15. pants

Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas attiecas uz

Pieteikuma iesniedzējam Satversmes 96. pantā noteiktajām

pamattiesībām, Satversmes tiesai vispirms ir jānoskaidro šā panta

tvērums.

15.1. Satversmes 96. pants noteic, ka ikvienam ir

tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences

neaizskaramību.

Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz

savu privāto telpu, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu

personu iejaukšanās. Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta

atziņa, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību aizsargā

indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, vārdu un

identitāti, personas datus (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

26. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-17-01 10. punktu, 2011. gada

11. maija sprieduma lietā Nr. 2010-55-0106 10.2. punktu un 2011.

gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2010-51-01 13.

punktu).

Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā

cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai

saistošiem starptautiskajiem līgumiem. No šā panta izriet, ka

likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto cilvēktiesību

normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām. Latvijai

saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas

prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo arī par

interpretācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas

valsts principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie

Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā

Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu).

Interpretējot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 8. pantu, ECT

atzinusi, ka jēdziena "privātā dzīve" tvērums ir plašs.

Personas datu iegūšana un glabāšana ietilpst tiesību uz privātās

dzīves neaizskaramību tvērumā (sk. ECT Lielās palātas 2000.

gada 16. februāra sprieduma lietā "Amann v.

Switzerland", pieteikums Nr. 27798/95, 65. punktu un

2008. gada 4. decembra sprieduma lietā "S. and Marper v.

the United Kingdom", pieteikumi Nr. 30562/04 un Nr.

30566/04, 68. un 69. punktu). Privātās dzīves neaizskaramība

un personas datu aizsardzība nostiprināta arī Eiropas Savienības

Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā.

Satversmes tiesa konstatē, ka personas fizisko un sociālo

identitāti raksturojošu datu iegūšana, apstrāde un glabāšana

ietilpst personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību

tvērumā.

Tādējādi Satversmes 96. pantā

noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver

fiziskās personas datu aizsardzību.

15.2. Izskatāmajā lietā, Pieteikuma iesniedzēju

atzīstot par aizdomās turēto kriminālprocesā, tika sagatavots

akts par bioloģiskā materiāla izņemšanu iekļaušanai DNS

nacionālajā datu bāzē.

Satversmes tiesai jānoskaidro, vai aizdomās turētas personas

bioloģiskais materiāls, kuru izņem DNS ģenētiskajai izpētei, un

DNS nacionālajā datu bāzē glabātais DNS profils ir fiziskās

personas dati un tādējādi ietilpst Satversmes 96. panta

tvērumā.

Atbilstoši DNS likuma 1. panta 1. punktam bioloģiskais

materiāls ir cilvēka audu vai orgānu daļas un organisma šķidrumi,

kas satur šūnas, kuru kodolos ir dezoksiribonukleīnskābes

(piemēram, asinis, siekalas, kauli). DNS likuma 1. panta 3.

punkts noteic, ka DNS ir dezoksiribonukleīnskābes molekulas daļa,

kas norāda uz cilvēka atšķirīgo pazīmju ģenētisko informāciju.

DNS ģenētiskā izpēte ir bioloģiskā materiāla zinātniska izpēte ar

mērķi noteikt DNS profilu. Savukārt DNS likuma 1. panta 4. punktā

noteikts, ka DNS profils ir datorlasāms DNS ģenētiskās izpētes

rezultāts.

Fiziskās personas datu definīcija ietverta Datu aizsardzības

likumā. Saskaņā ar šā likuma 2. panta 3. punktu personas dati ir

jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai

identificējamu fizisko personu.

Bioloģiskais materiāls, ko izņem no personas, par to

sagatavojot aktu, kura veidlapas paraugs ietverts Noteikumu Nr.

620 1. pielikumā, satur konkrētas (jau identificētas) personas

DNS datus. Veicot izņemtā bioloģiskā materiāla izpēti, tiek

noteikts personas DNS profils un iekļauts glabāšanai DNS

nacionālajā datu bāzē. Tādējādi visā DNS profila noteikšanas

procesā tiek veiktas darbības ar identificētas personas

datiem.

Līdz ar to gan identificētas personas bioloģiskais materiāls,

gan tā izpētes procesā radītās jaunas informācijas vienības,

tostarp arī konkrētā formātā (datorlasāms) saglabāts DNS

ģenētiskās izpētes rezultāts (DNS profils), ir atzīstami par

fiziskās personas datiem Datu aizsardzības likuma un Satversmes

96. panta izpratnē.

15.3. Saskaņā ar Datu aizsardzības likuma 2. panta 8.

punktu sensitīvi personas dati ir tādi personas dati, kas norāda

personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un

politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz

informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka šie Datu aizsardzības likumā

norādītie dati pēc būtības atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes

1995. gada 24. oktobra direktīvas 95/46/EK par personu

aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu

brīvu apriti 8. pantā regulētajiem īpašu kategoriju datiem

(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 14. marta sprieduma lietā

Nr. 2010-51-01 13. punktu). Arī ECT judikatūrā nostiprināta

atziņa, ka personas DNS profils ir sensitīvi personas dati

(sk. ECT Lielās palātas 2008. gada 4. decembra sprieduma lietā

"S. and Marper v. the United Kingdom", pieteikumi Nr.

30562/04 un Nr. 30566/04, 75. un 76. punktu). DNS profila

noteikšanas mērķis visos gadījumos ir konkrētas personas vai

vairāku personu saiknes identifikācija. Apstāklis, ka DNS profila

noteikšanas procesā tiek izmantota tikai daļa no bioloģiskajā

materiālā ietilpstošās informācijas, neietekmē DNS profila

atzīšanu par sensitīviem personas datiem pēc būtības (sk.

turpat 73. punktu). Arī tas apstāklis, ka DNS profils ir

datorlasāms DNS ģenētiskās izpētes rezultāts, ko nav iespējams

izmantot bez atbilstošu informācijas tehnoloģiju pielietošanas,

neietekmē DNS profila atzīšanu par sensitīviem personas datiem

(sk. turpat 75. punktu).

Tādējādi identificētas personas bioloģiskais materiāls, kas

tiek izņemts un pētīts DNS profila noteikšanas procesā, kā arī

DNS profils ir īpaši aizsargājami fiziskās personas dati.

15.4. Vispārējos principus, pēc kādiem fiziskās

personas dati tiek apstrādāti kriminālprocesa vajadzībām, nosaka

Datu aizsardzības likuma 10. panta ceturtā daļa un 12. pants.

Minētās normas noteic, ka kriminālprocesa vajadzībām drīkst

apstrādāt personas datus, kas attiecas uz noziedzīgiem

nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu

lietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem.

Datu aizsardzības likums piemērojams arī fiziskās personas datu

apstrādei sākotnēji neparedzētiem mērķiem krimināltiesību jomā,

citastarp šādiem mērķiem: lai novērstu tūlītēju būtisku

sabiedriskās drošības apdraudējumu; lai atklātu noziedzīgus

nodarījumus un veiktu kriminālvajāšanu.

Tiesiskais pamats sensitīvu fiziskās personas datu apstrādei

noteikts Datu aizsardzības likuma 11. pantā, paredzot, ka

sensitīvu personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot šajā pantā

minētos gadījumus. Šā panta 11. punkts ļauj veikt sensitīvu

personas datu apstrādi, pildot valsts pārvaldes funkcijas vai

veidojot likumā noteiktās valsts informācijas sistēmas. DNS

nacionālajai datu bāzei ir valsts informācijas sistēmas

statuss.

Līdz ar to kriminālprocesa ietvaros var apstrādāt gan tādus

fiziskās personas datus, kas nav sensitīvi, gan arī sensitīvus

personas datus.

Tādējādi gan aizdomās turētas

personas bioloģiskais materiāls, gan DNS profils ir fiziskās

personas dati, kas ietilpst Satversmes 96. panta tvērumā un,

ievērojot to sensitīvo dabu, ir īpaši aizsargājami.