Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija" pases, centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu

1Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

23.1. Projekta mērķis un galvenais satursVirsmērķis ir modernizēt publiskās pārvaldes sniegtos pakalpojumus, uzlabojot un attīstot vienoto saziņas platformu un paplašinot tās lietojumu. Modernizēt privātā sektora savstarpēju oficiālo elektronisko saziņu, kā arī radīt priekšnoteikumus, lai oficiālās elektroniskās saziņas pakalpojumu sniegšanā iesaistītu privātā sektora pakalpojuma sniedzējus.Mērķis ir paplašināt valstī kritiski svarīgas informācijas sistēmas, vienotās saziņas platformas un e-adreses (kuras pamatuzdevums ir drošas un uzticamas savstarpējas saziņas nodrošināšana starp privātpersonām un valsti) izmantošanu, nodrošinot oficiālu elektronisku saziņu arī starp privātpersonām, tai skaitā privātpersonu izņēmuma statusa pārvaldība, sistēmas arhitektūras modernizācija un darbības atbilstības nodrošināšana aktuālām valsts vajadzībām.

3E-adrese kā valsts pārvaldē vienots risinājums ir ieviests, lai elektroniskajā vidē nodrošinātu drošu un ērtu oficiālo saziņu starp valsts iestādēm, t. sk. pašvaldībām un privātpersonām, to nodrošinot vienotas sistēmas ietvaros. E-adreses pārzinis ir VDAA, un tās sistēmas pieejamība tiek nodrošināta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.gov.lv (turpmāk – portāls Latvija.gov.lv) un citā veidā, izmantojot programmsaskarni.

4Kopš 2016. gada 2. novembra e-adreses ietvarā:

5• izveidots lietotāju autentifikācijas mehānisms portālā Latvija.gov.lv;

6• izveidota lietotāja darba vieta;

7• nodrošināta ziņojumu saņemšana un apstrāde sistēmā;

8• ieviesta elektronisko dokumentu aprite.

9Kopš e-adrešu informācijas sistēmas darbības sākuma – 2016. gada 2. novembra – līdz 2022. gada 30. jūnijam ir nosūtīti vairāk nekā 4,3 milj. ziņojumu (2019. gadā vidēji aptuveni 44 tūkst. mēnesī, 2020. gadā – 84 tūkst., 2021. gadā – 124 tūkst.), bet līdz 2022. gada 30. jūlija beigām e-adrese ir aktivizēta 3,2 tūkst. valsts iestāžu, 4,5 tūkst. reģistros reģistrēto tiesību subjektu un 46,5 tūkst. fizisko personu. Lai pilnveidotu e-adresi, nepieciešams īstenot e-adreses otrās kārtas tehnisko risinājumu (aprakstīts informatīvajā ziņojumā "Par oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas progresu"), kas pieņemts ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2024. gada 19. novembra sēdes protokollēmumu "Informatīvais ziņojums "Par oficiālās elektroniskās adreses ieviešanas progresu"" (prot. Nr. 49 59. §)).

10Lai īstenotu e-adreses tehnisko risinājumu, projekta ietvarā plānots ieviest:

11a) privātpersonām un publiskās pārvaldes institūcijām paredzētus e-adreses attīstības un modernizācijas risinājumus, kas balstās uz klienta darba vietas funkcionalitāti un portāla Latvija.gov.lv klientu darba vietas risinājumu;

12b) privātpersonām (komersantiem), kas nodrošina piekļuvi oficiālās elektroniskās saziņas pakalpojumam privātpersonām, paredzētu lietojumprogrammas saskarni saistītajām koplietošanas komponentēm, saskarnēm, e-pakalpojumiem, integrācijas paplašināšanu un lietotāju pārvaldību. E-adreses modernizēšana uz atvērtajām tehnoloģijām ietekmēs visu e-adreses sistēmu kopumā, izveidojot to par modernāku savstarpējās saziņas sistēmu valstī.

133.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/

14risināmā problēma)Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490) un atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021.–2027. gadam, kā viena no būtiskākajām tendencēm publisko pakalpojumu attīstībā ir fiziskās un digitālās vides pieejamības palielināšana valsts un pašvaldību infrastruktūrā, kā arī digitālo risinājumu izmantošanas veicināšana, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes un veicot valsts pārvaldes un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju. Lai varētu realizēt stratēģijā minētos uzdevumus, VDAA darbības mērķis ir elektroniskās pārvaldes attīstība. Elektroniskā pārvalde ir pieeja valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanai un valsts pārvaldes realizēšanai, kas pamatojas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un risinājumu iespējām un biznesam raksturīgiem darbības principiem, nodrošinot valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanu valsts pārvaldē. Attīstot elektroniskos pakalpojumus, tiek veicināta efektīva, ekonomiska, atklāta, iekļaujoša un demokrātiska valsts pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstība, t. sk. valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācija, uzlabojot publiskās informācijas un elektronisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, veicinot valsts reģistru attīstību un integrāciju, samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī palielinot iespējas iedzīvotājiem piedalīties valsts pārvaldes darbā un iekļauties citos sabiedrības dzīves procesos. Kā viens no elektroniskās pārvaldes informācijas sistēmas attīstības virzieniem ir e-adreses informācijas sistēmas attīstība. Tā nodrošina funkcionalitāti, kas noteikta Oficiālās elektroniskās adreses likumā un kas ir spēkā no 2018. gada 1. marta. E-adreses ieviešanas termiņš atsevišķām lietotāju grupām ir noteikts atsevišķi. Šobrīd e-adrese ir obligāta valsts iestādēm, rezerves karavīriem, karavīriem, zemessargiem, Nacionālo bruņoto spēku civilajiem darbiniekiem, atvaļinātajiem karavīriem, Aizsardzības ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm (izņemot Militārās izlūkošanas un drošības dienestu), kā arī reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem, savukārt nākotnē tā būs obligāta visām e-vidē aktīvajām fiziskajām personām (plānots iesniegt Oficiālās elektroniskās adreses likuma grozījumus).E-adreses risinājums produkcijas vidē tika ieviests 2018. gada 1. jūnijā. Katras informācijas sistēmas dzīves cikls tiek iedalīts 6 attīstības posmos. Pašlaik e-adrese ir uzturēšanas fāzē. Lai sistēma nenonāktu likvidācijas fāzē, nepieciešams veikt atjauninājumus esošo tehnoloģisko risinājumu ietvaros (t. sk. pārejot uz jaunām versijām), tādējādi pagarinot atlikušo ekspluatācijas resursu vai arī plānojot daļēju vai pilnīgu tehnoloģisko risinājumu nomaiņu.

15Saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490), lai ieviestu inovatīvu un efektīvu maksājumu infrastruktūru, nepieciešams e-adresē nodrošināt funkcionalitāti e-rēķinu apmaiņai. Sagaidāms, ka e-rēķinu funkcionalitātes nodrošināšana e-adresē padarīs ērtāku un ātrāku valsts pakalpojumu saņemšanu. E-rēķinu saņemšanas un nosūtīšanas funkcionalitāte ir izstrādāta un ieviesta 2020. gadā, kā arī ieviesta e-rēķina izveides forma klienta darba vietā Latvija.gov.lv, kur, aizpildot formu, tiek ģenerēta rēķina paplašināmās iezīmēšanas valodas (turpmāk – xml) datne vai ir iespēja ielādēt rēķinu jau no eksistējošas xml datnes.

16Lai veicinātu digitalizācijas procesus valstī un e-adreses integrāciju, plānots ieviest vienotu dokumentu pārvaldības sistēmu (vienots, centralizēts risinājums) vismaz 28 Kultūras ministrijas resora iestādēs, to lietos vismaz 2000 lietotāju un visas institūcijas izmantos sistēmas e-adreses pieslēgumu. Centralizētā risinājuma attīstības scenārijs paredz sistēmas izmantošanas iespēju ārpus resora iestādēm. Risinājuma ieviešana nodrošinās vienādotu lietvedības elektronisko dokumentu aprites organizāciju vienotā formātā un nodrošinās e-adreses integrāciju visās iestādēs. Papildus ieguvumus nodrošinās centralizēta sistēmas pārraudzības (datu drošības, sistēmas veiktspējas, funkcionalitātes attīstības, atbilstības regulējošo institūciju prasībām u. c.) organizācija. Lai uzlabotu vienoto dokumentu pārvaldības sistēmu Kultūras ministrijas resorā, tiks nodrošināti vienotās dokumentu pārvaldības sistēmas "Namejs" papildinājumi un nodrošinātas licences līdz projekta īstenošanas beigām, paplašinot uzlabotu e-adreses lietojumu.

17Dokumentu vadības centralizācijas ieviešanas uzsākšanai valsts pārvaldē, tai skaitā VARAM resorā, tiks veikta pakalpojuma procesa analīze, pakalpojuma plāna (Service Blueprint) izstrāde, dokumentu pārvaldības vadlīniju izstrāde, paplašinot uzlabotu e-adreses lietojumu. Tādējādi tiks uzsākta labās prakses veidošana, mazinot administratīvo procesu dublēšanos, paātrinot procesus un uzlabojot pārvaldības caurskatāmību, kopumā stiprinot uzticēšanos e-adresei kā drošam un ilgtspējīgam saziņas risinājumam.

18Lai nodrošinātu e-adreses darbību un drošu saziņu, garantētu dokumentu piegādi un elektronisko dokumentu apriti starp valsts pārvaldi un privātpersonām, tiks veikti informācijas resursa lietojamības un funkcionalitātes uzlabojumi un modernizācija, kas ietver šādus galvenos darba uzdevumus:

191) uzlabojumi un modernizācija sistēmā – nepieciešams pārstrādāt vai nomainīt tehnoloģiski novecojušo arhitektūras elementu risinājumus uz aktuālākām, veiktspējīgām un ilgtspējīgām tehnoloģiskajām platformām, kā arī tehnisko risinājumu migrēt uz koplietošanas skaitļošanas pakalpojumu sniedzēju nodrošinātu pakalpojumu izmantošanu (valsts federētā mākonī). Ieviest iespēju modificēt (palielināt/samazināt) ziņojumu apjomu;

202) saziņas paplašināšana starp juridiskām un fiziskām personām – nepieciešams veikt izmaiņas gan e-adreses informācijas sistēmas pusē, gan portāla Latvija.gov,lv e-adreses klienta programmatūrā, lai iespējotu saraksti starp noteiktu grupu fiziskām un juridiskām personām, tai skaitā pieslēdzot ārējos datu avotus tādu personu identificēšanai, kurām pieejama šādas sarakstes iespēja;

213) lietojamības paplašināšana un uzlabošana – portāla Latvija.gov.lv e-adreses WEB klienta programmatūras lietojamības uzlabošana un pilnveidošana atbilstoši lietotāju vajadzībām;

224) vienvirziena sūtīšanas funkcionalitāte no iestādes sistēmas uz e-adresi to iestāžu vajadzībām, kas citu iestāžu vārdā no informācijas sistēmām nosūta e-adreses ziņojumus;

235) funkcionalitātes nodrošināšana e-rēķinu tipa e-adreses ziņojumu iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestam – portāla Latvija.gov.lv lietotājiem automātiski ziņojuma nosūtīšanas brīdī, programmsaskarnes lietotājiem ar bibliotēkas izmantošanas iespēju;

246) e-formu attīstība – e-formu risinājuma tehnoloģijas maiņa uz atvērtā koda produktiem un e-formu veidošanas risinājuma liberalizācija;

257) e-rēķinu attīstība – portāla Latvija.gov.lv e-adreses WEB klienta programmatūras e-rēķinu moduļa lietojamības un funkcionalitātes uzlabošana. Portālā Latvija.gov.lv pieejamā e-rēķinu risinājuma pilnveide, lai nodrošinātu pilnvērtīgu e-rēķinu izveides un apstrādes procesu, tostarp uzlabotu e-rēķinu izveides formas lietojamību mobilā skatā atbilstoši PEPPOL BIS specifikācijai un LVS EN 16931-1+A1+AC standartam "Elektroniskie rēķini. 1. daļa: Elektronisko rēķinu pamatelementu semantisko datu modelis";

268) pašapkalpošanās funkcionalitāte – nodrošināt iespēju juridiskām personām patstāvīgi izveidot un pārvaldīt slēgumus e-adreses informācijas sistēmai, ja tiek izmantota viņu pašu dokumentu vadības sistēma. VDAA paredzēta procesu automatizācija, nodrošinot pieslēguma izveides automatizētu gaitu un dodot klientiem iespēju pašiem veidot pieslēgumus, kuru statuss būs pārskatāms administratora saskarnē;

279) pilnvarojumu funkcionalitātes pilnveidošana, lai vismaz varētu pilnvarot uzņēmuma darbinieku vai ārpakalpojuma sniedzēja darbinieku (piemēram, grāmatvedības pakalpojuma sniedzējs) darbībām tikai ar e-rēķiniem;

2810) statistikas lapas iestrāde e-adreses pašapkalpošanās vides administratora pusē – uzlabot e-adreses pašapkalpošanās funkcionalitāti, lai administratora lapā automātiski tiktu iestrādāta statistikas lapa, efektīvākai resursu izmantošanai, kļūdu samazināšanai un datu kvalitātes uzlabošanai;

2911) veiktspējas uzlabošana – šobrīd esošais risinājums ir identificēts kā nepietiekams, lai nodrošinātu stabilu un ātru ziņojumu apstrādi pie plānotā slodzes pieauguma. Veiktspējas ierobežojumu dēļ pastāv risks, ka pie palielinātas lietošanas intensitātes var veidoties ilgas ziņojumu apstrādes rindas, kas būtiski ietekmēs kopējo sistēmas darbības kvalitāti. Paredzēts īstenot veiktspējas palielināšanas pasākumus, nodrošinot sistēmas spēju laikus un efektīvi apstrādāt prognozēto ziņojumu un e-rēķinu apjoma pieaugumu. Tas nepieciešams, lai garantētu sistēmas darbības nepārtrauktību, lietotāju apmierinātību un pakalpojumu stabilitāti ilgtermiņā. Tas risinās arī kritisko e-adreses datu apstrādes mezglu kiberdrošības stiprināšanu, paaugstinot veiktspēju, un sadalītās infrastruktūras (virtualizācijas platformas) noturības uzlabojumus un papildinājumus.

303.3. Projekta ieguvumi1Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2Vērtība

31Sasniegšanas laiks (gads)

323.3.1. Palielinājies e-adreses lietotāju skaitsLietotāju uzskaites monitorings, kurā automātiski tiek reģistrēti visi jaunie lietotāji. Uzskaite tiek veikta ar pārlūkprogrammu www.dati.gov.lv. (palielinājies lietotāju skaits par vismaz 169 297 lietotājiem, salīdzinot ar 2022. gada 30. jūniju.)+ 80 %

33(procentuālais palielinājums)

34jeb

35223 560 pieslēgtu lietotāju

362026

373.3.2. Uzlabota e-adreses funkcionalitāte un paplašinātas funkcijasNosūtīto ziņojumu uzskaites monitorings, kurā automātiski tiek reģistrēti visi nosūtītie ziņojumi. Uzskaite tiek veikta ar pārlūkprogrammu www.dati.gov.lv. (palielinājies nosūtīto ziņojumu skaits par vismaz 3 013 350 ziņojumiem, salīdzinot ar 2022. gada 30. jūniju.)+ 70 %

38(procentuālais palielinājums)

39jeb

407 318 135 nosūtītu sūtījumu

412026

423.3.3. Centralizēta dokumentu pārvaldības sistēma Kultūras ministrijas resorāKultūras ministrijas resora iestādēs tiks novērsta decentralizēta pieeja dažādu risinājumu izmantošanā (vērtība uz 2022. gada 1. decembri – 0)100 %

43Ieviests vienots dokumentu pārvaldības sistēmas modulis Kultūras ministrijas resorā

442024

1Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā

25.1. Modernizēto pārvaldes procesu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) risinājumi

3Skaits

4IKT risinājuma nosaukums

5Īss apraksts6

6Valsts mākonī

7(jā/nē)

8IKT risinājumu attīstības saskaņošanas termiņš7

9(gads, ceturksnis)

10Ieviešanas termiņš

11(gads, ceturksnis)

12Risinājuma lietotāji

13(skaits)

142

155.1.1.

16E-adrešu informācijas sistēmaE-adrese ir ieviesta valsts un pašvaldību iestāžu drošai saziņai ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī iestāžu saziņai savā starpā atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumam (pieņemts Saeimā 2016. gada 16. jūnijā, stājās spēkā 2018. gada 1. martā)JāLVRTC

172023. gada 1. ceturksnis2026. gada 1. ceturksnis223 560e-adreses lietotāji, (valsts, juridiskas un fiziskas personas, statistikas dati no.2022. gada 1. oktobra)

185.1.2.

19Vienotā dokumentu pārvaldības sistēmaRisinājuma ieviešana nodrošinās vienādotu lietvedības elektronisko dokumentu aprites organizāciju vienotā formātā un nodrošinās e-adreses integrāciju visās iestādēs.Risinājums plānots kā paplašināms arī ārpus resora ar iespēju sistēmu izmantot arī citām iestādēm

20JāValsts datu apstrādes mākonis

212023. gada 1. ceturksnis2026. gada 31. marts28 Kultūras ministrijas resora iestādes, kurās ieviesta vienota dokumentu pārvaldības sistēma5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi

22Skaits

23Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

24Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

25Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu8

26Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis)

271

285.2.1. Drošas elektroniskās saziņas nodrošināšana e-adresē fiziskām un juridiskām personām un iestādēmTiešā pārvaldes iestāde, valsts institūcija, kas nav padota MK, atvasināta publiska persona un tās iestāde, tiesu iestāde, prokuratūra, zvērināts tiesu izpildītājs un maksātnespējas procesa administrators, kā arī privātpersona, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. Tiesību subjekts, kas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistros (turpmāk – reģistri), reģistros nereģistrēta persona vai fiziskā persona, kurai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses kontsTiek iesniegts vienlaikus ar projekta pasi2026. gada 1. ceturksnis.5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

29Skaits

30Saturu raksturojošs nosaukums

31Piekļuves nodrošināšanas termiņš (gads, ceturksnis)

1Pakalpojuma saņēmēju loks

2Raksturo pakalpojuma saņēmēju loku, pakalpojuma izvēršanas gadījumā nodalot esošo, projekta rezultātā plānoto (obligāti) un turpmākas attīstības perspektīvuPakalpojumu lieto privātpersonas un tiešās pārvaldes iestādes, valsts institūcijas, kas nav padotas Ministru kabinetam, atvasinātas publiskas personas un tās iestādes, tiesu iestādes, prokuratūras, zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas procesa administratori, kā arī privātpersonas, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. Pašlaik e-adrese ir pieslēgta 61 274 lietotājiem, bet plānots, ka lietotāju skaits palielināsies līdz 223 560 pieslēgtiem lietotājiem5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums

3Norāda IKT risinājumu (risinājumus), kas pēc būtības nodrošina pakalpojumu sniegšanu un kuru darbināšana/uzturēšana veido būtisku daļu no pakalpojumu sniegšanas izmaksām (mazāk nozīmīgus atbalsta risinājumus nenorāda)Pakalpojumu sniegšanu veic:

4• e-adreses sistēma, kura nodrošina integrācijas iespējas ar iestāžu un juridisko personu dokumentu vadības sistēmām un biznesa sistēmām;

5• portāls Latvija.lv, kas ar kvalificētiem un kvalificētiem paaugstinātas drošības personu elektroniskās identifikācijas līdzekļiem nodrošina privātpersonu piekļuvi e-adresei;

6• datu agregators (DAGR), kas nodrošina datus par fiziskām un juridiskām personām Oficiālās elektroniskās adreses likuma un Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumu Nr. 546 "Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi" izpildei

1Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija

2Norāda esošo un plānoto (projekta īstenošanas laikā) tiesisko regulējumu.Izskaidro pakalpojumu ieviešanas un saņēmēju loka izvēršanas stratēģiju, ja tā nav balstīta uz tiesiskā regulējuma noteiktu obligātu centralizētās funkcijas vai pakalpojuma izmantošanu

3E-adreses darbību regulē Oficiālās elektroniskās adreses likums (https://likumi.lv/ta/id/283229-oficialas-elektroniskas-adreses-likums) un Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumi Nr. 546 "Oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas noteikumi" (https://likumi.lv/ta/id/293497-oficialo-elektronisko-adresu-informacijas-sistemas-noteikumi).DAGR darbību regulē Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 624 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi" (https://likumi.lv/ta/id/346999)

1Pakalpojuma finansēšanas pieeja1

2Norāda, vai pakalpojuma sniegšanas finansēšanā ir plānots iesaistīt arī pakalpojumu saņēmējus, piemēram, pārdalot no pakalpojumu saņēmējiem vai ar tiešiem maksājumiem saņemot daļu no pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā finansējuma, vai arī pakalpojums tiks finansēts no valsts budžeta pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmas.Īpaši norāda (un aizpilda 8. punktu), ja pakalpojumu sniegšanu nevarēs nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem

3Pakalpojumu plānots attīstīt un uzturēt no Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta un valsts budžeta līdzekļiem.Pakalpojuma uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta pakalpojuma sniedzēja izdevumu programmas, jo, īstenojot ERAF līdzfinansētos projektus "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" un "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma", VDAA ir pieprasījis un saņēmis uzturēšanas līdzekļus ERAF projektu īstenošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdz šim e-adreses uzturēšanai tika piešķirti 189 034 euro gadā:

4– projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" rezultātu uzturēšanai tika piešķirti 182 450 euro gadā (preces un pakalpojumi);

5– projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" rezultātu uzturēšanai tika piešķirti 6 584 euro gadā (preces un pakalpojumi).

6Iesniedzot Ministru kabineta rīkojumu par projekta "Vienotā saziņas platforma, dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu integrācija" īstenošanu, anotācijā ir iekļauti projekta rezultātu uzturēšanas budžeta aprēķini, lai VDAA var uzturēt pakalpojuma darbināšanai nepieciešamo jauno funkcionalitāti. Papildus jau piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem pakalpojuma uzturēšanai tiek pieprasīti līdzekļi 15 % apmērā no projektā radītās sistēmas jaunās funkcionalitātes izstrādes izmaksām, kas ir ne vairāk kā 956 643 euro gadā

1Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2

2Pamato papildu izmaksas, ņemot vērā ieguvumus. Konkrēti norāda plānotos ieguvumus un ietaupījumus, kas var ietvert arī pārvaldes darbinieku skaita samazinājumu, norādot ietaupījumu sadalījumu pa institūcijām vai resoriem. Ja papildu izmaksas ir saskaņotas, pieņemot saistīto tiesisko regulējumu, tad atsaucas ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem.Pamatojumam no izmaksu viedokļa norāda nepieciešamo papildu finansējumu mēnesī, sadalot to pa būtiskām izmaksu pozīcijām un pamatojot katru no tām

3Pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai pēc projekta beigām, ņemot vērā šā pielikuma 7. punktā aprakstīto finansēšanas pieeju, ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums risinājuma uzturēšanai un darbināšanai. Budžeta finansējums – 956 642,70 euro gadā – tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.Projekta īstenošanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi tiks pieprasīti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā projekta pases 3.3. punktā norādītos plānotos ieguvumus un 7. punktā norādītos plānotos ietaupījumus, kā arī ievērojot sistēmu uzturēšanas principus, VDAA uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 15 % no faktiskajām sistēmas specializētās programmatūras izstrādes/pilnveides izmaksām. Finansējums projekta ietvarā izstrādāto risinājumu uzturēšanai tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc projekta beigām, kas kopā nepārsniedz 956 643 euro gadā.

4Lietotie saīsinājumi:

5SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement)

6IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

1Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām.

1Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.