Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" pases apstiprināšanu

1Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Satiksmes ministriju iesniegt projekta iesniegumu 1.3.1.1. pasākuma ietvaros.

1Noteikt Satiksmes ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto mērķu un rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

1Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

21.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija)Satiksmes ministrija1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi)VSIA "Latvijas Jūras administrācija"2. Saistītie projekti

32.1. Jomas (domēna) arhitektūras1 nosaukumsTransporta nozare2.2. Saistība ar citiem projektiem1) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projekts Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/003/003 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas izstrāde, integrācija un e-pakalpojumu izstrāde". Pamatojoties uz izvēlēto un Ministru kabinetā apstiprināto sistēmas izstrādes pieeju, Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (turpmāk – SKLOIS) ir izstrādāta kā sistēmu integrators ar paplašinātu funkcionalitāti, kas nodrošina būtiskākās informācijas elektronisku apriti starp jūras kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem.2) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projekts Nr. 2.2.1.1/17/I/020 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas attīstība (SKLOIS 2)", kurā tika veikta SKLOIS un Nacionālās sistēmas apmaiņai ar kuģošanas informāciju (SafeSeaNet) integrācija vienotā informācijas sistēmā, kā arī darbības procesu un datu apmaiņas pakalpju pilnveidošana.

43) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformas un investīcijas virziena "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību, digitālā transformācija" ietvara 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā", kurā tika veikta SKLOIS papildinājumu izstrāde atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvas (ES) 2019/883 par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK prasībām.

5Projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe2 ieviešana" plānotais tvērums nerada dubultā finansējuma risku ar iepriekš īstenotajiem projektiem, jo plānotā sistēmas funkcionalitāte nedublē iepriekšējos projektos izstrādāto un ieviesto funkcionalitāti, bet saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1239 ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – Regula) prasībām – papildina iepriekšējo sistēmas funkcionalitāti atbilstoši uz Regulas pamata Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) izdotajai tehniskajai dokumentācijai3.

1Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

23.1. Projekta mērķis un galvenais satursProjekta vispārējais mērķis ir sekmēt vienotā tirgus pienācīgu darbību un veicināt jūras transporta attīstību, risinot problēmas ar pašlaik apgrūtinošajām un atšķirīgajām ziņošanas procedūrām attiecībā uz kuģiem, kas ienāk vairāku ES dalībvalstu ostās.Projekta mērķis ir izstrādāt un ieviest nepieciešamos SKLOIS papildinājumus, lai izveidotu saskaņotu un visaptverošu Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi. Tas tiks panākts papildinot pašreizējās valstu nacionālās vienloga sistēmas un ieviešot EK izstrādātās vienotās tehniskās prasības un risinājumus. Projekta ietvaros Latvijas nacionālajā vienloga sistēmā SKLOIS tiks izveidota jauna un unificēta ziņošanas vide, lai sistēma darbotos vienotajā Eiropas "jūras vienlogā" un ziņošanas procedūras attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ES dalībvalstu ostās, notiktu atbilstoši vienotām un saskaņotām prasībām.

3Papildinājumu rezultātā visu ES dalībvalstu nacionālajās sistēmās tiks nodrošinātas vienādas datu struktūras, datu formāts un vienāda datu aprite. Tiks izstrādātas jaunas datu ievades, apmaiņas un attēlošanas formas ziņošanai par kuģa piestāšanu ostā. Datu aprites formas un datu apmaiņas formāti ļaus lietotājiem bez papildus zināšanām un apmācības izmantot jebkuras valsts nacionālo sistēmu unificētā veidā visās ES dalībvalstu ostās, kurās kuģis plānojis piestāt. Tiks nodrošināta integrācija ar EK uzturētajām centrālajām datu bāzēm un sistēmām, tajā skaitā vienots lietotāju reģistrs un ieviesta centralizēta lietotāju autentifikācija, kura būs saistoša visām nacionālajām ziņošanas sistēmām.

43.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma)Kuģiem, kas ienāk vai iziet no Latvijas ostām, elektronisku formalitāšu kārtošanu nodrošina SKLOIS sistēma. SKLOIS funkcionalitāte ir izstrādāta un ieviesta pakalpojumu sniegšanai kuģu operatoriem tikai Latvijas ostās, tā izpilda vienas valsts "jūras vienloga" sistēmas prasības. Katrai no ES dalībvalstīm ir šāda sava, individuāla sistēma ar atšķirīgu funkcionalitāti, kas rada būtiskus administratīvos šķēršļus kuģu operatoriem piestājot vairākās ostās.Lai uzlabotu jūras transporta efektivitāti un pilnībā saskaņotu ziņošanas prasības kuģu operatoriem piestājot vairāku ES dalībvalstu ostās, kā arī ierobežotu tās informācijas dublēšanos, kura jāsniedz valstu kompetentajām iestādēm, Regula nosaka vienādas un saskaņotas informācijas apstrādes procedūras, saskaņotus un tehnoloģiski neitrālus, nākotnes prasību izmantošanai atbilstošus ziņošanas un integrācijas IKT risinājumus. Lai nodrošinātu Latvijas ostās ar citām ES dalībvalstu ostām vienādus un saskaņotus noteikumus attiecībā uz tās informācijas sniegšanu, kas vajadzīga kuģa piestāšanai ostā, un lai par tām pašām datu kopām varētu ziņot katrai ES dalībvalsts jūras vienloga sistēmai vienā un tajā pašā veidā un apjomā, SKLOIS sistēmai 2025. gada 15. augustā ir jāuzsāk darbs Eiropas Jūras vienloga vidē. Tas nozīmē, ka ir jāveic būtiskas izmaiņas SKLOIS, iestrādājot nacionālajā sistēmā visas vienotās un saskaņotās ES tehniskās un funkcionālās prasības, kā arī jānodrošina SKLOIS integrācija vienotajā EMSWe vidē.

53.3. Projekta ieguvumiIeguvuma rādītāja mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs (iekļaujot norādi par to, kas un kā tiek mērīts un pārbaudīts)Vērtība (esošā un plānotā)Sasniegšanas laiks (gads)43.3.1. Saskaņotas ziņošanas procedūras, saskarnes un datu formāti visai informācijai, kura jāsniedz kuģa piestāšanai ostā atbilstoši Regulas prasībām.Kuģu operatoriem iespējams veikt SKLOIS visas Regulā (ES) 2023/205 ar ko attiecībā uz Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides datu kopas izveidi papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 un groza tās pielikumu noteiktās, saskaņotās ziņošanas formalitātes.Esošā vērtība: 0%Plānotā vērtība: 100%

62027.3.3.2. Mazināts administratīvais slogs, izveidojot vienotu kontaktpunktu ziņošanai par jūras transportu.Samazināts to formalitāšu5 un datu elementu skaits, kurus kuģa operatoriem pieprasa sniegt vai nu atkārtoti citās sistēmās, vai ārpus saskaņotās Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides.Esošā vērtība : 100%Plānotā vērtība: 20% samazinājums

72027.3.3.3. Palielināta obligātās ziņošanas efektivitāte jūras operatoriem, nodrošinot atkārtotu datu izmantošanu.Ziņošanas formalitāšu izpildei un informācijas apritei B2G (jūras operatoriem, ostām, ostu vai termināļu operatoriem) ir pieejamas kopējie EMSWe risinājumi un datubāzes.Esošā vērtība: 0.Plānotā vērtība: 3 komersanti (jūras operatori, ostas, ostu vai termināļu operatori)

82027.3.4. Projektā sasniedzamie rezultātiMērvienībaSasniedzamā vērtībaSasniegšanas laiks (gads)3.4.1. Izveidota EMSWe datu kopa, nodrošinot esošo SKLOIS datu migrāciju uz jauno struktūruSkaits12026.3.4.2. Izstrādāti un ieviesti SKLOIS programmatūras papildinājumi, atbilstoši izvirzītajām vienotajām EMSWe prasībāmProgrammatūras komplekts, skaits12027.3.4.3. Izstrādāts jauns un vienots digitālo izklājlapu šablons un veidņu satursDigitālo izklājlapu šablons, skaits12027.4. Projekta finansējums

94.1. Projekta finansējumsProjekta izmaksas kopā ir 2 480 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums ir 2 108 000 euro un valsts budžeta finansējums - 372 000 euro.4.2. Projekta īstenošanas termiņšProjekta īstenošanas termiņš ir 36 mēneši.5. Projekta ieguldījums 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" mērķa rādītāju sasniegšanā

105.1. Ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas rādītājiem6

11Ietekme

12Atbilstības novērtējums

13(var būt vairāki varianti)

14Īss ietekmes apraksts

155.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšana31.Tiks izveidotas Eiropas līmenī saskaņotas ziņošanas saskarnes kuģiem, kuri piestāj ES ostās.2.Tiks izveidota Eiropas līmenī vienota lietotāju autentifikācija.

163.Tiks ieviestas centralizētas datu bāzes un nodrošināta datu apmaiņa par statiskiem datu elementiem kuģu ziņošanā.

175.1.2. Eiropas Savienības prasību izpildeRegula (ES) 2019/1239 ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ direktīvu 2010/65/ES (Uz projektu ir attiecināma visa regula).Tiks izveidota saskaņota un visaptveroša Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide, pamatojoties uz pašreizējām valstu vienloga sistēmām:- vienota un saskaņota EMSWe datu kopa,

18- vienotas ziņošanas saskarnes,

19- lietojumprogramma atbilstoši vienotajām prasībām,

20- vienots digitālo izklājlapu šablons un veidņu saturs.

215.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)Neatbilst Latvijas mērogā.Atbilst ES mērogā.

225.2. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi

23Skaits

24IKT risinājuma nosaukums

25Īss apraksts7

26Lietotāju skaits8

27(ar atšifrējumu - saimnieciskās darbības veicēji vai iestādes)

28Termiņš ieviešanai produkcijā

29(gads, ceturksnis)

301

31Ziņošanas sistēmas pilnveidošana kuģiem, kas ienāk un paliek ES ostā un iziet no ES ostas.Projekta ietvaros tiks papildināta esošā Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas SKLOIS funkcionalitāte, lai nodrošinātu dalībvalstu Jūras vienloga sistēmu tīkla integrāciju, izveidotu vienotu un visaptverošu EMSWe datu kopu, nodrošinātu vienveidīgu ziņošanas pienākumu izpildi visās dalībvalstīs, kā arī kopīgus pakalpojumus lietotāju un piekļuves pārvaldībai, kuģu identifikāciju, vietu kodus un informāciju par bīstamām un piesārņojošām kravām. Sistēma reģistrēta VIRSIS: RTPS 00000938 – "Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma SKLOIS".3 saimnieciskās darbības veicēji (komersanti).23 iestādes.

321000 fiziskie lietotāji, tajā skaitā 400 saimnieciskās darbības veicēji – fiziskie lietotāji.

1IV. cet.5.3. Ietekme uz pārvaldes centralizētām funkcijām un koplietošanas pakalpojumiem

2Skaits

3Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

4Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

5Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

6-

7-

8-

95.4. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

10Skaits

11Saturu raksturojošs nosaukums

12Termiņš piekļuves nodrošināšanai

13(gads, ceturksnis)

14Tiks nodrošināta iepriekš izstrādāto datu kopu transformācija atbilstoši Regulas prasībām un nodošana Atvērto datu portālam.2027, IV7. Izmaksu un ieguvumu analīze

15Izmaksu un ieguvumu analīze sniegta Ietekmes novērtējumā priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un atceļ Direktīvu 2010/65/ES9, kurš atzīst Regulas ietekmes novērtējuma pozitīvo ieguldījumu visu ES dalībvalstu kopapjomā un tās izmaksu un ieguvumu attiecība (Cost-benefit ration) no 21.3 līdz 24.6 punktiem.Izdevumu un ieguvumu analīze projektam ir veikta atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras publicētajam paraugam un metodiskajiem norādījumiem projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai10.

16Projekta finanšu atdeve ir negatīva (FNPVc = -4 427 359,92 EUR), kas apliecina nepieciešamību pēc ES līdzfinansējuma.

17Projekta īstenošana radīs kvantitatīvos ekonomiskos ieguvumus sabiedrībai no samazināta administratīvā sloga kuģu operatoriem, ko izsaka kā ietaupīto laiku cilvēkstundās. Izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka projekts sasniegs šādus ekonomiskās atdeves rādītājus:

18• Ekonomiskās naudas plūsmas neto pašreizējā vērtība (ENPV) = 1 528 085,36 EUR;

19• Ekonomiskā iekšējā ienesīguma norma (ERR) = 16,97%;

20• Ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) = 1,95.

21Projekta izmaksu un ieguvumu analīze ļauj secināt, ka projekta ekonomiskie ieguvumi pārsniedz Projekta investīciju un darbību izmaksas visā projekta dzīves ciklā un projekta īstenošana ir sabiedrībai izdevīga. Projekta izmaksu un ieguvumu attiecība ir 1,95 punkti.

22Papildus jānorāda, ka Regulas prasību izpilde ES dalībvalstīm ir obligāta.