9. pants

Savstarpējā tiesiskā palīdzība

1. Ikviena Puse, tiktāl, ciktāl to pilnā mērā atļauj šīs

valsts normatīvie akti un atbilstošie starpvalstu nolīgumi un

vienošanās, nodrošina tūlītēju un iedarbīgu tiesisko palīdzību

citai Pusei kriminālizmeklēšanas un tiesvedības nolūkos, ko tā

uzsākusi par nodarījumiem, kas izdarīti šīs Konvencijas darbības

jomā, un ne kriminālas dabas procesuālu darbību veikšanas

nolūkos, ko Puse uzsākusi pret juridisku personu šīs Konvencijas

darbības ietvaros. Puse, kas saņēmusi palīdzības pieprasījumu,

bez kavēšanās palīdzību pieprasījušai Pusei dara zināmu jebkādu

papildus informāciju vai iesniedz dokumentus, kas nepieciešami,

lai izpildītu palīdzības pieprasījumu un informē to par situāciju

saistībā ar pieprasīto palīdzību vai tās izpildes rezultātu, ja

pirmā Puse to pieprasa.

2. Ja Puse paredz savstarpējas tiesiskās palīdzības sniegšanu

tikai pie noziedzīga nodarījuma abpusējas atzīšanas nosacījuma,

tad uzskatāms, ka šāda noziedzīga nodarījuma abpusēja atzīšana

pastāv, ja nodarījums, kura sakarā tiek prasīta palīdzība,

ietilpst šīs Konvencijas darbības jomā.

3. Neviena Puse nedrīkst atteikties sniegt savstarpēju

tiesisko palīdzību krimināllietās, kas ietilpst Konvencijas

darbības jomā, pamatojot to ar banku noslēpuma principu.