4. pants

Ievērojot minēto un

pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32.panta otro

daļu un 36.panta pirmo daļu, Valsts civildienesta likuma 4.panta

pirmo daļu, Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu

Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" 6.panta 5.punktu, 8.panta

trešo daļu un disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas slēdzienu

disciplinārlietā,

Valsts civildienesta pārvaldes

Civildienesta kontroles departamenta vadītājam M.Knokam par

konstatēto disciplinārpārkāpumu, par rīcību, sagatavojot Valsts

civildienesta pārvaldes 2006.gada 11.aprīļa vēstuli Nr.08/977

"Par VID rīcības likumības izvērtēšanu", kurā Valsts

civildienesta pārvalde VID ģenerāldirektoram uzlika pienākumu

izvērtēt VID atbildīgo amatpersonu rīcības likumību prettiesiska

drošības līdzekļa noteikšanā E.Ceram, par to informējot Valsts

civildienesta pārvaldi,

pārkāpjot Valsts civildienesta

likuma 4.panta otrajā daļā noteiktās Valsts civildienesta

pārvaldes funkcijas, Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās

daļas 1. un 3.punktā noteiktos ierēdņa pamatpienākumus - ievērot

Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas,

likumus un citus normatīvos aktus, apzinīgi, izrādot personisko

iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata

pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu

darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru

kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus, Valsts

civildienesta likuma 16.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto

pienākumu atbildēt par savas darbības vai bezdarbības likumību -

ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas

darbības vai bezdarbības likumību. Ja ierēdnim rodas šaubas par

uzdevuma likumību, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma

pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi

uzdevumu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā

noteikto likumības principu - valsts pārvalde ir pakļauta likumam

un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences

ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai

atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, Kriminālprocesa likuma

37.panta otrās daļas 5.punktā noteikto uzraugošā prokurora

pienākumu izmeklēšanas laikā - izskatīt sūdzības par procesa

virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā

priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un

lēmumiem, kā arī pārkāpjot M.Knoka 2003.gada 2.maija amata

apraksta 5.2.apakšpunktu - organizēt un veikt disciplināro un

vispārējo valsts civildienesta uzraudzību,

nodarot būtisku morālu kaitējumu

svarīgām iestādes, valsts, valsts civildienesta, kā arī

sabiedrības interesēm, jo, likvidējot attiecīgā pārkāpuma tiešās

sekas, nav iespējams likvidēt pārkāpuma radīto uzticības

zaudējumu Valsts civildienesta pārvaldei kā iestādei un M.Knokam

kā atbildīgajam par disciplināro un vispārējo valsts

civildienesta uzraudzību,

tādējādi ar nodomu izdarot

disciplinārpārkāpumu, kas paredzēts Ministru kabineta 1994.gada

16.augusta noteikumu Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem"

18.panta otrajā daļā - disciplinārpārkāpumu, kas saistīts ar

būtiska morāla kaitējuma nodarīšanu valsts civildienestam,

ņemot vērā M.Knoka kā Valsts

civildienesta kontroles departamenta vadītāja amata aprakstā

noteikto kompetenci un viņa veiktās darbības, sagatavojot

attiecīgos lēmumu projektus, kā arī

ņemot vērā, ka M.Knoks

disciplināri sodīts ar Ministru prezidenta 2006.gada 29.jūnija

rīkojumu Nr.329 par Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta

noteikumu Nr.158 "Par ierēdņu disciplinārsodiem" 17.panta otrajā

daļā noteikto disciplinārpārkāpumu - nepamatota valsts

civildienesta pienākumu nepildīšana, kas saistīta ar būtiska

morāla kaitējuma nodarīšanu valsts civildienestam,

piemērot disciplinārsodu -

atlaišana no amata.