59. pants
Uzturēšanās

statuss

1. Dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus

pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka vardarbības

upuriem, kuru uzturēšanās statuss ir atkarīgs no uzturēšanās

statusa, kāds ir viņa laulātajam vai partnerim, kā to nosaka

valsts tiesību akti, gadījumos, kad tiek šķirta viņu laulība vai

izbeigtas partnerattiecības un kad viņu apstākļi ir īpaši smagi,

pēc viņu lūguma tiek piešķirta patstāvīga uzturēšanās atļauja

neatkarīgi no laulības vai partnerattiecību ilguma. Noteikumus,

kas attiecas uz patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršanu un

derīguma termiņu, paredz valsts tiesību akti.

2. Dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus

pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vardarbības upuriem

iespēju panākt to izraidīšanas procesu pārtraukšanu, kuri uzsākti

saistībā ar uzturēšanās statusu, kas atkarīgs no uzturēšanās

statusa, kāds ir viņa laulātajam vai partnerim, kā to nosaka

valsts tiesību akti, lai viņi varētu lūgt patstāvīgu uzturēšanās

atļauju.

3. Dalībvalstis izsniedz atjaunojamu uzturēšanās atļauju

vardarbības upuriem vienā no diviem minētajiem gadījumiem vai

abos minētajos gadījumos:

a) ja kompetentā iestāde uzskata, ka viņiem jāpaliek viņu

stāvokļa dēļ;

b) ja kompetentā iestāde uzskata, ka viņiem jāpaliek, lai

sadarbotos ar kompetentajām iestādēm izmeklēšanas vai

kriminālprocesa laikā.

4. Dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus

pasākumus, kas vajadzīgi, lai piespiedu laulību upuriem, kuri

aizvesti uz citu valsti, lai tur noslēgtu laulību, un kuri tāpēc

zaudējuši savu uzturēšanās statusu savas pastāvīgās dzīvesvietas

valstī, nodrošinātu iespēju atgūt šo statusu.