Par DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1. panta 2. un 6. punkta, 4. panta, 10. panta, 18. panta pirmās daļas, kā arī Ministru kabineta 2005. gada 23. augusta noteikumu Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība" 2. un 13. punkta tiktāl, ciktāl tie attiecas uz aizdomās turētajām personām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

atbalsta Ministru kabineta atbildes rakstā Satversmes tiesai

pausto viedokli.

Tieslietu ministrija atzīst, ka DNS būtība ir saistīta ar

nepieciešamību identificēt konkrētu fizisko personu. DNS profils

esot uzskatāms par personas datiem, ciktāl tas attiecas uz dzīvām

personām.

DNS profils esot uzskatāms par īpaši aizsargājamiem personas

datiem. Ņemot vērā ģenētiskās informācijas sarežģīto dabu un

īpašo jutīgumu, pastāvot liels risks, ka šī informācija varētu

tikt izmantota dažādiem sākotnēji neparedzētiem mērķiem.

Tieslietu ministrija uzsver, ka ģenētisko datu apstrāde esot

atļauta tikai tad, kad tā ir absolūti nepieciešama un ir

paredzētas atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un

brīvībām, tikai tad, kad tā ir atļauta ar Eiropas Savienības

tiesību aktiem vai dalībvalsts tiesību aktiem vai kad ir

aizsargājamas datu subjekta vai citas personas vitālas intereses,

vai kad tiek apstrādāti dati, kurus datu subjekts jau acīmredzami

ir publiskojis.

Tieslietu ministrijas pārstāve Elīna Feldmane tiesas sēdē

uzsvēra, ka ministrijas viedoklis ir līdzīgs tam, kādu pauž

Ministru kabineta pārstāvis. Pamats aizdomās turētas personas

bioloģiskā materiāla izņemšanai un procesa virzītāja tiesībām

lemt par tā izņemšanu esot Kriminālprocesa likums. Personām,

kurām piešķirts noteikts kriminālprocesuālais statuss, esot

kriminālprocesuāls pienākums pildīt likumīgās amatpersonu

prasības. Arī jautājums par savu tiesību un interešu efektīvu

aizsardzību personai esot jārisina Kriminālprocesa likuma

ietvaros, nevis administratīvā pārkāpuma lietvedības

ietvaros.