Par DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1. panta 2. un 6. punkta, 4. panta, 10. panta, 18. panta pirmās daļas, kā arī Ministru kabineta 2005. gada 23. augusta noteikumu Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība" 2. un 13. punkta tiktāl, ciktāl tie attiecas uz aizdomās turētajām personām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam

24. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Minētā norma

Satversmes tiesai piešķir plašu rīcības brīvību izlemt, no kura

brīža spēku zaudē tāda norma, kas atzīta par neatbilstošu

augstāka juridiska spēka tiesību normai. Lemjot par brīdi, kad

apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā ne vien pieteikuma

iesniedzēju, bet arī citu personu tiesības un intereses. Turklāt

apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu nedrīkst radīt

jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma

lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2011. gada 19. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 26. punktu).

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ņem vērā to, ka apstrīdēto

normu tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns

normatīvais regulējums, nav iespējama, jo tādā gadījumā pēc DNS

profila noteikšanas glabātie aizdomās turēto personu bioloģiskie

materiāli būtu nekavējoties iznīcināmi, bet jaunu bioloģisko

materiālu iegūšana nebūtu iespējama līdz jauna normatīvā

regulējuma pieņemšanai. Tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības

drošība.

Šādā situācijā ir nepieciešams un pieļaujams, ka Satversmei

neatbilstošās normas vēl noteiktu laiku paliek spēkā, lai dotu

iespēju likumdevējam pieņemt jaunu tiesisko regulējumu, kas

nodrošinātu aizdomās turēto personu sensitīvo datu aizsardzību

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 3. punktu un

2010. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 16.

punktu). Ievērojot to, ka jaunā tiesiskā regulējuma

izstrādāšanai un pieņemšanai likumdevējam nepieciešams saprātīgs

laika posms, apstrīdētās normas šajā gadījumā nevar atzīt par

spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

1) izbeigt tiesvedību lietā daļā par

DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1.

panta 2. punkta un Ministru kabineta 2005. gada 23. augusta

noteikumu Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu

sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes

pēdu izņemšanas kārtība" 13. punkta tiktāl, ciktāl tie

attiecas uz aizdomās turētām personām, atbilstību Satversmes 96.

pantam;

2) atzīt DNS nacionālās datu bāzes

izveidošanas un izmantošanas likuma 1. panta 6. punktu, 4. pantu,

10. pantu un Ministru kabineta 2005. gada 23. augusta noteikumu

Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu

sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes

pēdu izņemšanas kārtība" 2. punktu tiktāl, ciktāl tie

attiecas uz aizdomās turētām personām, par atbilstošiem Latvijas

Republikas Satversmes 96. pantam;

3) atzīt DNS nacionālās datu bāzes

izveidošanas un izmantošanas likuma 18. panta pirmo daļu tiktāl,

ciktāl tā attiecas uz aizdomās turētām personām, par neatbilstošu

Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un spēkā neesošu no

2017. gada 1. janvāra.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš