju par darba aizsardzības prasībām vieglāk uztveramu un viegli pieejamu, piemēram, elektroniskie rīki par darba vides riskiem, prognozējams, ka lielāka daļa darba devēju un nodarbināto šo informāciju apgūs un ieviesīs praksē, redzot, ka daudzu prasību ieviešana nav sarežģīta un neprasa lielus līdzekļu, toties dod pozitīvus rezultātus, tai skaitā paaugstinot nodarbināto apmierinātību ar darba vidi un uzņēmuma produktivitāti. Arī bezmaksas pieejamība tiešsaistes interaktīvajam darba vides risku novērtējumam, elektroniska nodarbināto apmācības sistēma, elektroniski pieejamas darba aizsardzības instrukcijas un citas līdzīgas aktivitātes būtiski uzlabos darba devēju iespējas vienkārši un ar pēc iespējas mazākiem resursu ieguldījumiem sakārtot darba vidi savā uzņēmumā, lai tā būtu pēc iespējas drošāka un nodarbināto veselībai nekaitīga.

Arī, paredzot aktivitātes, kas vērstas uz darba vides sakārtošanu, īpaši to nozaru uzņēmumos, kur notiek visvairāk nelaimes gadījumu, tai skaitā bīstamo nozaru uzņēmumiem, sagaidāma darba aizsardzības prasību ievērošanas uzlabošanās un darba vides sakārtošana, kā rezultātā sagaidāma nelaimes gadījumu skaita samazināšanās. Sekojoši, kā minēts jau pie iepriekšējās aktivitātes, sagaidāma pozitīva ietekme gan uz uzņēmējdarbību, gan tautsaimniecību kopumā.