2. pants

Pieteikuma iesniedzēja - sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "UNISTARS" (turpmāk -

Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta

pirmajam teikumam un 105. pantam.

Pieteikuma iesniedzēja ir elektronisko sakaru komersants, kas

sniedz bezvadu elektronisko sakaru pakalpojumus, tostarp mobilo

sakaru pakalpojumus. Satiksmes ministrija 2000. gada 13.

septembrī izsniedza Pieteikuma iesniedzējai uzņēmējdarbības

licenci Nr. 309. Pamatojoties uz minēto licenci, Pieteikuma

iesniedzējai pēc pieprasījuma un bez maksas tika piešķirtas

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības citstarp uz

radiofrekvenču spektra joslu, kura atbilstoši Ministru kabineta

2022. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 635 "Ierobežoto

radiofrekvenču joslu noteikumi" 2.14. apakšpunktam ir

uzskatāma par ierobežota radiofrekvenču spektra joslu (turpmāk -

Spektra josla). Šīs Spektra joslas lietošanas tiesību termiņu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk -

Regulators) šobrīd ir pagarinājusi līdz 2028. gada 31.

decembrim.

Lai sekmīgi turpinātu īstenot savas īpašuma tiesības uz

piešķirtajām Spektra joslas lietošanas tiesībām, Pieteikuma

iesniedzējai būtu nepieciešams attīstīt un piedāvāt klientiem

piektās paaudzes mobilo elektronisko sakaru tīkla (5G)

pakalpojumus. Pieteikuma iesniedzēja neesot viens no tiem mobilo

sakaru operatoriem, kas darbojas Latvijas tirgū, tāpēc tai neesot

iespēju tieši sniegt lietotājiem 5G tehnoloģiju mobilo sakaru

pakalpojumus. Turklāt mobilo sakaru tirgū valdot sīva konkurence,

esot sasniegts tirgus piesātinājums un pastāvot augstas barjeras

tam, lai Pieteikuma iesniedzēja pati varētu kļūt par mobilo

sakaru operatoru. Tāpēc Pieteikuma iesniedzēja būtu ieinteresēta

tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības nodot vai

iznomāt kādam no mobilo sakaru operatoriem, lai tādējādi gūtu

iespējami lielāko labumu no savām īpašuma tiesībām uz Spektra

joslas lietošanas tiesībām, taču apstrīdētā norma to liedzot.

Apstrīdētā norma esot izsludināta atbilstoši normatīvo aktu

prasībām un esot pietiekami skaidri formulēta. Tomēr tā neesot

izdota, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību, jo neesot

ievērots labas likumdošanas princips. Apstrīdētā norma neesot

saskaņota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11.

decembra direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko

sakaru kodeksa izveidi (turpmāk - Sakaru kodekss) prasībām, īpaši

ar tās mērķi nodrošināt efektīvu frekvenču izmantošanu un godīgu

konkurenci, kas veicina tehnoloģiju attīstību. Sakaru kodeksa 51.

panta 1. punkta otrā rindkopa, kas paredzot dalībvalstīm iespēju

noteikt, ka pienākums nodrošināt tiesības nodot vai iznomāt

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības neattiecas

uz gadījumiem, kad uzņēmuma individuālās tiesības lietot

radiofrekvenču spektru sākotnēji ir piešķirtas par brīvu vai

piešķirtas apraidei, esot interpretējama tādējādi, ka ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošana var tikt

ierobežota tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams godīgas

konkurences aizsardzības nolūkos. Ja likumdevējs būtu vērtējis

apstrīdētās normas atbilstību Sakaru kodeksam, tad būtu

konstatējis, ka tā neatbilst šā kodeksa mērķiem. Tāpat

likumdevējs neesot pienācīgi izvērtējis apstrīdētās normas

ietekmi un piemērotību leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī neesot

apsvēris vēsturiski izveidojušos nevienlīdzīgo situāciju

kontekstā ar konkurenci elektronisko sakaru pakalpojumu tirgū.

Turklāt, pieņemot apstrīdēto normu, neesot vērtēta tās iespējamā

ietekme uz konkurenci Spektra joslas lietošanas tiesību

izmantošanā 5 G pakalpojumu attīstīšanai un nodrošināšanai

nākotnē, lai gan uz nepieciešamību šo ietekmi izvērtēt esot

norādījušas gan kompetentās institūcijas, gan tirgus dalībnieki.

Tādējādi esot pieļauti būtiski labas likumdošanas principa

pārkāpumi.

Ja Satversmes tiesa tomēr uzskatītu, ka pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar likumu, Pieteikuma iesniedzēja

norāda, ka šis ierobežojums neesot samērīgs. Apstrīdētajā normā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot godīgas

konkurences nodrošināšana, tādējādi aizsargājot citu cilvēku -

noteikta pakalpojuma saņēmēju - tiesības. Tomēr ierobežojums

neesot piemērots šā mērķa sasniegšanai, jo neveicinot godīgu

konkurenci, bet gan aizsargājot viena mobilo sakaru operatora

intereses. Turklāt likumdevējs neesot pienācīgi izvērtējis un

pamatojis apstrīdētās normas piemērotību mērķa sasniegšanai pat

tādā gadījumā, ja par ierobežojuma leģitīmo mērķi tiktu uzskatīta

papildu ienākumu gūšana valsts budžetā.

Pastāvot arī citi līdzekļi, ar kuriem ierobežojuma leģitīmo

mērķi varot sasniegt vismaz tikpat efektīvi. Šie alternatīvie

līdzekļi būtībā jau izrietot gan no Sakaru kodeksa, gan

Elektronisko sakaru likuma. Proti, tiesiskais regulējums jau

šobrīd paredzot ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesību nodošanas iespējas ierobežošanu gadījumos, kad tā varētu

radīt konkurences izkropļojumu. Tāpat arī Sakaru kodeksa 52.

panta 2. punkts paredzot vairākus mehānismus, kā dalībvalsts var

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ierobežot,

lai izvairītos no konkurences kropļošanas.

Turklāt likumprojekta Nr. 1216/Lp13 "Elektronisko sakaru

likums" (turpmāk - Likumprojekts) sākotnējā redakcijā esot

piedāvāts alternatīvs risinājums: paredzēt, ka elektronisko

sakaru komersants var nodot arī bez maksas iegūtas ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, ja šīs tiesības tiek

izmantotas vismaz 20 gadus. Regulators Likumprojekta izskatīšanas

gaitā esot ieteicis paredzēt vispārīgu ierobežojumu tādu

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanai,

kuras nav iegūtas par maksu, bet zināmu laiku ļaut nodot minētās

tiesības, kuras vēsturiski tika piešķirtas pēc pieprasījuma,

proti, ieteicis paredzēt pārejas laikposmu. Tomēr Regulatora

piedāvātais priekšlikums neesot iekļauts Likumprojektā, bet tā

sākotnējā redakcijā norma par ierobežota radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesību nodošanu aizstāta ar apstrīdēto normu.

Ierobežojums, kas liedz bez maksas iegūtu ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanu, kavējot

radiofrekvenču spektra efektīvāku izmantošanu un tādējādi tieši

novedot pie radiofrekvenču spektra - ierobežota nacionālā resursa

- izšķērdēšanas un neefektīvas izmantošanas. Apstrīdētā norma

neradot nekādu ieguvumu sabiedrībai, jo sabiedrības interesēs

esot ierobežota radiofrekvenču spektra efektīva izmantošana un 5G

tehnoloģiju attīstība un to vislabāk varot panākt tieši godīgas

konkurences apstākļos. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais

tiesību uz īpašumu ierobežojums neesot samērīgs.

Attiecībā uz apstrīdētās normas iespējamo neatbilstību

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam Pieteikuma iesniedzēja

norāda, ka visi elektronisko sakaru komersanti - vienalga, vai

tiem ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības ir

piešķirtas pēc pieprasījuma un bez maksas vai izsolē - atrodoties

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, jo

izmantojot sev piederošās lietošanas tiesības elektronisko sakaru

pakalpojumu sniegšanai. Šie pakalpojumi esot vienādi un

salīdzināmi. Savukārt apstrīdētā norma radot atšķirīgu attieksmi

pret elektronisko sakaru komersantiem, kuriem lietošanas tiesības

piešķirtas pēc pieprasījuma un bez maksas, jo vienīgi šiem

komersantiem liedzot nodot vai iznomāt lietošanas tiesības.

Ar apstrīdēto normu radītās atšķirīgās attieksmes leģitīmais

mērķis esot citu personu tiesību aizsardzība, proti, godīgas

konkurences nodrošināšana. Atsaucoties uz jau iepriekš

norādītajiem apsvērumiem par apstrīdētās normas iespējamu

neatbilstību Satversmes 105. pantam, Pieteikuma iesniedzēja

norāda, ka ar apstrīdēto normu radītā atšķirīgā attieksme

nesasniedzot tās leģitīmo mērķi. Tāpat no apstrīdētās normas

izrietošā atšķirīgā attieksme neesot nepieciešama leģitīmā mērķa

sasniegšanai un neesot arī tam atbilstoša.

Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja

norāda: Saeimas atbildes rakstā ietvertais secinājums, ka

apstrīdētā norma neierobežojot Pieteikuma iesniedzējas tiesības

uz īpašumu, nav pamatots. Proti, līdz pat 2011. gadam, kad

ierobežojums lietošanas tiesību tālāknodošanai tika noteikts

likumā, lēmums par šo tiesību tālāknodošanu esot bijis Regulatora

kompetencē. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai piešķirtās

lietošanas tiesības sākotnēji esot ietvērušas arī tiesības tās

atsavināt.

Neesot pamatots arī tiesībsarga viedoklis par tiesvedības

izbeigšanu izskatāmajā lietā. Pieteikuma iesniedzēja piekrīt tam,

ka līdz 2022. gada 28. jūlijam spēkā bijušā Elektronisko sakaru

likuma 47. panta 3.1 daļa un apstrīdētā norma paredz

līdzīga rakstura pamattiesību ierobežojumu. Tomēr pēc būtības

abas šīs tiesību normas esot atšķirīgas un šī atšķirība izrietot

gan no katras normas pieņemšanas mērķa, gan faktiskajiem un

tiesiskajiem apstākļiem, kuri šo normu pieņemšanas laikā bijuši

būtiski atšķirīgi. Tā, piemēram, esot jāņem vērā tas apstāklis,

ka līdz pat apstrīdētās normas pieņemšanai Latvijā faktiski nemaz

nenotika strauja 5G tīkla attīstība un ieviešana. Turklāt viens

no būtiskākajiem Pieteikuma iesniedzējas iebildumiem jeb

apsvērumiem par apstrīdētās normas prettiesiskumu esot saistīts

tieši ar Eiropas Savienības tiesību normu nepareizu ieviešanu jeb

piemērošanu, un šis apsvērums nebūtu izvirzāms attiecībā uz

iepriekš spēkā bijušo normu. Pieteikuma iesniedzēja tikai pēc

apstrīdētās normas pieņemšanas tajā ietverto tiesību uz īpašumu

ierobežojumu esot uztvērusi kā būtisku savu īpašuma tiesību

aizskārumu.

Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzējas pilnvarotie pārstāvji

Matīss Šķiņķis un Kaspars Tolstiks atkārtoja pieteikumā minētos

argumentus un papildus norādīja, ka 2020. gada 31. augustā

sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija", kas

ietverot arī Pieteikuma iesniedzēju kā sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "BITE Latvija" grupas uzņēmumu, ir vērsusies

pie Regulatora ar pieprasījumu nevis par Pieteikuma iesniedzējai

piešķirto Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu, bet

gan par radiofrekvenču spektra kopīgas izmantošanas projekta

realizēšanu kopīgi ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību

"Tele2". Regulators ierobežota radiofrekvenču spektra

lietošanas tiesību tālāknodošanas institūtu esot piemērojis tikai

tā iemesla dēļ, ka attiecīgajā laika posmā radiofrekvenču spektra

kopīgas izmantošanas institūts likumā vēl nebija ieviests.