17. pants

Vērtējot apstrīdētajā normā ietvertā tiesību uz

īpašumu satversmību, visupirms jāpārbauda, vai ierobežojums ir

noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas

procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk.

Satversmes tiesas 2024. gada 15. februāra sprieduma lietā Nr.

2023‑04‑0106 17. punktu).

17.1. Apstrīdētā norma tika pieņemta 2022. gada 14.

jūlijā, izsludināta oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis" Nr. 144 un stājās spēkā 2022. gada 29.

jūlijā.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un

izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

kārtībā, kā arī ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Apstrīdētā norma ir pietiekami skaidri formulēta, lai persona

varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt tās piemērošanas sekas.

17.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka likumdevējs

apstrīdētās normas izstrādē nav ievērojis labas likumdošanas

principu, jo ar apstrīdēto normu esot nepareizi pārņemtas Sakaru

kodeksa prasības. Tāpat neesot analizēti un ņemti vērā

ieinteresēto personu viedokļi, neesot izvērtēta apstrīdētās

normas ietekme uz Pieteikuma iesniedzēju, kā arī apstrīdētās

normas piemērotība leģitīmā mērķa sasniegšanai. Arī Tieslietu

ministrija norāda, ka nav guvusi pārliecību par to, ka

likumprojekta izstrādes gaitā būtu pienācīgi analizēta un

pamatota apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

satversmība, kā arī meklēts labākais iespējamais līdzsvars starp

dažādām konfliktējošām tiesībām un interesēm.

Kā izriet no Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma

ziņojuma (anotācijas), tas tika izstrādāts, lai pārņemtu Sakaru

kodeksā noteiktos pasākumus. Sakaru kodeksa 51. panta 1. punkta

pirmais teikums uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka

uzņēmumi var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības. Taču šā paša punkta

otrais teikums piešķir dalībvalstīm rīcības brīvību neattiecināt

šā punkta pirmo teikumu uz gadījumiem, kad uzņēmuma individuālās

tiesības lietot radiofrekvenču spektru sākotnēji ir piešķirtas

par brīvu vai piešķirtas apraidei.

Saeimas kārtības rullis ievērojamu likumprojekta sagatavošanas

darba daļu uztic Saeimas komisijām. Atbildīgā komisija nodrošina,

ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots

pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta

sprieduma lietā Nr. 2020‑37‑0106 24.1.1. punktu).

Likumprojekta vērtēšana tika uzticēta Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisijai (turpmāk - atbildīgā

komisija).

Likumprojekta 48. panta septītā daļa tās sākotnējā redakcijā

paredzēja, ka elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs nodot

tikai tādas ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas

tiesības, kuras tas ieguvis izsoles rezultātā par maksu vai kuras

tas izmanto vismaz 20 gadus. Pirms Likumprojekta izskatīšanas

otrajā lasījumā tika iesniegti divi priekšlikumi attiecībā uz tā

48. panta septītās daļas redakciju. Pirmais paredzēja pantu

izteikt šādā redakcijā: "Elektronisko sakaru komersants ir

tiesīgs nodot vai iznomāt tikai tādas ierobežotas radiofrekvenču

joslas lietošanas tiesības, kuras tas ieguvis konkursa vai

izsoles rezultātā par maksu, izņemot gadījumu, kad neatkarīgi

komersanti šī panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā īsteno

līdzīgu radiofrekvenču joslu lietošanas tiesību maiņu

savstarpējās nodošanas ceļā." Savukārt otrais priekšlikums

paredzēja Likumprojekta 48. panta septītajā daļā noteikt

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību

tālāknodošanas aizliegumu, ja minētās tiesības ir iegūtas bez

maksas, un vienlaikus papildināt pārejas noteikumus ar punktu,

kas paredzētu Likumprojekta 48. panta septītajā daļā noteiktā

lieguma neattiecināšanu uz elektronisko sakaru komersantiem, kuri

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības bez maksas

ir ieguvuši līdz 2002. gada 28. maijam. Atbildīgā komisija nolēma

otro priekšlikumu neatbalstīt, bet pirmo daļēji atbalstīt.

Izskatot Likumprojektu otrajā lasījumā, Saeima atbalstīja

atbildīgās komisijas priekšlikumu par 48. panta septītās daļas

izteikšanu jaunā redakcijā, un Likumprojekts otrajā lasījumā tika

pieņemts Saeimas 2022. gada 7. aprīļa sēdē. Pirms Likumprojekta

trešā lasījuma priekšlikumi par grozījumiem 48. panta septītajā

daļā netika iesniegti. Saeima 2022. gada 2. jūnija sēdē izskatīja

Likumprojektu trešajā lasījumā un pieņēma Elektronisko sakaru

likumu, tostarp apstrīdēto normu tās spēkā esošajā redakcijā.

Fakts, ka atbildīgā komisija priekšlikumu pieņemt apstrīdēto

normu tās spēkā esošajā redakcijā ierosinājusi Saeimai tikai

pirms likumprojekta otrā lasījuma, pats par sevi nenozīmē to, ka

likums, kurā šis priekšlikums iekļauts, būtu pieņemts

neatbilstošā kārtībā. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli

likumprojekta izskatīšanas gaitā attiecīgu pantu, tā daļu vai

grozījumus tiesību normā var iekļaut gan otrajā, gan arī trešajā

lasījumā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 31.2. punktu). Arī tad, ja

priekšlikumi Saeimai ir iesniegti tikai pirms likumprojekta

izskatīšanas otrajā lasījumā, likumdevējam atbilstoši labas

likumdošanas principam ir pienākums izvērtēt likumprojektā

paredzēto tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka

tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas

Savienības tiesību normām, un nodrošināt, ka likumdošanas procesā

tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un

tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret likumprojektā

paredzēto tiesisko regulējumu (sal. sk. Satversmes tiesas

2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018‑22‑01 17. punktu

un 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019‑12‑01 31.2.

punktu).

No atbildīgās komisijas sēžu protokoliem izriet, ka sēdēs,

kurās tika lemts par Likumprojekta sagatavošanu izskatīšanai

Saeimā otrajā lasījumā, visi iesniegtie priekšlikumi par

alternatīvu 48. panta septītās daļas redakciju tika apspriesti.

Šajās sēdēs piedalījās un par priekšlikumiem izteicās vairākas

ieinteresētās personas, tostarp Regulatora, Satiksmes

ministrijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

asociācijas, kā arī visu triju Latvijas mobilo sakaru operatoru

pārstāvji. Tāpēc vien, ka likumdevējs paustos iebildumus vai kādu

no priekšlikumiem nav ņēmis vērā, nevar atzīt, ka labas

likumdošanas princips nav ievērots (sal. sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2022. gada 7. janvāra sprieduma lietā Nr.

2021‑06‑01 16.1. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai nav

pamata apšaubīt to, ka apstrīdētā norma tika apspriesta un

vērtēta atbilstoši labas likumdošanas principam.

Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs ir izmantojis Sakaru

kodeksa 51. panta 1. punkta otrajā teikumā dalībvalstīm piešķirto

rīcības brīvību neattiecināt tiesības nodot vai iznomāt

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības uz tiem

gadījumiem, kad elektronisko sakaru komersantam šīs lietošanas

tiesības ir piešķirtas bez maksas. Pieteikuma iesniedzējas

apsvērumi par to, ka gadījumā, ja likumdevējs būtu saskaņojis

apstrīdēto normu ar Sakaru kodeksa mērķiem, tas ierobežota

radiofrekvenču spektra efektīvas izmantošanas veicināšanai būtu

paredzējis mazāk ierobežojošus līdzekļus, kā arī par to, ka

Likumprojekta izstrādes procesā neesot vērtēta apstrīdētās normas

piemērotība leģitīmā mērķa sasniegšanai, pēc būtības ir saistīti

ar jautājumu par to, vai likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu,

ir ievērojis samērīguma principu. Tādējādi attiecīgos argumentus

Satversmes tiesa pārbaudīs, vērtējot apstrīdētajā normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu tiesību normu.