Par DNS nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1. panta 2. un 6. punkta, 4. panta, 10. panta, 18. panta pirmās daļas, kā arī Ministru kabineta 2005. gada 23. augusta noteikumu Nr. 620 "DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība" 2. un 13. punkta tiktāl, ciktāl tie attiecas uz aizdomās turētajām personām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam 9. pants

Pieaicinātā persona - Valsts policijas

Kriminālistikas pārvaldes DNS ekspertīžu nodaļas priekšniece

Olga Bergere - tiesas sēdē izklāstīja DNS profila

noteikšanas praktiskos aspektus.

DNS molekulā esot iekodēta informācija gan par cilvēka

veselību, gan par citām viņa ģenētiskajām īpašībām. DNS

nacionālās datu bāzes mērķis esot ļoti konkrēts, un policijas

ekspertu rīcībā esot aparatūra un reaktīvi, kas tiekot izmantoti

tieši šā mērķa sasniegšanai. Ekspertīzes nepieciešamību

izvērtējot procesa virzītājs. Ekspertīzes ietvaros kopā ar

izpētes objektiem un lietiskajiem pierādījumiem procesa virzītājs

iesniedzot arī aktus un paraugus salīdzinošai pētīšanai. Šie

paraugi tiekot pētīti ekspertīzes ietvaros un pēc tam arī

ietverti DNS nacionālajā datu bāzē. Savukārt gadījumos, kad

ekspertīze izmeklējamās lietas ietvaros nav nepieciešama, procesa

virzītājs varot iesniegt paraugus DNS profila ietveršanai DNS

nacionālajā datu bāzē arī bez ekspertīzes noteikšanas.

Izņemot bioloģisko materiālu, tiekot izmantoti speciāli DNS

izņemšanas komplekti. Procesa virzītājs, izmantojot šo komplektu,

varot izņemt personas bioloģisko materiālu, aizpildīt aktu par tā

izņemšanu un nosūtīt paraugu uz Kriminālistikas pārvaldi. DNS

profils tiekot ievadīts datu bāzē, bet vates tampons ar

bioloģisko materiālu paliekot ekspertu rīcībā un tiekot glabāts

10 vai 75 gadus, lai nepieciešamības gadījumā pārbaudes varētu

atkārtot (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 6. un 13. aprīļa

tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 3. un 4.

lpp.).

Dažādās valstīs pētāmās DNS pazīmes varot būt atšķirīgas.

Tāpēc DNS paraugus sākotnēji pārbaudot pēc universālām pazīmēm,

kuras ir iespējams salīdzināt arī citās valstīs. Latvijā paraugus

sākotnēji pētot pēc deviņām pazīmēm. Ja konstatēta sakritība, tad

attiecīgo paraugu varot pētīt atkārtoti, ar speciāliem reaktīviem

palielinot pētāmo pazīmju skaitu un attiecīgi paaugstinot izpētes

rezultāta ticamības pakāpi. Tādējādi, lai pārliecinātos par DNS

sakritību, esot iespējams atkārtoti noteikt DNS profilu,

izmantojot saglabāto bioloģisko materiālu.