156. pants
noteic brīvprātīgi atzītas paternitātes

apstrīdēšanas kārtību.

Atbilstoši Civillikuma 154., 157. un 158. pantam

gadījumā, kad paternitāti nevar atzīt, pamatojoties uz

paternitātes pieņēmumu, un paternitāte nav atzīta brīvprātīgi

(vai pastāv Civillikuma 155. pantā paredzētie šķēršļi

brīvprātīgi atzītas paternitātes ierakstīšanai dzimšanas

reģistrā), bērna paternitāti nosaka tiesa. Saskaņā ar Civillikuma

159. pantu ar tiesas spriedumu noteiktu paternitāti nevar

apstrīdēt.

Tādējādi Civillikuma tiesiskais regulējums izsmeļoši noteic,

kura persona noteiktā situācijā ir atzīstama par bērna tēvu.

Proti, saskaņā ar minētajām Civillikuma normām par bērna tēvu,

kuram ir tiesības saņemt apstrīdētajā normā paredzēto

atvaļinājumu, ir uzskatāms vīrietis, kas:

1) atzīstams par bērna tēvu, pamatojoties uz paternitātes

pieņēmumu;

2) brīvprātīgi atzinis paternitāti;

3) atzīts par bērna tēvu ar tiesas spriedumu.

Atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma