Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 21.3., 28., 30., 31., 48.4. punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam

39. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2020. gada 28. septembra sprieduma lietā

Nr. 2019-37-0103 21. punktu).

Pieteikuma iesniedzējas atzīst, ka apstrīdētās normas ir

piemērotas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai

galapatērētājiem, bet uzsver, ka šajās normās iekļautās prasības

ir neizpildāmas. Paredzot neizpildāmas prasības siltumenerģijas

lietderīgai izmantošanai, likumdevējs nekādi nevarot panākt to,

ka elektrostacijās saražotā siltumenerģija pēkšņi tiek izmantota

lietderīgi, bet varot panākt tikai to, ka elektrostacijas nespēj

visu saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma

ietvaros.

Vērtējot lietas dalībnieku un pieaicināto personu apsvērumus,

Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas palīdz samazināt

elektroenerģijas galapatērētāju izmaksas par elektroenerģiju, kā

arī veicina lietderīgu siltumenerģijas izmantošanu. Šīs prasības

ir mudinājušas ražotājus dažādot savu uzņēmējdarbību, lai arī

turpmāk saņemtu valsts atbalstu. Kā to tiesas sēdē norādīja

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas

pārstāvis, ražotāji ir atraduši jaunus veidus, kā lietderīgi

izmantot siltumenerģiju, uzstādot, piemēram, kokmateriālu

žāvētavas.

Tādēļ secināms, ka apstrīdētās

normas ir piemērotas leģitīmā mērķa - sabiedrības labklājības

aizsardzība - īstenošanai.