14. pants

Saeima norāda, ka elektronisko sakaru komersanta

tiesības lūgt Regulatora atļauju nodot tālāk tam piešķirtās

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības nav

uzskatāmas par Satversmes 105. pantā ietverto tiesību uz īpašumu

objektu, jo šādas tiesības personai neesot garantētas. Proti,

Regulatora lēmums varot rezultēties arī kā ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošanas

aizliegums. Pieteikuma iesniedzējai nekad neesot bijis tiešā

veidā atļauts tālāknodot tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas

tiesības, tātad šīs tiesības neietilpstot Pieteikuma iesniedzējas

tiesību uz īpašumu tvērumā.

Savukārt Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību tālāknodošana ir

neatņemama lietošanas tiesību sastāvdaļa, kuru valsts noteiktos

gadījumos ir tiesīga ierobežot.

14.1. Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

Izskatāmā lieta neattiecas uz īpašuma piespiedu atsavināšanu

sabiedrības vajadzībām, tādēļ Satversmes tiesa vērtēs, vai ar

apstrīdēto normu ir ierobežotas tādas Pieteikuma iesniedzējas

pamattiesības, kuras ietilpst Satversmes 105. panta pirmajos

trijos teikumos ietverto īpašuma tiesību tvērumā.

14.2. Ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes

105. panta izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības,

kuras persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var

rīkoties pēc savas gribas (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

28. septembra sprieduma lietā Nr. 2019‑37‑0103 15.2. punktu).

Tas ietver īpašnieka tiesības izmantot viņam piederošo īpašumu

pēc saviem ieskatiem, kā arī gūt no tā ekonomisku labumu (sal.

sk. Satversmes tiesas 2020. gada 20. februāra sprieduma lietā Nr.

2019‑09‑03 18. punktu). Tiesību uz īpašumu tvērumā ietilpst

personas tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma

lietā Nr. 2019‑05‑01 17.1. punktu un 2022. gada 28. oktobra

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2019‑28‑0103 18.1.

punktu). Arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pantā ietvertajās

tiesībās uz īpašumu ietilpst licence komercdarbības veikšanai

(sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2012. gada 7.

jūnija sprieduma lietā "CentroEuropa 7 S.R.L. and di

Stefano v. Italy", pieteikums Nr. 38433/09, 177.-178.

punktu).

No lietas materiāliem izriet, ka Satiksmes ministrija 2000.

gada 13. septembrī izsniegusi Pieteikuma iesniedzējai

uzņēmējdarbības licenci Nr. 309, kas paredzēta bezvadu

radiotelekomunikāciju tīkla izveidei un telekomunikāciju

papildpakalpojumu sniegšanai, un ar Satiksmes ministrijas Sakaru

departamenta 2001. gada 23. janvāra vēstuli Pieteikuma

iesniedzējai paziņots, ka tai piešķirtas radiofrekvenču spektra

joslas (kanāli). Savukārt ar Regulatora 2003. gada 30. jūlija

lēmumu Nr. 199 "Par individuālās licences izsniegšanu

telekomunikāciju nozarē sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

"UNISTARS"" Pieteikuma iesniedzējai tika izsniegta

publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora individuālā

licence Nr. T10137, kas paredzēta telekomunikāciju nozarē

publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla izveidošanai,

attīstīšanai un ekspluatēšanai un publisko telekomunikāciju

pakalpojumu sniegšanai. Spektra joslas lietošanas tiesības

Pieteikuma iesniedzējai tika piešķirtas uz pieprasījuma pamata

bez atlīdzības, un Pieteikuma iesniedzēja šīs tiesības izmanto

savas komercdarbības veikšanai uz licences pamata.

Satversmes tiesa secina, ka liegums tālāknodot Spektra joslas

lietošanas tiesības attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju netika

noteikts nedz kādā no tai izsniegtajām licencēm, nedz Sakaru

departamenta 2001. gada 23. janvāra vēstulē, ar kuru tai tika

paziņots par piešķirtajām radiofrekvenču spektra joslām

(kanāliem). Tomēr laika gaitā radās nepieciešamība detalizētāk

regulēt ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību

izmantošanu un tika noteikts regulējums attiecībā uz lietošanas

tiesību tālāknodošanu. Par to liecina gan normatīvais regulējums,

kas paredzēja Regulatora tiesības noteikt ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nosacījumus, citstarp

arī attiecībā uz šo tiesību tālāknodošanu, gan vēlāk veiktie

Elektronisko sakaru likuma grozījumi, ar kuriem jau tieši likumā

tika noteikts, ka tādu ierobežota radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesību tālāknodošana, kuras iegūtas bez maksas, ir

aizliegta. Liegums tālāknodot Spektra joslas lietošanas tiesības

attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju pirmo reizi tika noteikts

Regulatora 2005. gada 7. septembra lēmumā, ar kuru tas pagarināja

Pieteikuma iesniedzējai piešķirto Spektra joslas lietošanas

tiesību termiņu no 2005. gada 15. septembra līdz 2010. gada 14.

septembrim. Gan Regulatora noteikts liegums vai dota atļauja

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības nodot

tālāk, gan normatīvajā aktā paredzēts liegums nodot tālāk

lietošanas tiesības, kas iegūtas bez maksas, ir uzskatāms par

veidu, kādā valsts kontrolē jau iegūtu tiesību izmantošanu.

Secināms, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesības, kas ietver arī šo tiesību tālāknodošanu citam

elektronisko sakaru komersantam, ir mantiskas tiesības, proti,

elektronisko sakaru komersanta īpašums Satversmes 105. panta

izpratnē.

14.3. Saeima norāda, ka apstrīdētā norma nedz atņem,

nedz ierobežo Pieteikuma iesniedzējas iespējas turpināt savu

komercdarbību, tiešā veidā izmantojot tai piešķirtās lietošanas

tiesības un gūstot no tām labumu. Tādējādi neesot konstatējams

tas, ka Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu

Pieteikuma iesniedzējai būtu ierobežotas. Šādam Saeimas viedoklim

pievienojas arī lietā pieaicinātā persona - Satiksmes

ministrija.

Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka tiesību uz īpašumu

ierobežojums izpaužas tādējādi, ka ar apstrīdēto normu ir liegtas

kādas tiesības, kas komersantam jau reiz bijušas noteiktas, vai

ir samazinājies ar Satversmes normām aizsargāto pieteikuma

iesniedzēja tiesību apjoms (sk. Satversmes tiesas 2020. gada

12. februāra sprieduma lietā Nr. 2019‑05‑01 17.3. punktu).

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi: ja konkrētas

tiesības personai ir bijušas licencē noteiktas vai no licences

izrietošas un attiecīgi vēlāk tās ierobežotas, tad tas ir

uzskatāms par tiesību uz īpašumu ierobežojumu (sk. Eiropas

Cilvēktiesību tiesas 2018. gada 7. jūnija sprieduma lietā

"O'Sullivan McCarthy Mussel Development Ltd v.

Ireland", pieteikums Nr. 44460/16, 89. un 90.

punktu).

Ņemot vērā to, ka Spektra joslas lietošanas tiesību

tālāknodošana ietilpst Pieteikuma iesniedzējas tiesību uz īpašumu

tvērumā, secināms, ka apstrīdētā norma, kas liedz Pieteikuma

iesniedzējai tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības

tālāknodot citam elektronisko sakaru komersantam, Pieteikuma

iesniedzējai ierobežo Satversmes 105. panta pirmajos trijos

teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.