10. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - atzīst, ka DNS profila

glabāšana nesamērīgi ierobežo personas tiesības uz privātās

dzīves neaizskaramību, taču uzsver, ka konkrētajos lietas

apstākļos bioloģiskais materiāls DNS profila noteikšanai no

Pieteikuma iesniedzēja neesot iegūts un glabāts.

Tiesībsargs uzskata, ka "acīmredzamas nepilnības"

regulējumā neesot konstatējamas. Tas apstāklis, ka likumdevējs

normatīvo aktu izstrādes laikā nav rīkojis plašas konsultācijas

par normatīvo regulējumu, pats par sevi esot vērtējams tikai kā

likumdevēja darbības nepilnība.

DNS dati esot atzīstami par personas datiem Datu aizsardzības

likuma izpratnē. Apstrīdēto normu mērķis esot izveidot DNS

nacionālo datu bāzi, kas izmantojama noziedzīgu nodarījumu

atklāšanā, pazudušu personu meklēšanā un neatpazītu līķu

identificēšanā, kā arī regulēt ģenētiskās izpētes rezultātu

apmaiņu ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām. Tā kā

izpētei nepieciešamā bioloģiskā materiāla iegūšana nenotiekot

brīvprātīgi, izpētes rezultātu apmaiņa nebūtu uzskatāma par

pieļaujamu personas pamattiesību ierobežošanas iemeslu. Tātad

vienīgi noziedzīgu nodarījumu atklāšana būtu atzīstama par

leģitīmu mērķi personas pamattiesību ierobežošanai, bet izpētes

rezultātu apmaiņa būtu uzskatāma par pakārtotu darbību, kas

vērsta uz leģitīmā mērķa sasniegšanu.

Informācija par tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā

nonākušajām personām glabājoties arī citos valsts reģistros.

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs uzturot kriminālprocesa

informācijas sistēmu, izbeigto krimināllietu un administratīvos

pārkāpumus izdarījušo personu reģistru, kā arī citas datu bāzes.

Tādējādi tiesībaizsardzības iestādēm esot arī citas iespējas

iegūt informāciju par personām, kuras turētas aizdomās par

konkrētam izmeklējamam noziedzīgam nodarījumam līdzīgām darbībām,

bet nav atzītas par vainīgām.

Bioloģiskā materiāla iegūšana esot vērtējama kontekstā ar

konkrētā kriminālprocesuālā lēmuma pamatojumu. Tiesībsargs

uzskata, ka Kriminālprocesa likums uzliek procesa virzītājam

pienākumu katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt bioloģiskā materiāla

izņemšanas nepieciešamību, savukārt personai esot iespēja procesa

virzītāja lēmumu pārsūdzēt.

Tiesībsargs, atsaucoties uz ECT judikatūru, uzsver, ka valsts

institūcijām ir ne vien negatīvs pienākums atturēties no jebkādas

nepamatotas iejaukšanās tiesībās uz privātās dzīves

neaizskaramību, bet arī pozitīvs pienākums veikt šo tiesību

aizsardzībai nepieciešamās darbības. Neesot saprotams, kādā veidā

noziedzīgu nodarījumu atklāšanu sekmējot tas apstāklis, ka DNS

nacionālajā datu bāzē 10 gadus glabājas informācija par personu,

kuras rīcībā nav konstatētas noziedzīga nodarījuma sastāva

pazīmes. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas kriminālprocesā, kurā

personas vaina nav pierādīta vai tās darbībās nav konstatētas

noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, no šīs personas ņemtie DNS

dati būtu jāiznīcina, nemaz negaidot tās iesniegumu. Turklāt DNS

likuma 18. panta pirmā daļa paredzot personas tiesības pieprasīt

informācijas dzēšanu vienīgi no DNS nacionālās datu bāzes. Līdz

ar to varot veidoties tāda situācija, ka par konkrētu personu

ārvalstu iestādēm sniegtā informācija glabājas tajās un personas

tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību tiek ilgstoši

ierobežotas neatkarīgi no šīs personas lūguma datus dzēst. DNS

likums neparedzot arī to, ka personas nāve būtu iemesls dzēst

attiecīgos datus no DNS nacionālās datu bāzes.

Pēc Tiesībsarga ieskata, valsts DNS datu glabāšanas termiņa

aspektā neizpildot savu pozitīvo pienākumu aizsargāt personas

tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Vajagot būt īpaši

svarīgiem iemesliem, lai tiktu glabāti tādu personu DNS profili,

kuras nav atzītas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Nosacījums, ka DNS nacionālajā datu bāzē iekļautā informācija

dzēšama tikai pēc tam, kad saņemts attiecīgās personas rakstveida

iesniegums, neatbilstot labas pārvaldības principam. Personai,

kuras vaina nav pierādīta vai kura ir attaisnota, situācijā, kad

tās DNS profils tiek uzglabāts līdz ar sodīto personu DNS

profiliem, varot rasties "sajūta, ka attieksme nav tāda pati

kā pret indivīdu, par kura rīcības tiesiskumu šaubas nav

radušās".