Par Elektronisko sakaru likuma 48. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Dr. iur.

Jānis Kārkliņš - tiesas sēdē norādīja, ka no Sakaru kodeksa

izriet dalībvalsts pienākums primāri nodrošināt to, ka

elektronisko sakaru komersants var nodot citam elektronisko

sakaru komersantam ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesības. Valstij esot tiesības nepieciešamības gadījumā

ierobežot šo tiesību izmantošanas veidu, taču lietošanas tiesību

tālāknodošanas tiesības neesot tādas patstāvīgas tiesības, kas

elektronisko sakaru komersantam būtu piešķiramas atsevišķā

procedūrā.

Līdz ar Spektra joslas lietošanas tiesību piešķiršanu

Pieteikuma iesniedzējas īpašumā esot nodoti arī visi no minētajām

tiesībām izrietošie mantiskie labumi, tai skaitā Spektra joslas

lietošanas tiesību tālāknodošanas iespēja. Pat ja licencē vai

lēmumos, ar kuriem Pieteikuma iesniedzējai paziņots par tai

piešķirtajām radiofrekvenču spektra joslām (kanāliem), būtu

paredzēts aizliegums tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas

tiesības tālāknodot citam elektronisko sakaru komersantam, tas

nekādā veidā neietekmētu Pieteikuma iesniedzējas tiesību uz

īpašumu apjomu. Proti, tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpstot ne

tikai tādas mantiski novērtējamas tiesības, kas reiz piešķirtas

un vēlāk tiek atņemtas, bet arī visas tās mantiskās intereses,

kuras likumdevējs jau sākotnēji liedzis personai apmierināt.

Pieteikuma iesniedzējas tiesību uz īpašumu tvērumā jau sākotnēji

esot ietilpušas tiesības tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas

tiesības tālāknodot, un 5G tehnoloģiju attīstība varot būt tas

apstāklis, kas licis Pieteikuma iesniedzējai apzināties Spektra

joslas tālāknodošanas tiesības kā daļu no Spektra joslas

lietošanas tiesībām.

Tāpat esot svarīgi ņemt vērā vēsturisko ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību.

Proti, sākotnēji vienīgais ierobežota radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesību iegūšanas veids bijis lietošanas tiesību

ieguve pēc pieprasījuma un bez maksas. Savukārt vēlāk valsts

lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību mainījusi, organizējot

konkursus un izsoles, kurās šīs lietošanas tiesības elektronisko

sakaru komersants varējis iegūt arī par maksu. Valstij esot bijis

pienākums radīt tādu mehānismu, lai elektronisko sakaru

komersanti, kuri ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesības ieguvuši vēsturiskajā to piešķiršanas kārtībā - bez

maksas -, varētu nokļūt vienlīdzīgā stāvoklī ar tiem elektronisko

sakaru komersantiem, kuri ierobežota radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesības ir ieguvuši laika posmā, kad tās jau bija

iespējams iegūt arī par maksu.