Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Robežšķērsošanas risinājumu pirmās kārtas īstenošana" pases apstiprināšanu

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Projekta ieguldījums 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" mērķa rādītāju sasniegšanā

5.1. Ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas rādītājiem4

IetekmeAtbilstības novērtējums (var būt vairāki varianti)Īss ietekmes apraksts5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšanaDati par kravas transportlīdzekļiem, kas ir šķērsojuši ārējo sauszemes robežu Grebņevas, Terehovas, Pāternieku RŠV par laika posmu 2022.g. – 2024.g.:2022 – 158821,

2023 – 138722

2024 – 132489.

Ņemot vērā kravas pārvadājumu komerciālo raksturu, projektā ieviestos digitālos procesus lietos pārvadātāju uzņēmumi.

Atbilstoši ATD datiem, 2024.gadā Krievijas vienreizējās starptautisko kravu autopārvadājumu atļaujas ir iegādājušies 557 Latvijas uzņēmumi (kopā izsniegtas 41947 atļaujas), 2025.gadā līdz 08.05.2025. – 410 Latvijas uzņēmumi (kopā izsniegtas 11241 atļaujas). 2022.gadā Baltkrievijas vienreizējās starptautisko kravu autopārvadājumu atļaujas ir iegādājušies 492 Latvijas uzņēmumi (kopā bija izsniegtas 19110 atļaujas). Aktuālāki dati par Latvijas uzņēmumiem, kuri veic kravas pārvadājumus uz Baltkrieviju, nav pieejami, ņemot vērā, ka kopš 2023.gada ar Baltkrieviju atļauju apmaiņa nenotiek (Latvijas pārvadātāji atļaujas iegādājas Baltkrievijā).

Norādīt plānoto integrējamo saimnieciskās darbības veicēju skaitu, kuri ir transformējuši savus procesus, balstoties uz jaunizveidotajiem vai ievērojami uzlabotajiem valsts digitālajiem procesiem

Pārvadātāju uzņēmumiem, kas veic kravu pārvadājumus caur valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas vietām, normatīvajos aktos tiks noteikts pienākums reģistrēties elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā.Projektā paredzētais risinājums ne tikai uzlabos drošību pierobežā, mazinot transportlīdzekļu ilgstošu pulcēšanos, bet arī veicinās uzņēmumu digitālo transformāciju, sniegs iespēju kravu pārvadātājiem savlaicīgi un elektroniski veikt rindas reģistrēšanu un arī efektīvi plānot uzņēmuma resursus.

5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpildeNeatbilstNorāda Eiropas Savienības tiesību aktu un konkrēto normu, kas ar projektu tiks izpildīta

-5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)Atbilst(Atbilst/Neatbilst)

Ar IKT atbalstu tiks nodrošināta transportlīdzekļu kustības valsts pierobežā digitālā transformācija, radot iespēju procesus, kas iepriekš tika veikti tikai ierodoties fiziski klātienē, veikt attālināti un elektroniski (reģistrēt transportlīdzekļus rindā elektroniski).Projekts ļaus efektivizēt norises pierobežā, veicinās digitālo sadarbību un datu apmaiņas iespējas starp iestādēm, vienlaikus uzlabojot arī satiksmes drošību uz valsts autoceļiem.

Ja atbilst, norāda kāds process vai pakalpojums tiks centralizēts/ konsolidēts

5.2. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi5

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts6

Lietotāju skaits

(ar atšifrējumu - saimnieciskās darbības veicēji vai iestādes)

Termiņš ieviešanai produkcijā

(gads, ceturksnis)

1

Robežšķērsošanas risinājumu pirmās kārtas īstenošana: ārējās robežas šķērsošanas elektroniskās iepriekšējās pieteikšanās un rindas progresa sistēmaProjekta ietvaros tiks izstrādāta rindas elektroniskās iepriekšējās pieteikšanās un rindas progresa sistēma, kas nodrošinās plūsmas dažādu veidu transportlīdzekļiem (kravas, autobusi, pasažieru u.c.). Perspektīvā pienākums reģistrēties transportlīdzekļu elektroniskajā rindā būtu jāattiecina uz visa veida transportlīdzekļiem, nosakot tam obligātu raksturu ārējā normatīvajā regulējumā.VIRSIS identifikators: 44365 (Pakalpojuma statuss: Plānots).

Jebkura fiziska vai juridiska persona, t.sk. vidēji 550 uzņēmumi.2027.gada IV cet.… 5.3. Ietekme uz pārvaldes centralizētām funkcijām un koplietošanas pakalpojumiem

Ja pasākuma ietvaros plānots pilnveidot pārvaldes centralizētu funkciju vai koplietošanas pakalpojumu, jānorāda informācija par MK jau apstiprinātu centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plānu (piemēram, Atveseļošanas fonda investīciju ietvaros). Plānojot jaunas centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstību to ilgtspējīgs modelis vispirms jāapstiprina MK.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

0

-5.3.1. Būtību raksturojošs nosaukums

Norāda vismaz 3 institūcijasNormatīvā akta numurs5.4. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

1

Datu kopas par izbraukšanai reģistrēto transporta līdzekļu skaitu noteiktā laika periodā vai rindu situāciju pirms RŠV u.c. datu kopas tiks veidotas saderīgas ar Latvijas transporta datu platformu "Latvijas nacionālais piekļuves punkts (NPP)" un Atvērto datu portālu. 2028.g. II cet.… 6. Izmaksu un ieguvumu analīze

Kopsavilkuma informācija par veikto ieguvumu un izmaksu analīzi.Izmaksu un ieguvumu analīze projektam ir veikta atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras publicētajam paraugam un metodiskajiem norādījumiem projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai7.

Projekta īstenošana radīs kvantitatīvos ekonomiskos ieguvumus sabiedrībai – kravu pārvadātājiem samazināsies izdevumi, kas saistīti ar ilgstošām transportlīdzekļu dīkstāvēm rindās uz autoceļiem. Dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 EUR dienā8. Ar šo projektu paredzamais ietaupījums vienam braucienam vismaz 2 dienas (šobrīd transportlīdzekļu gaidīšanas laiks uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis; aprēķinos izmantots pieņēmums, ka rindā jāpavada vidēji 2 dienas, ņemot vērā mainīgo rindu situāciju, rindu sezonalitāti u.c. faktorus, kas ietekmē rindu veidošanos).

Aprēķiniem izmantotā formula: Laika ietaupījums x 70EUR x vidējais auto skaits gadā (2 dienas x 70 EUR x vid. 132 tūkst. auto 2024. gadā = 18 480 000 EUR).

Izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka projekts sasniegs šādus ekonomiskās atdeves rādītājus:

• Ekonomiskās naudas plūsmas neto pašreizējā vērtība (ENPV) = 81 757 985 EUR;

•Ekonomiskā iekšējā ienesīguma norma (ERR) = 157.24%;

• Ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) = 31.4.

Projekta izmaksu un ieguvumu analīze ļauj secināt, ka projekta ekonomiskie ieguvumi pārsniedz Projekta investīciju un darbības izmaksas visā projekta dzīves ciklā un projekta īstenošana ir sabiedrībai izdevīga. Projekta izmaksu un ieguvumu attiecība ir 31.4 punkti.

Papildus jānorāda, ka ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, projekta īstenošana ir nozīmīga valsts drošības interesēs, jo tas mazinās provokāciju un hibrīduzbrukumu risku, nepieļaujot nezināmu motīvu vadītu cilvēku, tai skaitā trešo valstu pilsoņu, un transportlīdzekļu koncentrāciju uz ceļiem pirms robežšķērsošanas vietām. Projektu īstenošana ļaus efektīvāk plānot kravu pārvadājumus, samazinot finanšu slogu pārvadātājiem, un arī nodrošināt balansētu ārējās robežas šķērsošanu, piemēram, pasažieru pārvadājumiem un vietējai satiksmei, veicinās ceļu satiksmes drošību pirms robežšķērsošanas vietām un palīdzēs nodrošināt atbilstoša transportlīdzekļu skaita ierašanos RŠV, ievērojot kompetento iestāžu kapacitāti. Projektam būs arī pozitīva ietekme uz vidi, jo, samazinot rindā gaidošo kravas transportlīdzekļu tukšgaitu, tiks radīts mazāks CO₂ izmešu apjoms.