Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 21.3., 28., 30., 31., 48.4. punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam

36. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada

30. marta sprieduma lietā Nr. 2021-23-01

20. punktu).

Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētās

normas izdotas, lai padarītu efektīvāku valsts atbalsta

saņemšanas sistēmu, novērstu nepamatotu valsts atbalsta

saņemšanu, kā arī iedzīvotāju interesēs nodrošinātu valsts

atbalsta maksājumu veikšanu tikai tādiem ražotājiem, kas saražoto

enerģiju izmanto lietderīgi. Noteikumu Nr. 560 anotācijā kā

viens no noteikumu projekta mērķiem norādīta enerģijas ražošanas

efektivitāte.

Apstrīdētās normas kalpo sabiedrības kopējām interesēm par

efektīvu un mērķtiecīgu valsts atbalsta sniegšanu

elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos

energoresursus, neliekot galapatērētājiem pārmaksāt par izmantoto

elektroenerģiju. Tādējādi pamattiesību ierobežojuma leģitīmais

mērķis vērtējams no diviem aspektiem - energoefektivitātes

veicināšana un galapatērētāju izmaksu samazināšana, vienlaikus

atbalstot saimnieciskus ražotājus.

36.1. Satversmes ievada piektās rindkopas trešais

teikums noteic, ka ikviens rūpējas arī par sabiedrības kopējo

labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm,

vidi un dabu. Satversmes ievada pēdējais teikums nosaka Latvijas

valsts attīstības aksiomu - veicināt ilgtspējīgu un demokrātisku

attīstību. Proti, ilgtspējība ir valsts pastāvēšanas pamatā

(sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada

7. maija sprieduma lietā Nr. 2020-40-01

8.2. punktu).

Ilgtspējīga attīstība ietver sabiedrības labklājības, vides un

ekonomikas integrētu un līdzsvarotu attīstību, kas apmierina

iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un

nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot

nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas. Pašreizējās

paaudzes un nākamo paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē ir

atkarīgas arī no valstu gatavības īstenot ilgtspējīgu attīstību,

aizsargājot Zemes klimata sistēmu, paredzot un novēršot vai

neitralizējot klimata pārmaiņu cēloņus un mazinot to kaitīgo

ietekmi (sal. sk. Satversmes tiesas 2011. gada

24. februāra sprieduma lietā Nr. 2010-48-03

6.1.-6.1.2. punktu). Vides ilgtspējība savukārt ir cieši

saistīta ar Satversmes 115. pantu, kas noteic, ka valsts

aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas

par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un

uzlabošanu. Proti, ilgstpējības princips un Satversmes

115. pantā iekļautās cilvēka pamattiesības veido vienotu

vides konstitucionālisma sistēmu.

Rūpēs par vidi Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada

12. decembra Parīzes nolīguma dalībvalstis, citstarp arī

Latvija, ir vienojušās par nepieciešamību mazināt klimata

pārmaiņu negatīvās sekas, tostarp samazinot siltumnīcefekta gāzu

emisijas un nodrošinot valstu klimatneitrālu attīstību. Eiropas

Komisija, tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, savā

2018. gada 28. novembra paziņojumā "Tīru planētu -

visiem!" siltumnīcefekta gāzu emisiju neitralitātes

sasniegšanai ir formulējusi nepieciešamību dekarbonizēt Eiropas

energoapgādi, kas paredz energoefektivitātes veicināšanu un

atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu. Paziņojumā

uzsvērta arī biogāzes ražošanas nozīme lauksaimniecības radīto

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā (sk. Eiropas

Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu Eiropas

Parlamentam, Eiropadomei, Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu

komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai

"Tīru planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa

redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un

klimatneitrālu ekonomiku" COM(2018) 773. Pieejams:

eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52018AE5700).

No minētā secināms, ka energoefektivitāte, kas ietver arī

siltumenerģijas lietderīgu izmantošanu, ir viens no klimata mērķu

sasniegšanas instrumentiem. Tātad pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis ir citstarp īstenot vides aizsardzības

pasākumus un tas ir cieši saistīts ar Satversmes 115. pantā

iekļauto tiesību dzīvot labvēlīgā vidē nodrošināšanu ikvienam

Latvijas iedzīvotājam. Līdz ar to energoefektivitāte ir vērsta uz

sabiedrības labklājības aizsardzību.

36.2. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka

Elektroenerģijas tirgus likumā ir ietverts arī mērķis nodrošināt

pamatotu elektroenerģijas cenu, jo sevišķi ievērojot to, ka par

obligātā iepirkuma sistēmu maksā visa Latvijas sabiedrība

(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada

18. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-16-03 15.1. un

15.3. punktu). Arī Ministru kabineta 2020. gada

12. oktobra konceptuālajā ziņojumā "Kompleksi pasākumi

obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un

elektroenerģijas tirgus attīstībai" bija uzsvērts, ka

pašreizējā Latvijas ekonomikas attīstības līmenī esošais obligātā

iepirkuma komponentes maksājuma apmērs elektroenerģijas

galalietotājiem radījis būtisku slogu, atstājot negatīvu ietekmi

uz Latvijas globālo konkurētspēju ilgtermiņā, ko vēl vairāk

pastiprina globālās pandēmijas radītās ietekmes (Pieejams:

tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40491650). Tādējādi valsts

atbalsta sniegšana tikai tādiem ražotājiem, kuri izmanto

siltumenerģiju lietderīgi, atbilst elektroenerģijas

galapatērētāju finansiālās labklājības interesēm.

Valsts atbalsta shēma tiek veidota un valsts atbalsts tiek

piešķirts ar noteiktu mērķi. Eiropas Savienībā valsts atbalsts

enerģētikā ir nozīmīgs instruments politikas virzīšanai uz

klimatneitralitāti (sk. Schöning F., Ziegler C.

What is State Aid. In: Hancher L., de Hauteclocque A.,

Salerno F. M. (Eds.) State Aid and The Energy Sector.

Oxford: Hart, 2018, p. 4). Kā to tiesas sēdē norādīja

Mg. iur. S. Harbaceviča, lai arī valsts

atbalstu ierobežojošu noteikumu pieņemšanu var pamatot apsvērumi

par atbalsta izmaksu samazināšanu, tie vienmēr būs saistīti ar

atbalsta piešķiršanas mērķi.

Pieteikuma iesniedzēju saņemto valsts atbalstu Eiropas

Komisija atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu. Eiropas

Komisijas lēmumā norādīts, ka atbalsta shēmas mērķis ir veicināt

atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes koģenerācijas

izvēršanu. Tāpat Eiropas Komisijas lēmumā ir norādes uz Latvijas

veiktiem aprēķiniem par atbalsta piešķiršanas pamatotību un

iekšējās peļņas normas aprēķina ieviešanu pārkompensācijas

novēršanai. Tātad pamattiesību ierobežojuma mērķis ir samazināt

galapatērētāju izmaksas, izskaužot arī nesaimniecisku un

negodprātīgu rīcību nozarē. Šāds mērķis ir saistīts ar

sabiedrības labklājības aizsardzību gan tādā ziņā, ka tiek

samazināta individuālu elektroenerģijas rēķinu summa, gan arī

tādā ziņā, ka tiek stiprināta Latvijas tautsaimniecība.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

sabiedrības labklājības aizsardzība.