Par DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1. panta 2. un 6. punkta, 4. panta, 10. panta, 18. panta pirmās daļas, kā arī Ministru kabineta 2005. gada 23. augusta noteikumu Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība" 2. un 13. punkta tiktāl, ciktāl tie attiecas uz aizdomās turētajām personām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

lektors Mg. iur. Agris Bitāns - uzskata, ka šajā

lietā saskatāms nesamērīgs indivīda pamattiesību

ierobežojums.

Tā kā DNS profils sniedzot informāciju par personas veselību,

tad esot pamats to atzīt par sensitīviem personas datiem Datu

aizsardzības likuma izpratnē un uz to attiecināt īpašas datu

aizsardzības prasības.

Bioloģiskā materiāla izņemšanas un DNS profilu noteikšanas

mērķis esot atklāt noziedzīgus nodarījumus. Līdz ar to aizdomās

turētu personu DNS izpēte pati par sevi neesot pretrunā ar

personas datu izmantošanas mērķi kriminālprocesā. Tomēr esot

pamats šaubām, vai DNS likuma 1. panta 2. punkts nav pārāk plaši

formulēts, jo DNS profila noteikšanai nepieciešamā bioloģiskā

materiāla izņemšanas pamats esot nevis objektīva nepieciešamība

atklāt konkrēto noziegumu, bet gan tikai personas procesuālais

statuss. Ne visos gadījumos, kad personai ir aizdomās turētā

statuss, esot objektīvi nepieciešams izņemt tās bioloģisko

materiālu. Līdz ar to bioloģiskā materiāla iegūšana tikai tāpēc,

ka personai piemērots aizdomās turētā statuss, nebūtu samērīga ar

personas datu apstrādes mērķi. Datu aizsardzības likuma kontekstā

neesot saskatāms skaidrs tiesiskais pamats šādu datu iegūšanai un

apstrādei.

Tāpat neesot skaidrs, kāpēc DNS profilu glabāšanai noteikts

tieši 10 gadus ilgs termiņš. Atbilstoši personas datu apstrādes

principiem to glabāšanas termiņam jābūt atbilstošam glabāšanas

mērķim, kas konkrētajā gadījumā esot noziedzīgu nodarījumu

atklāšana un novēršana. Pašreiz noteiktais DNS profilu glabāšanas

termiņš neesot tieši saistāms ar tiesību normās paredzētajām

kriminālprocesuālajām darbībām. Šāds DNS datu glabāšanas termiņš

bez atbilstoša pamatojuma esot uzskatāms par pārmērīgu.

Nesamērīgs pamattiesību ierobežojums esot saskatāms arī tajā

situācijā, kad pieņemts lēmums par aizdomās turētās personas

statusa atcelšanu vai kriminālprocesa izbeigšanu (it sevišķi uz

reabilitējoša pamata), bet no attiecīgās personas jau ir iegūts

bioloģiskais materiāls un noteikts tās DNS profils. No

pamattiesību viedokļa par tiesiski nepamatotu esot atzīstama tāda

situācija, ka personai jāvēršas valsts iestādē ar rakstveida

lūgumu, lai ziņas par to tiktu dzēstas, jo Noteikumi Nr. 620

neparedzot "automātisku" datu dzēšanu.

Secinājumu

daļa