4. pants

Ievērojot minēto un

pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32.panta otro

daļu un 36.panta pirmo daļu, Valsts civildienesta likuma 4.panta

pirmo daļu, Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu

Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" 6.panta 4.punktu, 8.panta

trešo daļu un disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas slēdzienu

disciplinārlietā,

Valsts civildienesta pārvaldes

priekšniekam M.Jaunozolam par konstatēto disciplinārpārkāpumu,

par rīcību, parakstot Valsts civildienesta pārvaldes 2006.gada

11.aprīļa vēstuli Nr.08/977 "Par VID rīcības likumības

izvērtēšanu", kurā Valsts civildienesta pārvaldes VID

ģenerāldirektoram uzlika pienākumu izvērtēt VID atbildīgo

amatpersonu rīcības likumību prettiesiska drošības līdzekļa

noteikšanā E.Ceram, par to informējot Valsts civildienesta

pārvaldi,

pārkāpjot Valsts civildienesta

likuma 4.panta otrās daļas 1.punktā noteiktās Valsts

civildienesta pārvaldes funkcijas - īstenot valsts politiku

valsts civildienestā, Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās

daļas 1. un 3.punktā noteiktos ierēdņa pamatpienākumus - ievērot

Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas,

likumus un citus normatīvos aktus, apzinīgi, izrādot personisko

iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata

pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu

darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru

kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus, Valsts

civildienesta likuma 16.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu

atbildēt par savas darbības vai bezdarbības likumību - ierēdnis,

pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības vai

bezdarbības likumību. Ja ierēdnim rodas šaubas par uzdevuma

likumību, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas,

rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu, Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikto

likumības principu - valsts pārvalde ir pakļauta likumam un

tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences

ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai

atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktās tiešās pārvaldes

iestādes vadītāja funkcijas - organizēt iestādes funkciju

pildīšanu un atbildēt par to, vadīt iestādes administratīvo

darbu, nodrošināt tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu,

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 62.panta otrajā un trešajā daļā

noteiktos pārvaldes lēmuma pārbaudes pamatnoteikumus - lēmuma

lietderības un tiesiskuma pārbaudi, lēmuma iepriekšējas pārbaudes

un pēcpārbaudes nodrošināšanu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma

68.panta pirmajā daļā noteikto atbildību par pārvaldes lēmuma

pieņemšanu - par pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu,

Kriminālprocesa likuma 37.panta otrās daļas 5.punktā noteikto

uzraugošā prokurora pienākumu izmeklēšanas laikā - izskatīt

sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka,

izmeklētāja tiešā priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja

rīcību un lēmumiem, Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija

noteikumu Nr.333 "Valsts civildienesta pārvaldes nolikums"

8.1.apakšpunktā noteikto pārvaldes priekšnieka pienākumu

organizēt pārvaldes funkciju pildīšanu un vadīt pārvaldes

administratīvo darbu,

ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru

kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 "Par ierēdņu

disciplinārsodiem" 4.panta pirmo daļu ierēdņa rīcība ir

prettiesiska tad, ja viņa rīcība (darbība vai bezdarbība) ir

pretrunā ar tiesību normām, dienesta instrukcijām vai konkrētiem

dienesta rīkojumiem,

M.Jaunozols ir izdarījis

disciplinārpārkāpumu, kas izpaužas kā ar nodomu izdarīta

prettiesiska rīcība (pilnvaru pārsniegšana, radot morālu

kaitējumu valsts civildienestam) - iejaukšanās kriminālprocesā,

ko pamato slēdzienā izskatītie fakti un disciplinārlietā esošie

lietas materiāli. M.Jaun­ozola rīcība atbilst Ministru kabineta

1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 "Par ierēdņu

disciplinārsodiem" 18.panta otrajā daļā noteiktajam

disciplinārpārkāpumam, kas saistīts ar būtiska morāla kaitējuma

nodarīšanu valsts civildienestam,

nodarot būtisku morālu kaitējumu

svarīgām iestādes, valsts, valsts civildienesta, kā arī

sabiedrības interesēm, jo, likvidējot attiecīgā pārkāpuma tiešās

sekas, nav iespējams likvidēt pārkāpuma radīto uzticības

zaudējumu Valsts civildienesta pārvaldei kā iestādei un

M.Jaunozolam kā valsts civildienesta augstākās iestādes

vadītājam,

piemērot disciplinārsodu -

pazemināšana amatā uz trim gadiem.