40. pants

Ierobežojums ir nepieciešams, ja nav citu līdzekļu,

kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties personu tiesības

tiktu ierobežotas mazāk (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2021. gada 7. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2020-59-01 22. punktu).

Pieteikuma iesniedzējas norādījušas, ka apstrīdētās normas

esot neizpildāmas no elektrostaciju tehnoloģiskā, novietojuma un

sezonalitātes aspekta un pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi

esot iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem. Proti, Pieteikuma

iesniedzējas nevarot ik mēnesi sasniegt Noteikumu Nr. 560

31.2. apakšpunktā noteikto enerģijas ražošanas lietderības

koeficientu - 75 % -, ja turklāt lietderīgajā siltumenerģijā

netiek ieskaitīts biogāzes ražošanai nepieciešamais siltums.

Būvniecības valsts kontroles birojs tiesas sēdē norādīja, ka

ražotāji spējot izpildīt apstrīdētajās normās noteiktās prasības.

Savukārt pieaicinātās personas

Dr. sc. ing. V. Kirsanovs,

Dr. sc. ing. A. Barisa un

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas

pārstāvis bija vienisprātis, ka ļoti labvēlīgos apstākļos šīs

prasības ir tehnoloģiski iespējams izpildīt, tomēr ražošanas

lietderības aprēķina rezultāts esot atkarīgs no vairākiem

mainīgajiem jeb citiem apsvērumiem, kurus ražotāji nevarot

ietekmēt.

Lai secinātu, ka pastāv citi, alternatīvi līdzekļi, Satversmes

tiesai jāidentificē, kādi risinājumi varētu mazāk ierobežot

Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības. Tādēļ jānoskaidro, vai un

kādēļ Pieteikuma iesniedzējas nespēj izpildīt Noteikumos

Nr. 560 noteiktās prasības un vai pastāv vēl kādi īpaši

apstākļi, kas būtu jāievēro iespējamu alternatīvu līdzekļu

noteikšanā.

40.1. Pieteikuma iesniedzējas ir iesniegušas pārskatus

par to, vai tās 2021. gadā ir spējušas sasniegt Noteikumu

Nr. 560 31.2. apakšpunktā noteiktos enerģijas ražošanas

lietderības koeficientus.

Vērtējot katras Pieteikuma iesniedzējas rādītājus minētajā

gadā, secināms, ka mēneša griezumā to spēja sasniegt Noteikumu

Nr. 560 31.2. apakšpunktā noteikto 75 % kopējās

ražošanas lietderības rādītāju bijusi mainīga. Arī gada ietvaros

neviena no Pieteikuma iesniedzējām nav varējusi sasniegt

75 % kā vidējo kopējo gada enerģijas ražošanas lietderības

koeficientu. Vidēji gadā visaugstāko lietderību - 73,1 % -

spējusi sasniegt AS "ZIEDI JP", kas biogāzes

izejvielu uzsildīšanai katru mēnesi izlietojusi 23,8 % līdz

73,5 % no visas saražotās siltumenerģijas. Gada griezumā

vissliktākie rādītāji ir SIA "AD Biogāzes

stacija", kam vidējais enerģijas ražošanas koeficients ir

59,1 %. Biogāzes uzsildīšanai šī elektrostacija nav

izlietojusi daudz siltuma - no 1 % līdz 18,4 % mēnesī

no visas saražotās siltumenerģijas, tomēr nav spējusi sasniegt

nepieciešamo kopējo ražošanas lietderības koeficientu, jo

koģenerācijas procesā ir dedzināts salīdzinoši vairāk biogāzes ar

mazāku siltumspēju nekā citās biogāzes elektrostacijās.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka atbilstoši Pieteikuma

iesniedzēju sniegtajai informācijai tās nav varējušas sasniegt

noteiktos elektrostacijas lietderības rādītājus.

40.2. Vērtējot ražotāju iespējas sasniegt noteiktos

rādītājus, pieaicinātās personas norādījušas uz vairākiem

aspektiem - īpašo tehnoloģisko procesu, kas raksturīgs tieši

biogāzes elektrostacijām, sezonalitāti un staciju

novietojumu.

Pieaicinātā persona

Dr. sc. ing. V. Kirsanovs

norādījis, ka īpaši liela ietekme uz siltumenerģijas pašpatēriņu

ir biogāzes stacijā izmantotajām izejvielām. Proti, dažādu

biogāzes izejvielu fermentēšanai nepieciešams atšķirīgs

siltumenerģijas daudzums. Arī iegūtās biogāzes enerģētiskā

vērtība atšķiroties atkarībā no tās izejvielu raksturojuma, kas

gada griezumā esot mainīgs. Siltumenerģijas pašpatēriņu nosakot

arī apkārtējās vides temperatūra attiecīgajā gadalaikā. Tādēļ pat

tad, ja koģenerācijas iekārtas darbojas efektīvi, tas, ka

lietderīgajā siltumenerģijā netiek iekļauta biogāzes ražošanai

nepieciešamā siltumenerģija, ražotājiem varētu apgrūtināt

apstrīdētajās normās izvirzīto prasību izpildi. Pēc

Dr. sc. ing. V. Kirsanova

ieskata, vispareizāk būtu elektrostacijas ražošanas lietderību

mērīt gada griezumā, jo tad būtu iespējams ņemt vērā visus

mainīgos apstākļus (sk. 2022. gada

20. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu

13. sēj. 132.-148. lp.).

Arī pieaicinātā persona

Dr. sc. ing. A. Barisa atzina,

ka biogāzes saražošanai nepieciešamais siltuma daudzums,

sezonalitāte un elektrostaciju novietojums ietekmē to iespējas

izpildīt ar apstrīdētajām normām noteiktās prasības, tomēr

norādīja: nedrīkstētu pieļaut, ka siltumenerģijas pašpatēriņš ir

paaugstināts, piemēram, tādēļ, ka nav siltinātas biogāzes

ražošanas iekārtas.

Dr. sc. ing. A. Barisa arī

uzsvēra, ka iemesls, kura dēļ ražotāji izvēlējušies koģenerācijas

tehnoloģisko procesu elektroenerģijas ražošanai, bija tieši

vajadzība sildīt lauksaimniecības atlikumproduktus un ražot

biogāzi, kas prasa lielu siltuma patēriņu. Tāpēc neesot pamatoti

attiecināt uz šiem ražotājiem tik augstas prasības lietderīgās

siltumenerģijas izmantošanai (sk. 2022. gada

20. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu

13. sēj. 148.-157. lp.).

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija pauda

viedokli, ka, lai arī ražotāji ir atraduši papildu veidus, kā

izmantot siltumenerģiju, biogāzes ražošanai raksturīgais

tehnoloģiskais siltumenerģijas pašpatēriņš liedz sasniegt

apstrīdētajās normās noteiktos rādītājus. Normu izstrādē

vajadzējis ņemt vērā dažādās tehnoloģijas un ārējos apstākļus,

kas ietekmē ražotāju spēju šīs normas izpildīt

(sk. 2022. gada 20. septembra tiesas sēdes

stenogrammu lietas materiālu 13. sēj.

109.-131. lp.).

Latvijas biogāzes asociācija norādījusi, ka lietderīgās

siltumenerģijas prasības nav izpildāmas, ja par lietderīgu

neuzskata biogāzes ražošanai nepieciešamo siltumenerģiju. Pēc

būtības šāda siltumenerģija esot uzskatāma par lietderīgi

izmantotu, jo tā samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas no

lauksaimniecības atkritumproduktiem. Ņemot vērā siltumenerģijas

nepieciešamības sezonalitāti, neesot iespējams izpildīt

lietderīgās siltumenerģijas prasības katru mēnesi

(sk. 2022. gada 19. septembra tiesas sēdes

stenogrammu lietas materiālu 13. sēj. 59.-76. lp.).

Šim viedoklim pievienojusies arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas

federācija (sk. 2022. gada 19. septembra tiesas

sēdes stenogrammu lietas materiālu 13. sēj.

39.-58. lp.).

Pieaicinātā persona Dr. oec. R. Karnīte

pauda viedokli, ka ražotāji, ja vien tiem būtu iespējas,

izlietotu siltumenerģiju vēl lietderīgāk, tomēr siltumenerģijas

piegādes infrastruktūras izveide ir dārga. Tādēļ siltumapgādes

nodrošināšanai paredzētās iekārtas tiekot novietotas siltuma

pieprasījuma tuvumā (sk. 2022. gada

27. septembra tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu

14. sēj. 2.-17. lp.).

Dr. sc. ing. V. Kirsanovs

norādīja, ka attālākām biogāzes elektrostacijām būvēt garas

siltumtrases nav ekonomiski pamatoti, ņemot vērā neizbēgamos

siltuma zudumus.

Ievērojot pieaicināto personu viedokļus, Satversmes tiesa

secina: lai arī apstrīdētās normas ir mudinājušas ražotājus

meklēt jaunus siltumenerģijas izmantošanas veidus, Pieteikuma

iesniedzējas nav varējušas sasniegt Noteikumu Nr. 560

31.2. apakšpunktā noteikto kopējo enerģijas ražošanas

lietderības rādītāju no tām neatkarīgu iemeslu dēļ. Proti,

biogāzes ražošanai nemitīgi nepieciešams siltums, kura apjoms

mainās sezonāli, ko pamato Latvijas ģeogrāfiskais novietojums,

kam raksturīgi četri gadalaiki. Tāpat arī biogāzes enerģētiskā

vērtība ir atšķirīga atkarībā no ražotājiem pieejamā biogāzes

izejvielu klāsta. Arī elektrostaciju novietojums var ietekmēt to

iespējas piesaistīt siltuma patērētājus. Šie apstākļi ir jāņem

vērā, apsverot alternatīvu līdzekļu pastāvēšanas iespējamību.

40.3. Tiesas sēdē vairākkārt tika norādīts, ka biogāzes

elektrostacijas nebūtu vērtējamas tik vien kā enerģijas ieguves

avots, jo tām ir būtiska nozīme atkritumu savākšanā un pārstrādē

(sk. tiesas sēžu stenogrammas par pieaicināto personu -

Zemkopības ministrijas, Latvijas Elektroenerģētiķu un

Energobūvnieku asociācijas,

Dr. sc. ing. V. Kirsanova un

Dr. sc. ing. A. Barisas - sniegtajiem

viedokļiem lietas materiālu 12. un 13. sēj.). Latvijas

Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija tiesas sēdē īpaši

uzsvēra biogāzes elektrostaciju nozīmi siltumnīcefekta gāzu

samazināšanā tieši lopkopības atkritumu pārstrādes aspektā.

Dr. sc. ing. A. Barisa

skaidroja, ka no lopkopības atlikumproduktiem izgarojošais metāns

ir 28 reizes, bet slāpekļa oksīds - 270 reizes kaitīgāks dabai

par oglekļa dioksīdu. Statistika rādot, ka biogāzes

elektrostaciju jauda samazinās. Tieši tas, pēc

Dr. sc. ing. A. Barisas

ieskata, ir lielākais drauds klimata mērķu sasniegšanai Latvijā.

Arī Dr. oec. R. Karnīte uzsvēra, ka tas ir

bīstami vides prasību izpildes kontekstā.

Emisiju samazināšanas regula nosaka valstīm mērķrādītājus, kas

tām jāsasniedz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā

noteiktās sfērās, kas nav ietvertas citos Eiropas Savienības

tiesību aktos un kas nav ietvertas emisijas kvotu tirdzniecības

sistēmā. Saskaņā ar Emisiju samazināšanas regulas 4. panta

1. punktu un I pielikumu Latvijai 2030. gadā ir

jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 6 %

salīdzinājumā ar 2005. gada rādītājiem šādās jomās:

enerģētika, rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana,

lauksaimniecība un atkritumi.

Eiropas Komisija 2020. gada 14. oktobrī publicēja

paziņojumu "Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,

Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu

komitejai par ES metāna emisiju mazināšanas stratēģiju".

Paziņojumā norādīts: lai Eiropas Savienība sasniegtu savus

klimata mērķus 2030. gadam, ir steidzami jāsamazina metāna

emisijas. Šajā sakarā Komisija īpaši uzsvērusi biogāzes ražošanas

nozīmi lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju

samazināšanā (Pieejams:

eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0663&from=EN).

Latvijas Nacionālajā klimata plānā norādīts, ka, ņemot vērā

Latvijā turēto lauksaimniecības dzīvnieku apjomu, jārēķinās ar

šīs nozares radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un uzsvērts

tas, ka lopkopības siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ir grūti

un dārgi samazināms. Kā pirmais rīcības pasākums resursu

efektīvai izmantošanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju

samazināšanai lauksaimniecībā norādīta efektīva kūtsmēslu

apsaimniekošanas sistēmas uzlabošana. Šajā sakarā plānā norādīts,

ka "kūtsmēslu fermentācijas biogāzes reaktorā mērķis ir

samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz minimumam lielajās

liellopu, cūku un putnkopības saimniecībās, nodrošinot efektīvu

kūtsmēslu apsaimniekošanu un vērtīga mēslojuma ražošanu

lauksaimniecības kūltūraugiem. Biogāzes izmantošanas ieguvumus

visbiežāk skata enerģētikas kontekstā, tāpēc emisiju ieguvumi

tiek ieskaitīti enerģijas ražošanas sektora rezultātos.

Būtiskākais ir kūtsmēslu radīto emisiju samazinājums."

Tātad Latvijai ir saistoši siltumnīcefekta gāzu samazināšanas

rādītāji, citstarp arī lauksaimniecības jomā. Šo mērķu

sasniegšanai Latvijas politikas plānošanas dokumentos būtiska

loma piešķirta biogāzes elektrostacijām.

Tiesas sēdē Zemkopības ministrijas pārstāve norādīja, ka

šobrīd nav alternatīvu lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta

gāzu emisiju samazināšanai. Uz to norādīja arī Latvijas biogāzes

asociācijas pārstāvis. Ražotājiem, kuri pārdod elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros, ir saistošas arī prasības biogāzes

ražošanai izmantoto izejvielu proporcijā palielināt

lauksaimniecības atlikumproduktu īpatsvaru saskaņā ar Noteikumu

Nr. 560 13. punktu.

Līdz ar to, apsverot iespējamos alternatīvos līdzekļus

leģitīmā mērķa sasniegšanai, jāņem vērā arī biogāzes

elektrostaciju nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā

un prasība biogāzes elektrostacijām palielināt lauksaimniecības

atlikumproduktu īpatsvaru biogāzes izejvielu struktūrā.

40.4. Kā tas secināms no Noteikumu Nr. 560

31.1. apakšpunktā ietvertās formulas, ražotājiem, no vienas

puses, lai tie spētu sasniegt kopējos enerģijas ražošanas

lietderības koeficientus, ir jāizmanto iespējami mazāk

siltumenerģijas biogāzes ražošanai un koģenerācijā jāpārstrādā

iespējami enerģētiski vērtīgāka biogāze. No otras puses, kā to

norādījušas vairākas pieaicinātās personas, lauksaimniecības

atlikumproduktu pārstrāde, kas ir viens no galvenajiem biogāzes

staciju uzdevumiem Latvijas klimata mērķu sasniegšanai, pati par

sevi prasa lielāku siltuma patēriņu biogāzes ražošanas procesam,

turklāt šajā procesā iegūtajai biogāzei ir mazāka enerģētiskā

vērtība nekā biogāzei, kas iegūta no speciāli šim mērķim

izaudzētās zaļmasas. Tātad - jo proporcionāli vairāk

lauksaimniecības atlikumproduktu pārstrādā biogāzes

elektrostacijās, jo sliktāki būs to kopējie enerģijas ražošanas

koeficienti neatkarīgi no tā, vai siltums, kas paliek pāri pēc

pašpatēriņa, tiek izmantots lietderīgi. Šādā veidā sasaistot

lietderīgo siltumenerģiju ar obligātā iepirkuma ietvaros

pārdodamās elektroenerģijas apjomu, panāktais rezultāts ir tāds,

ka biogāzes elektrostacijas, kuras Latvijā pilda nozīmīgu lomu

siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, ir spiestas pārdot

mazāku apjomu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. Uz šo

pretrunu tiesas sēdē norādīja arī Latvijas biogāzes asociācijas

pārstāvis.

Dr. sc. ing. V. Kirsanovs

tiesas sēdē norādīja, ka iespējama spēkā esošo prasību

alternatīva būtu noteikt gradāciju sasniedzamajiem lietderīgās

siltumenerģijas rādītājiem gada griezumā atkarībā no biogāzes

izejvielu struktūras. Šo izejvielu proporcijas noteikšanai tiekot

veikti mērījumi, un līdz ar to esot arī dati, kas nepieciešami

attiecīgas sistēmas ieviešanai.

Ministru kabinets 2022. gada 8. martā pieņēma

Noteikumu grozījumus. Šobrīd spēkā esošajā redakcijā Noteikumu

Nr. 560 21.6. punkts paredz, ka biogāzes ražošanai

izmantotā siltumenerģija noteiktā apmērā ziemas un vasaras

periodā tiek uzskatīta par lietderīgi izmantotu, bet gadījumā, ja

ražotājs izmanto poligonu gāzi, - visa saražotā siltumenerģija

uzskatāma par lietderīgi izmantotu, ja poligonu gāzes ražošanai

izmantoti mazāk nekā 70 % no visas koģenerācijas stacijā

saražotās siltumenerģijas. Pēc būtības ar Noteikumu grozījumiem

netiek pazemināts kopējais gadā sasniedzamais enerģijas ražošanas

lietderības un lietderīgās siltumenerģijas rādītājs, bet tas ir

pielāgots Pieteikuma iesniedzēju specifiskajām ražošanas

vajadzībām un Latvijas klimata apstākļiem. Proti, ar Noteikumu

grozījumiem ir ņemta vērā biogāzes elektrostaciju specifika, kā

arī Latvijai raksturīgā sezonalitāte.

Ministru kabineta pārstāvis tiesas sēdē atzina, ka ar

Noteikumu grozījumiem ir ieviests ražotājiem labvēlīgāks

risinājums. Ekonomikas ministrijas pārstāvis atzina, ka ar

Noteikumu grozījumiem ir labota iepriekš pieļauta kļūda. Savukārt

Pieteikuma iesniedzējas norādīja, ka joprojām neesot atrisināts

jautājums par enerģijas lietderības koeficienta noteikšanu reizi

mēnesī.

Tiesvedības laikā noskaidrotais liecina, ka šādas diferencētas

prasības bija iespējams ieviest jau sākotnēji, izdodot Noteikumus

Nr. 560. Tad Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības būtu

aizskartas mazāk, un joprojām atbalsts tiktu sniegts tikai tādām

elektrostacijām, kuras darbojas efektīvi, bet nesaimnieciskus

ražotājus no valsts atbalsta shēmas varētu izslēgt.

Kā jau tika minēts šā sprieduma 26.3. punktā, izpratne

par lietderīgo siltumenerģiju ir saistīta ar izpratni par vienoto

tehnoloģisko ciklu, jo tā siltumenerģija, kas iztērēta

pašpatēriņam koģenerācijas procesā, nav uzskatāma par lietderīgi

izmantotu. Diskutējot par Elektroenerģijas tirgus likuma

31.5 panta redakciju par likuma izstrādi

atbildīgās komisijas sēdēs, tika norādīts arī uz šajā normā

Ministru kabinetam piešķirto pilnvarojumu precizēt, uz kādām

tieši iekārtām attieksies vienotā tehnoloģiskā cikla princips

(sk. Saeimas atbildīgās komisijas sagatavotās

priekšlikumu tabulas 2. lasījumam 54., 55. un

56. priekšlikumu, kā arī 2019. gada

27. novembra un 11. decembra sēžu audioierakstus lietas

materiālu 8. sēj.). Tātad arī no likuma izstrādes

materiāliem ir secināms, ka Ministru kabinets jau iepriekš varēja

izveidot dažādus mehānismus apstrīdēto normu leģitīmā mērķa -

sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanai.

Biogāzes elektrostacijas izmanto atjaunojamos energoresursus

un palīdz novērst vides kaitējumu, ko rada arī lauksaimniecība.

Tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir piešķirtas dažādiem

elektroenerģijas ražotājiem - gan tādiem, kas izmanto fosilos

energoresursus, piemēram, dabasgāzi, gan tādiem, kas izmanto

atjaunojamos energoresursus, piemēram, vēju, sauli, biomasu vai

biogāzi. Lai arī valstij ir plaša rīcības brīvība pārskatīt

valsts atbalsta shēmu, šādu izmaiņu veikšanā ir jāņem vērā tie

mērķi, kuru dēļ valsts atbalsts vispār ir ieviests. Tāpat

vērtējams ir arī katras izmantotās tehnoloģijas ieguldījums

klimata mērķu sasniegšanā un citstarp Latvijas enerģētiskajā

neatkarībā. Proti, normatīvais regulējums, kas izstrādāts

atbilstoši zinātnes atziņām, var novērst to, ka ražotāji rīkojas

nesaimnieciski un negodprātīgi, un tādējādi samazināt to gadījumu

skaitu, kad valsts atbalsts tiek sniegts nepamatoti, bet joprojām

veicināt efektīvu siltumenerģijas izmantošanu un klimata mērķu

sasniegšanu.

Satversmes tiesa secina, ka pastāv alternatīvi līdzekļi, kas

ļautu ņemt vērā mainīgos apstākļus, kuri ietekmē enerģijas

ražošanas lietderību, proti, sezonalitāti, kā arī biogāzes

izejvielu un iegūtās biogāzes atšķirības. Konstatējot, ka ir kaut

viens mazāk ierobežojošs līdzeklis, ir pamats atzīt, ka

apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo pamattiesības

(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 17.2. punktu).

Tā kā pastāv alternatīvi līdzekļi

Noteikumu Nr. 560 21.6. apakšpunkta, 28., 30. un

31. punkta leģitīmā mērķa - sabiedrības labklājības

aizsardzība - sasniegšanai, minētās normas neatbilst Satversmes

105. panta pirmajam teikumam.