Par Elektroenerģijas tirgus likuma 31.3 panta pirmās un trešās daļas, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" 21.3., 28., 30., 31., 48.4. punkta un 3. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam

42. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Noteikumu Nr. 560 48.4. apakšpunkts

pilnvaro Būvniecības valsts kontroles biroju izdot administratīvo

aktu gadījumā, ja ražotājs nenodrošina lietderīgu siltumenerģijas

izmantošanu. Proti, ja likumdevējs nosaka ražotājiem izpildāmas

prasības, tad attiecīgā norma ir piemērota tam, lai izslēgtu

negodprātīgus un nesaimnieciskus ražotājus no obligātā iepirkuma

sistēmas.

Valsts bauda plašu rīcības brīvību, lemjot par to, kādā veidā

ir sasniedzami mērķi, kuru dēļ tiek veidotas valsts atbalsta

shēmas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai

(sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2019. gada

11. jūlija sprieduma apvienotajās lietās C‑180/18

u. c., "Agrenergy u. c."

27. punktu). Ir tikai saprātīgi, ka valsts var

paplašināt to prasību klāstu, kuru neizpildes gadījumā ražotājs

tiek izslēgts no obligātā iepirkuma sistēmas. Ja ražotājs nepilda

normās noteiktās prasības, tas nevar paļauties uz to, ka valsts

joprojām tam sniegs atbalstu. Turklāt ikvienā gadījumā, kad

Būvniecības valsts kontroles birojs lemj par obligātā iepirkuma

tiesību atcelšanu, tiek sniegts individuāls novērtējums

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi

Satversmes tiesa nesaskata, uz kāda pamata Pieteikuma

iesniedzējām būtu varējusi izveidoties tiesiskā paļāvība, ka tām

netiks atceltas obligātā iepirkuma tiesības gadījumā, ja tās

neievēros Noteikumos Nr. 560 noteiktās prasības.

Līdz ar to Noteikumu Nr. 560

48.4. apakšpunkts atbilst Satversmes 1. pantam un

105. panta pirmajam teikumam.