11. pants

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa universitātes

Juridiskās fakultātes asociētais profesors Dr. iur.

Aldis Lieljuksis - uzskata, ka ar apstrīdētajām normām

noteiktais ierobežojums ir pamatots un samērīgs.

Personas identitātes noskaidrošana un pārbaude esot dažādiem

valsts dienestiem nozīmīgs un vislielākajā mērā ar sabiedrības

drošību saistīts jautājums. Biometriskie dati tiekot iegūti ne

tikai saistībā ar krimināla rakstura likumpārkāpumiem, proti, no

aizturētām, aizdomās turētām, apsūdzētām vai notiesātām personām,

bet vispār no ikvienas personas tās identifikācijas nolūkos,

noformējot, piemēram, personu apliecinošu dokumentu. Līdz ar to

esot secināms, ka identifikācijas nolūkā ir atļauts iegūt un

uzglabāt arī tādu personu biometriskos datus, kuras nav

izdarījušas likumpārkāpumus.

Pēc DNS profila varot noteikt personas veselības stāvokli, un

līdz ar to DNS profils esot ierindojams visjutīgāko datu

kategorijā. DNS profilu izmantošana personu identifikācijai

kriminālprocesā esot salīdzinoši jauna, bet ļoti būtiska metode.

DNS profila noteikšana kriminālprocesā atsevišķos gadījumos varot

būt vienīgā iespēja noskaidrot personas identitāti. DNS profila

noteikšana ļaujot sasniegt ļoti augstu personas identifikācijas

ticamības pakāpi un izvairīties no nepamatotām apsūdzībām

noziegumos, kurus personas nav izdarījušas, kā arī palīdzot

atklāt līdz šim neatklātus noziegumus. Pēc pirkstu nospiedumiem

varot identificēt tikai vienu konkrētu personu, toties DNS

izpētes rezultātā varot noteikt arī personas saderību ar citu

personu. DNS profila noteikšanai nenoliedzami esot arī preventīvs

efekts, jo personai, kuras DNS profils ir noteikts, jārēķinās ar

lielāku iespēju tikt atklātai.

Lai arī DNS materiāla iegūšana esot iejaukšanās personas

privātajā dzīvē, tā esot uzskatāma par samērīgu. Policijas

funkciju īstenošanai iegūtie dati esot izmantojami tikai

noziegumu izmeklēšanas un atklāšanas nolūkos, proti, kalpojot kā

līdzeklis sabiedrības drošības aizsardzībai.

Izvērtējot iespēju neizņemt bioloģisko materiālu no ikvienas

aizdomās turētās personas, vajagot ņemt vērā to, ka Latvijā

kriminālsodu politika jau ilgu laiku esot nestabila. Strauji

mainīgā kriminālsodu politikas situācijā neesot vēlams

konkretizēt aizdomās turēto personu loku, sasaistot DNS profila

noteikšanu ar nodarījuma smagumu un attiecinot tikai, piemēram,

uz personām, kuras tiek turētas aizdomās par nozieguma

izdarīšanu.

Tiesas sēdē A. Lieljuksis papildus pauda uzskatu, ka

noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana ir

valsts funkcija, ko varētu saukt par "noziedzības

apkarošanas funkciju". Noziedzības apkarošanā valsts

reģistriem esot ļoti liela nozīme, jo tie dodot iespēju apkopotos

datus efektīvi izmantot noziedzīgu nodarījumu novēršanai,

atklāšanai un pareizai kvalifikācijai, turklāt operatīvi

apmainīties ar datiem starptautiskā līmenī. Dažādo datu

iegūšanas, apstrādes, glabāšanas un apmaiņas funkciju īstenojot

valsts pārvaldes iestādes, veicot operatīvo darbu, pirmstiesas

izmeklēšanu, vajāšanu un iztiesāšanu. DNS likums esot viens no

tiem likumiem, no kuriem izrietot pienākums, realizējot šo

valstisko funkciju, iegūt un uzkrāt datus par aizturētām,

aizdomās turētām, apsūdzētām un notiesātām personām. Ievērojot

DNS likuma mērķi un sistēmisko interpretācijas metodi, esot

redzams, ka bioloģiskais materiāls iegūstams no visām aizdomās

turētajām personām un ka tā ir obligāta likuma prasība. No šīs

vispārējās, valsts īstenotās funkcijas esot jānošķir konkrēta

kriminālprocesa izmeklēšana, kas tiekot īstenota Kriminālprocesa

likumā noteiktajā kārtībā un attiecoties tikai uz konkrēto

noziedzīgo nodarījumu.