24. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo
daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par
neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma
par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas
dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Minētā norma
Satversmes tiesai piešķir plašu rīcības brīvību izlemt, no kura
brīža spēku zaudē tāda norma, kas atzīta par neatbilstošu
augstāka juridiska spēka tiesību normai. Lemjot par brīdi, kad
apstrīdētā norma zaudē spēku, jāņem vērā ne vien pieteikuma
iesniedzēju, bet arī citu personu tiesības un intereses. Turklāt
apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu nedrīkst radīt
jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus (sk.,
piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma
lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2011. gada 19. oktobra
sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 26. punktu).
Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ņem vērā to, ka apstrīdēto
normu tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns
normatīvais regulējums, nav iespējama, jo tādā gadījumā pēc DNS
profila noteikšanas glabātie aizdomās turēto personu bioloģiskie
materiāli būtu nekavējoties iznīcināmi, bet jaunu bioloģisko
materiālu iegūšana nebūtu iespējama līdz jauna normatīvā
regulējuma pieņemšanai. Tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības
drošība.
Šādā situācijā ir nepieciešams un pieļaujams, ka Satversmei
neatbilstošās normas vēl noteiktu laiku paliek spēkā, lai dotu
iespēju likumdevējam pieņemt jaunu tiesisko regulējumu, kas
nodrošinātu aizdomās turēto personu sensitīvo datu aizsardzību
(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra
sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 3. punktu un
2010. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 16.
punktu). Ievērojot to, ka jaunā tiesiskā regulējuma
izstrādāšanai un pieņemšanai likumdevējam nepieciešams saprātīgs
laika posms, apstrīdētās normas šajā gadījumā nevar atzīt par
spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas
dienas.
Nolēmumu
daļa
Pamatojoties uz Satversmes tiesas
likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa
nosprieda:
1) izbeigt tiesvedību lietā daļā par
DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1.
panta 2. punkta un Ministru kabineta 2005. gada 23. augusta
noteikumu Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu
sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes
pēdu izņemšanas kārtība" 13. punkta tiktāl, ciktāl tie
attiecas uz aizdomās turētām personām, atbilstību Satversmes 96.
pantam;
2) atzīt DNS nacionālās datu bāzes
izveidošanas un izmantošanas likuma 1. panta 6. punktu, 4. pantu,
10. pantu un Ministru kabineta 2005. gada 23. augusta noteikumu
Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu
sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes
pēdu izņemšanas kārtība" 2. punktu tiktāl, ciktāl tie
attiecas uz aizdomās turētām personām, par atbilstošiem Latvijas
Republikas Satversmes 96. pantam;
3) atzīt DNS nacionālās datu bāzes
izveidošanas un izmantošanas likuma 18. panta pirmo daļu tiktāl,
ciktāl tā attiecas uz aizdomās turētām personām, par neatbilstošu
Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam un spēkā neesošu no
2017. gada 1. janvāra.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs
A.Laviņš