Par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106.pantam

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad.

Māju pārvaldīšanas likuma 2. panta pirmās daļas 6. punktā

norādīts, ka šā likuma uzdevums ir pilnveidot dzīvojamo māju

pārvaldīšanā iesaistīto personu kvalifikāciju, lai uzlabotu

pārvaldīšanas darba organizāciju un efektivitāti. Pieteikuma

iesniedzējs piekrīt, ka apstrīdētā norma pieņemta, lai aizsargātu

sabiedrību no neprofesionālu un nekvalificētu personu veiktās

dzīvojamo māju pārvaldīšanas. Arī Saeima norāda, ka apstrīdētās

normas mērķis ir dzīvojamo māju ekspluatācijas laikā novērst ar

sabiedrības un vides drošību saistītus riskus, kurus rada

nekvalitatīva dzīvojamo māju pārvaldīšana.

Dzīvojamo māju pārvaldīšana ir organizatorisks un saimniecisks

process, kas saistīts ar īpašuma uzturēšanu. Dzīvojamo māju

pārvaldīšana ietver darbības, kas ietekmē citu personu veselību

un drošību, kā arī apkārtējās vides kvalitāti. Atbilstoša un

kvalitatīva dzīvojamo māju pārvaldīšana ir atkarīga no

pārvaldnieka spējām, prasmēm un zināšanām.

Līdz ar to Satversmes tiesa piekrīt Saeimas viedoklim, ka arī

šajā jomā svarīgi ir tas, ka personas sagatavotība tiek

apliecināta noteiktā veidā un sabiedrība var būt pārliecināta, ka

pārvaldnieks spēs pienācīgā kvalitātē izpildīt tam uzticētos

pienākumus. Valsts atzītas profesionālās izglītības diploms

apliecina personas teorētisko un praktisko sagatavotību noteiktai

sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstoša darba

veikšanai.

Tātad apstrīdētajā normā ietvertajam

pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu cilvēku

tiesību un sabiedrības drošības aizsardzība.