Par Elektronisko sakaru likuma 48. panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Lai lemtu par to, vai ir pamats turpināt tiesvedību

un vērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem,

Satversmes tiesai jāpārliecinās arī par to, vai Pieteikuma

iesniedzēja ir izmantojusi visus tai pieejamos vispārējos tiesību

aizsardzības līdzekļus un ievērojusi termiņu konstitucionālās

sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā.

Saeima norāda, ka apstrīdētā norma neparedz jaunu, saturiski

atšķirīgu tiesisko regulējumu ierobežota radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesību tālāknodošanai. Esot jāņem vērā tas, ka

aizliegums tālāknodot ierobežota radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesības jau kopš 2011. gada 8. jūnija bijis noteikts

Elektronisko sakaru likumā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 28.

jūlijam. Pieteikuma iesniedzēja neesot norādījusi tādus

objektīvus apstākļus, kas varētu liecināt par to, ka no

apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma izrietošās

negatīvās tiesiskās sekas tā būtu pirmo reizi izjutusi tikai

pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas Satversmes

tiesā. Pieteikuma iesniedzējas norādītie faktiskie apstākļi

drīzāk liecinot par to, ka Pieteikuma iesniedzēja ir ilgstoši

samierinājusies ar iepriekš spēkā bijušajā normā noteikto

ierobežojumu, bet apstrīdētās normas pieņemšana tikai

aktualizējusi šo jautājumu. Līdzīgus apsvērumus ir norādījis arī

tiesībsargs.

Saeima un vairākas pieaicinātās personas uzskata, ka

Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārums radies jau 2021.

gada 30. martā, kad Regulators pieņēma lēmumu, ar kuru atteica

Pieteikuma iesniedzējai piešķirto Spektra joslas lietošanas

tiesību tālāknodošanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

"Centuria". Pieteikuma iesniedzēja minēto lēmumu neesot

pārsūdzējusi administratīvajā tiesā un tātad neesot izmantojusi

visus tai pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības

līdzekļus.

Savukārt Pieteikuma iesniedzēja norāda: lai gan ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas

aizliegums pastāvējis vēl pirms apstrīdētās normas pieņemšanas,

tomēr faktisko un tiesisko apstākļu izmaiņu dēļ tai no

apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma izrietošās negatīvās

sekas pirmo reizi radušās tikai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms

pieteikuma iesniegšanas Satversmes tiesā. Proti, ar apstrīdēto

normu esot nepareizi pārņemtas Sakaru kodeksa prasības, kas īpašu

vērību pievēršot tieši 5G tīkla attīstībai nākotnē. Turklāt

apstrīdētā norma esot pieņemta tādā likumdošanas procesā, kurā

neesot ievērots labas likumdošanas princips. Šos aspektus

pārbaudīt esot bijis iespējams tikai pēc apstrīdētās normas spēkā

stāšanās, un šādi apsvērumi nebūtu izvirzāmi attiecībā uz

iepriekš spēkā bijušo normu. Tāpat tikai 2022. gada jūlijā

Latvijā esot sākusies strauja 5G tīkla attīstība, kas pēc būtības

nozīmējusi to, ka Pieteikuma iesniedzējas un sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "BITE Latvija" konkurenti drīzumā

sāks pilnvērtīgi sniegt saviem klientiem 5G tehnoloģijās

balstītus pakalpojumus. Pieteikuma iesniedzēja neesot viens no

tiem mobilo sakaru operatoriem, kas darbojas Latvijas tirgū,

tāpēc tai neesot iespēju tieši sniegt lietotājiem 5G tehnoloģiju

mobilo sakaru pakalpojumus. Turklāt pastāvot augstas barjeras

tam, lai Pieteikuma iesniedzēja pati varētu kļūt par mobilo

sakaru operatoru.

Šobrīd Pieteikuma iesniedzēja kopā ar sabiedrību ar ierobežotu

atbildību "BITE Latvija" realizējot radiofrekvenču

spektra kopīgas izmantošanas projektu un Pieteikuma iesniedzējai

piešķirto Spektra joslu šā projekta ietvaros lietojot gan pati

Pieteikuma iesniedzēja, gan sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"BITE Latvija". Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka šā

projekta realizācijā tā saskaroties ar dažādiem - gan tehniskiem,

gan finansiāliem sarežģījumiem. Proti, radiofrekvenču spektra

kopīgas izmantošanas rezultātā rodoties tīkla efektivitātes

zudums, kas savukārt nozīmējot to, ka komercdarbības veikšanai

Pieteikuma iesniedzēja atšķirībā no citiem elektronisko sakaru

komersantiem esot spiesta ieguldīt papildu finanšu līdzekļus.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Pieteikuma iesniedzēja

konstatējusi, ka vienīgais alternatīvais variants, kā tā varētu

izmantot savas īpašuma tiesības uz Spektra joslas lietošanas

tiesībām, ir šo lietošanas tiesību nodošana citam elektronisko

sakaru komersantam, taču apstrīdētā norma to liedzot. Tādējādi

tieši ar apstrīdētās normas spēkā stāšanos Pieteikuma

iesniedzējai esot radušās negatīvās sekas, kas izrietot no

ierobežojuma, kurš liedz Spektra joslas lietošanas tiesību

nodošanu tālāk citam elektronisko sakaru komersantam.

Lai pārbaudītu, vai Pieteikuma iesniedzēja ir izmantojusi

visus tai pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus un

ievērojusi konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņu,

Satversmes tiesai jānoskaidro, kas izskatāmajā lietā rada

Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārumu un kad tieši šis

aizskārums ir radies.

15.1. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

19.2 panta pirmo daļu persona var iesniegt

konstitucionālo sūdzību, ja tiesību norma, kas neatbilst augstāka

juridiska spēka tiesību normai, rada personai Satversmē ietverto

pamattiesību aizskārumu. Pamattiesību aizskārums var rasties tad,

ja tiesību norma, kuru persona uzskata par neatbilstošu augstāka

juridiska spēka normai, tai ir piemērota ar tiesību piemērošanas

aktu. Tomēr pamattiesību aizskārums var tikt konstatēts arī

gadījumos, kad tiesību normas tiesiskās sekas pašas par sevi

ietiecas personas pamattiesībās un, lai panāktu tiesību normā

noteikto tiesisko seku iedarbību uz personu, nav nepieciešams

tiesību piemērošanas akts.

15.1.1. Gan Saeima, gan vairākas lietā pieaicinātās

personas norāda, ka par Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību

aizskāruma rašanās brīdi būtu uzskatāms 2021. gada 30. marts, kad

Regulators pieņēma lēmumu atteikt Pieteikuma iesniedzējai

piešķirto Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Centuria". Proti,

minēto lēmumu Pieteikuma iesniedzējai konkrētajā brīdī vajadzējis

uztvert kā signālu, ka tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas

tiesības nevar tikt nodotas tālāk kādam citam elektronisko sakaru

komersantam.

Pieteikuma iesniedzēja nepiekrīt šādam Saeimas viedoklim.

Proti, 2020. gada 31. augustā sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"BITE Latvija", kas ietverot arī Pieteikuma iesniedzēju

kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija"

grupas uzņēmumu, esot vērsusies pie Regulatora ar pieprasījumu

nevis par Pieteikuma iesniedzējai piešķirto Spektra joslas

lietošanas tiesību tālāknodošanu, bet gan par radiofrekvenču

spektra kopīgas izmantošanas projekta realizēšanu kopā ar

sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Tele2".

Arī Regulatora pārstāve tiesas sēdē norādīja: tā kā Sakaru

kodekss pieprasījuma iesniegšanas laikā, proti, 2020. gada 31.

augustā, vēl nebija Latvijā ieviests, tad nebija ieviests arī

tajā ietvertais kopīgas radiofrekvenču spektra izmantošanas

institūts. Tādēļ, lai neatstātu Pieteikuma iesniedzējas 2020.

gada 31. augusta pieprasījumu bez izskatīšanas, tas ticis

izskatīts, piemērojot ierobežota radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesību tālāknodošanas institūtu.

Izskatot Regulatoram iesniegto Pieteikuma iesniedzējas 2020.

gada 31. augusta pieprasījumu un Regulatora 2021. gada 30. marta

lēmumu, Satversmes tiesa secina, ka pieprasījuma mērķis bija

nodot Pieteikuma iesniedzējai piešķirtās Spektra joslas

lietošanas tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

"Centuria", lai Pieteikuma iesniedzēja, sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "BITE Latvija" un sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "Tele2" varētu realizēt

radiofrekvenču spektra kopīgas izmantošanas projektu. No 2020.

gada 31. augusta pieprasījuma 6.1. punkta neizriet, ka

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanas gadījumā

Pieteikuma iesniedzēja īpašuma tiesības uz sev piederošajām

Spektra joslas lietošanas tiesībām nodotu sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību "Centuria". Šādā gadījumā par

tālāk nodoto Spektra joslas lietošanas tiesību nosacījumu izpildi

joprojām būtu atbildīga Pieteikuma iesniedzēja, nevis sabiedrība

ar ierobežotu atbildību "Centuria" kā minēto lietošanas

tiesību saņēmēja. To apstiprinājis arī Regulators 2021. gada 30.

marta lēmuma 10.9. punktā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 104.

lpp.).

Tas, ka tiesību normu piemērotājs ir atsaucies uz kādu tiesību

normu, pats par sevi nenozīmē, ka konkrētā tiesību norma būtu

personai piemērota pēc būtības. Tādējādi Satversmes tiesa,

ievērojot visus iepriekš minētos apsvērumus, atzīst, ka 2021.

gada 30. marts nav uzskatāms par Pieteikuma iesniedzējas

pamattiesību aizskāruma rašanās brīdi.

15.1.2. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka vairāku

faktisku un tiesisku apstākļu izmaiņu dēļ ierobežojumu Spektra

joslas lietošanas tiesību tālāknodošanai citam elektronisko

sakaru komersantam kā savu pamattiesību aizskārumu tā esot

izjutusi tikai 2022. gada 29. jūlijā, kad stājās spēkā apstrīdētā

norma.

Pirms 2022. gada 29. jūlija, kad stājās spēkā jaunais

Elektronisko sakaru likums, radiofrekvenču spektra izmantošanu

regulēja Elektronisko sakaru likums, kas bija spēkā līdz 2022.

gada 28. jūlijam. Minētā likuma 47. panta septītās daļas 5.

punkts tā sākotnējā redakcijā paredzēja Regulatora tiesības

noteikt komercdarbībai piešķirto radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesību tālāknodošanas kārtību. Uz šā likuma pamata

izdotajos Regulatora noteikumos bija paredzēts, ka tālāk nodot

var tikai tādas lietošanas tiesības, par kuru iegūšanu ir

samaksāts (sk. Regulatora 2007. gada 20. jūnija lēmumu Nr. 168

"Par noteikumiem par radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesībām" un 2010. gada 24. marta lēmumu Nr. 1/5

"Noteikumi par radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesībām").

Savukārt 2011. gada 8. jūnijā stājās spēkā grozījumi

Elektronisko sakaru likumā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 28.

jūlijam, un ar šiem grozījumiem citstarp Elektronisko sakaru

likuma 47. pants tika papildināts ar 3.1 daļu šādā

redakcijā: "Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības nevar

tālāk nodot elektronisko sakaru komersants, kurš nav samaksājis

par šo lietošanas tiesību iegūšanu [..]". Minētā norma tika

vairākkārt grozīta, taču liegums tālāknodot tādas radiofrekvenču

spektra lietošanas tiesības, kuras ir iegūtas bez maksas, tika

saglabāts. Līdz 2022. gada 28. jūlijam spēkā bijušā Elektronisko

sakaru likuma 47. panta 3.1 daļa un apstrīdētā norma

pēc satura ir vienādas tiesību normas. Tas vien, ka liegums

tālāknodot ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības

ir ietverts jaunā likumā, nenozīmē to, ka šis liegums pēc būtības

būtu izmainījies. Citiem vārdiem, liegums tālāknodot

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kuras elektronisko

sakaru komersants ir ieguvis bez maksas, likumā ir bijis ietverts

un bijis spēkā jau ilgu laiku pirms apstrīdētās normas

pieņemšanas.

Tomēr ne vienmēr tiesību normas spēkā stāšanās pati par sevi

nozīmē, ka tieši šajā brīdī persona ir izjutusi šajā normā

noteikto ierobežojumu kā savu pamattiesību aizskārumu

(sal. sk. Satversmes tiesas 2013. gada 27. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2012‑22‑0103 12.1. un 12.3. punktu).

Vienam tiesību sistēmas elementam vai objektīviem ārējiem

apstākļiem mainoties, pastāv iespējamība, ka tiesību norma, kura

iepriekš neradīja personai negatīvas sekas, konkrētā brīdī sāk

tās ietekmēt tādā veidā, ka persona izjūt savu pamattiesību

aizskārumu. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka persona ir tiesīga

vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, sniedzot attiecīgu

pamatojumu un pierādījumus tam, ka pēdējo sešu mēnešu laikā pirms

pieteikuma iesniegšanas ir konstatējamas tādas objektīvas

tiesisko vai faktisko apstākļu izmaiņas, kuru dēļ persona izjūt

no konkrētas tiesību normas izrietošu aizskārumu (sal. sk.

Satversmes tiesas 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr.

2012‑22‑0103 12.3. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja ir pamatojusi aizskāruma rašanās brīdi

un norādījusi, ka Sakaru kodekss, kas Latvijas tiesību sistēmā

tika ieviests ar Elektronisko sakaru likumu un tostarp apstrīdēto

normu, īpašu nozīmi piešķir tieši 5G tīkla attīstībai nākotnē.

Pēdējo sešu mēnešu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas Latvijā

sākusies strauja 5G tehnoloģiju un tīkla attīstība. Minēto

apstiprina arī pieaicinātās personas - valsts akciju sabiedrības

"Elektroniskie sakari" - iesniegtais grafiks par 5G

tehnoloģiju izmantošanai pieprasīto un izsniegto atļauju skaitu

(sk. lietas materiālu 4. sēj. 79. lpp.). Var piekrist

Pieteikuma iesniedzējas paustajam viedoklim, ka šādas izmaiņas

ietekmē ne vien ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesību mērķi, bet arī tehnoloģiskās iespējas un elektronisko

sakaru tirgus apstākļus. Proti, sākotnēji Pieteikuma iesniedzējai

piešķirtā Spektra josla tika izmantota citu pakalpojumu

sniegšanai. Tomēr 5G tīkla un tehnoloģiju attīstības gaitā tika

secināts, ka tieši Pieteikuma iesniedzējai piešķirtā Spektra

josla ir vislabāk piemērota 5G tehnoloģiju pakalpojumu

sniegšanai. Tā kā Pieteikuma iesniedzēja nav viens no mobilo

sakaru operatoriem un tai nav iespēju pašai sniegt lietotājiem 5G

tehnoloģiju pakalpojumus, tā ir ieinteresēta nodot savas Spektra

joslas lietošanas tiesības kādam no mobilo sakaru operatoriem,

kas varētu tās izmantot 5G tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanai.

Šāda notikumu attīstība ir uzskatāma par objektīvām tiesisko un

faktisko apstākļu izmaiņām, kas rada ietekmi uz Pieteikuma

iesniedzējas pamattiesībām.

Tādējādi Pieteikuma iesniedzējas tiesiskajā un faktiskajā

situācijā par tās pamattiesību aizskāruma rašanās brīdi ir

uzskatāms 2022. gada 29. jūlijs, kad spēkā stājās apstrīdētā

norma.

15.2. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma

19.2 panta ceturto daļu konstitucionālo sūdzību

(pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc

pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās, bet, ja nav iespēju

pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības

līdzekļiem, - sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma

rašanās brīža.

Ņemot vērā iepriekš secināto, atzīstams, ka Pieteikuma

iesniedzējai tad, kad radās tās pamattiesību aizskārums, nebija

vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu savu pamattiesību

aizsardzībai. Tādēļ konstitucionālās sūdzības iesniegšanas

termiņš ir skaitāms no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža,

proti, 2022. gada 29. jūlija, kad stājās spēkā apstrīdētā

norma.

Pieteikums Satversmes tiesā saņemts 2022. gada 10. novembrī.

Tādējādi konstitucionālās sūdzības iesniegšanas termiņš ir

ievērots.

Līdz ar to tiesvedības izbeigšanai

izskatāmajā lietā nav pamata.