43. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta

11. punktu tiesai ir jānosaka brīdis, ar kuru apstrīdētā

norma (akts) zaudē spēku.

Likumdevējs Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā

daļā Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības brīvību izlemt,

no kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma, kas atzīta par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Lai atzītu

apstrīdēto normu par spēkā neesošu nevis no sprieduma

publicēšanas dienas, bet no cita brīža, Satversmes tiesai savs

viedoklis ir jāpamato (sk. Satversmes tiesas

2009. gada 21. decembra sprieduma lietā

Nr. 2009-43-01 34. punktu un 2014. gada

28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01

21. punktu).

Noteikumu Nr. 560 28. un 30. punkts, 31.1. un

31.2. apakšpunkts ir spēkā tādā redakcijā, kādā šīs normas

ir vērtējusi Satversmes tiesa, noskaidrojot to satversmību, un

ietekmē arī citus obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros starp

elektroenerģijas ražotājiem un valsti pastāvošo publiski tiesisko

attiecību aspektus. Proti, enerģijas ražošanas lietderība tiek

aprēķināta ik mēnesi, lai ik mēnesi publiskais tirgotājs

norēķinātos par elektroenerģiju saskaņā ar Noteikumu Nr. 560

28. punktu. Tāpat lietderīgās siltumenerģijas prasības

ietekmē iekšējās peļņas normas aprēķinu ražotāju pārkompensācijas

novēršanai (sk. Noteikumu Nr. 560

6. pielikumu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir plaša rīcības

brīvība, izvēloties piemērotāko regulējumu Satversmē paredzēto

pamattiesību īstenošanai. Satversmes tiesa nevar aizstāt tiesību

normu izdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par racionālāko

risinājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2011. gada 19. decembra sprieduma lietā

Nr. 2011-03-01 20. punktu un 2012. gada

2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03

16. punktu). Satversmes tiesa atzīst, ka konkrētajā

situācijā, ievērojot Noteikumu Nr. 560 normu savstarpējo

saistību, kā arī tehnisko raksturu, likumdevējam ir dodams laiks,

lai tas izvērtētu, kā vislabāk līdzsvarot ražotāju un sabiedrības

intereses.

Līdz ar to Noteikumu Nr. 560

28. un 30. punkts, 31.1. un 31.2. apakšpunkts ir

atzīstams par spēkā neesošu no 2023. gada

1. jūlija.