1. pants

Latvijas Republikas Saeima (turpmāk - Saeima) 2009.

gada 4. jūnijā pieņēma Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu

(turpmāk - Māju pārvaldīšanas likums). Tas stājās spēkā 2010.

gada 1. janvārī.

Māju pārvaldīšanas likums noteic dzīvojamo māju pārvaldīšanas

principus, dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto

personu savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un

atbildību, kā arī valsts un pašvaldības kompetenci šajā jomā.

Saskaņā ar šā likuma noteikumiem dzīvojamās mājas pārvaldītājs ir

mājas īpašnieks vai pārvaldnieks. Proti, Māju pārvaldīšanas

likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķus pārvaldīšanas

uzdevumus (turpmāk - dzīvojamo māju pārvaldīšana) tās īpašnieks

var uzdot veikt pārvaldniekam.

Māju pārvaldīšanas likumā citastarp tiek regulēts jautājums

par dzīvojamās mājas pārvaldītāja profesionālo kvalifikāciju.

Likuma 13. panta pirmā daļa (turpmāk - apstrīdētā norma) noteic:

"Pārvaldnieks ir tiesīgs veikt pārvaldīšanas uzdevumu

daudzdzīvokļu mājā, ja ir ieguvis dzīvojamās mājas pārvaldīšanai

nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz ceturto

profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu,

izņemot šajā pantā noteiktos gadījumus. Ja pārvaldnieks ir

juridiskā persona, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo

profesionālo izglītību un vismaz ceturto profesionālās

kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams tam

juridiskās personas darbiniekam, kurš veic pārvaldīšanas līgumā

uzdoto pārvaldīšanas uzdevumu attiecīgajā mājā."

Māju pārvaldīšanas likuma 13. panta otrā daļa paredz, ka

apstrīdētajā normā noteiktā profesionālā izglītība un vismaz

trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments

nepieciešams, ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanu veic tās īpašnieks

vai viens no mājas īpašniekiem, kuru veikt pārvaldīšanas darbības

ir pilnvarojuši citi tās īpašnieki, un ja šīs mājas platība ir

lielāka par 1500 kvadrātmetriem. Savukārt apstrīdētajā normā

noteiktā profesionālā izglītība nav nepieciešama viendzīvokļa

mājas pārvaldītājam, kā arī tādā gadījumā, ja dzīvojamo māju

pārvalda pats īpašnieks vai viens no mājas īpašniekiem, kuru

veikt pārvaldīšanas darbības ir pilnvarojuši pārējie mājas

īpašnieki, un mājas kopējā platība ir mazāka par 1500

kvadrātmetriem.

Māju pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 5. punkts noteic,

ka līdz 2011. gada 31. decembrim dzīvojamo māju pārvaldīšanu ir

tiesīga veikt ikviena persona, kura ieguvusi apstrīdētajā normā

noteikto profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās

kvalifikācijas līmeni apliecinošu dokumentu, izņemot pārejas

noteikumu 6. punktā minēto gadījumu. Pārejas noteikumu 6. punkts

noteic, ka persona, kura šobrīd ir dzīvojamās mājas pārvaldnieks

(turpmāk - pārvaldnieks) un kura līdz šā likuma spēkā stāšanās

dienai ir noslēgusi dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, ir

tiesīga turpināt pildīt saskaņā ar līgumu uzņemtās saistības

neatkarīgi no tā, vai šīs personas profesionālā kvalifikācija

atbilst apstrīdētajā normā noteiktajām prasībām, bet ne ilgāk kā

līdz 2011. gada 31. decembrim.