6. pants

Pieaicinātā persona - Ģenerālprokuratūra -

uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 96. pantam.

Ģenerālprokuratūra atzīst, ka ar "DNS analīžu veikšanu

personām" un DNS profilu glabāšanu DNS nacionālajā datu bāzē

tiek ierobežotas personas tiesības uz privāto dzīvi, tomēr

uzskata, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētajām normām esot

daudz nozīmīgāks nekā aizdomās turētās personas tiesību uz

privātās dzīves neaizskaramību ierobežojums. Atsevišķu kategoriju

noziegumu, piemēram, dzimumnoziegumu un pedofilijas, gadījumos

bioloģiskā materiāla izņemšana no aizdomās turētām personām

praksē vairākkārt esot palīdzējusi atklāt šādus noziedzīgus

nodarījumus, kurus ar citām metodēm atklāt nebūtu iespējams.

Kriminālprocesā par aizdomās turēto netiekot atzīta anonīma

persona. Procesa virzītāja pienākums esot konkrētu cilvēku, kas,

iespējams, izdarījis noziedzīgu nodarījumu, identificēt pēc

tādiem valsts rīcībā jau esošiem personas datiem kā vārds,

uzvārds un personas kods. Turklāt personu vajagot identificēt arī

tajos gadījumos, kad kriminālprocess pret to tiek izbeigts

reabilitējošu iemeslu dēļ. No šā brīža valstij rodoties pienākums

saskaņā ar likumu tieši šai personai atlīdzināt nodarītos

zaudējumus. Tādējādi aizdomās turētas personas tiesības,

izveidojot tās DNS profilu, pēc būtības netiekot aizskartas

vairāk, kā tās tiek aizskartas ar valsts rīcībā jau esošo

attiecīgās personas datu apstrādi. Ģenerālprokuratūra atzīst, ka

personas DNS profils ir personas dati Datu aizsardzības likuma

izpratnē. Kaut arī DNS nacionālajā datu bāzē glabātais DNS

profils, pēc Ģenerālprokuratūras ieskata, nesaturot sensitīvus

personas datus, tas tiekot droši aizsargāts un trešajām personām

neesot iespēju prettiesiski tam piekļūt.

Tiesas sēdē Ģenerālprokuratūras pārstāvis Agnis Pormalis

norādīja, ka likuma "Par policiju" 12. panta 14. punkts

piešķirot policijas darbiniekam tiesības iegūt personu

identifikācijai nepieciešamos datus. Savukārt tā paša panta

14.2 punkts piešķirot tiesības DNS nacionālās datu

bāzes izveidošanu un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā iegūt bioloģiskos materiālus. Apstrīdētās

normas kontekstā ar pārējām DNS likuma un Noteikumu Nr. 620

normām paredzot bioloģiskā materiāla izņemšanu no visām aizdomās

turētajām personām, pamatojoties tikai uz to kriminālprocesuālo

statusu. DNS likuma mērķis saskaņā ar šā likuma 2. pantu esot

izveidot DNS nacionālo datu bāzi, kas izmantojama noziedzīgu

nodarījumu atklāšanai. Savukārt DNS likuma 13. panta otrā daļa

pēc būtības paredzot šā paša panta pirmajā daļā norādītajām

atbildīgajām institūcijām pienākumu Ministru kabineta noteiktajā

kārtībā nodrošināt likuma izpildi.