Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 21.3., 28., 30., 31., 48.4. punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam 34. pants

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību normai

jābūt formulētai pietiekami precīzi un skaidri - tā, lai ļautu

personai paredzēt tās piemērošanas sekas un nozīmi

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada

30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01

15.2. punktu).

Pieteikuma iesniedzējas ir izteikušas iebildumus par

apstrīdēto normu skaidrību tieši saistībā ar vienotā tehnoloģiskā

cikla izpratni un biogāzes ražošanas iekļaušanu tajā, kas

savukārt ietekmē obligātā iepirkuma ietvaros pārdodamo

elektroenerģijas apjomu. Vienlaikus Pieteikuma iesniedzējas ir

izvirzījušas vairākus argumentus tam, kādēļ biogāzes ražošanas

process nebūtu jāiekļauj vienotajā tehnoloģiskajā ciklā un kādēļ

siltumenerģija biogāzes ražošanai pēc būtības ir izmantota

lietderīgi.

Vērtējot tiesību normu skaidrību, Satversmes tiesa ir

norādījusi: lai cik precīzi un skaidri būtu formulētas tiesību

normas, to saturs vienmēr būs noskaidrojams interpretācijas ceļā

(sk. Satversmes tiesas 2019. gada 21. februāra

sprieduma lietā Nr. 2018-10-0103 18.1. punktu). Ja

tiesību norma ļauj tās adresātam saprast un paredzēt viņam

uzlikto pienākumu, bet tiesību normu piemērotājam - noskaidrot

visus faktiskos un tiesiskos apstākļus, tad uzskatāms, ka šī

norma ir pietiekami skaidra (sal. sk. Satversmes

tiesas 2021. gada 19. februāra sprieduma lietā

Nr. 2020-23-01 11. punktu).

Pieteikuma iesniedzēju paustie argumenti liecina par to, ka

apstrīdētās normas pašas par sevi neatbilst viņu vēlmēm, nevis

par to, ka Pieteikuma iesniedzējām nebija zināms vai nebija jābūt

zināmam, ka biogāzes ražošanai izmantotā siltumenerģija netiks

uzskatīta par lietderīgi izmantotu. Turklāt, kā tas norādīts šā

sprieduma 26.3. punktā, minēto jautājumu regulē Noteikumu

Nr. 560 21.6. apakšpunkts, ņemot vērā arī

Elektroenerģijas tirgus likuma 31.5 panta pirmo

daļu un otrās daļas 2. punktu. Satversmes tiesa secina, ka

apstrīdēto normu saturs ir saprotams.

Tādējādi apstrīdētās normas ir

pietiekami skaidras, lai varētu izprast no tām izrietošo tiesību

un pienākumu saturu.