3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

91. panta pirmajam teikumam, bet tiesvedība par apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 105. pantam būtu izbeidzama.

Elektronisko sakaru komersantam piešķirtās tiesības sniegt

elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot ierobežota

radiofrekvenču spektra joslu, esot uzskatāmas par mantiski

novērtējamām tiesībām un tādējādi ietilpstot tiesību uz īpašumu

tvērumā. Tomēr apstrīdētā norma nedz atņemot, nedz ierobežojot

Pieteikuma iesniedzējas iespējas turpināt savu komercdarbību,

tiešā veidā izmantojot tai piešķirtās Spektra joslas lietošanas

tiesības un gūstot no tām labumu.

Vajagot ņemt vērā arī to, ka nākotnes peļņa nav uzskatāma par

īpašumu, jo tā vēl nav nopelnīta, un līdz ar to neesot arī

prasības, kura varētu tikt apmierināta. Pat tad, ja apstrīdētās

normas nebūtu vai tajā ietvertā atļauja nodot tālāk ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības būtu attiecināma arī

uz Pieteikuma iesniedzēju, nebūtu zināms, vai Pieteikuma

iesniedzējas vēlme īstenot savas ekonomiskās intereses un gūt

peļņu vispār varētu īstenoties. Proti, neesot zināms ne tas, vai

pastāv tāds elektronisko sakaru komersants, kurš vēlētos iegūt

Spektra joslas lietošanas tiesības, ne tas, vai Regulators šo

lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu atļautu un vai

Pieteikuma iesniedzēja patiešām no tā gūtu peļņu. Pieteikuma

iesniedzējas ekonomiskās intereses, kas esot saistītas ar peļņas

gūšanu nākotnē tās iecerētajā veidā, neietilpstot Satversmes 105.

panta tvērumā, un tādējādi neesot konstatējams Pieteikuma

iesniedzējas pamattiesību aizskārums.

Saeima papildus vērš uzmanību uz to, ka, ievērojot

radiofrekvenču spektra kā valsts īpašuma unikālo raksturu,

lietošanas tiesības esot uzskatāmas par specifiskām tiesībām, jo

tās tiekot piešķirtas uz noteiktu laiku bez iespējas paļauties uz

to termiņa pagarināšanu un jebkurā brīdī varot tikt anulētas.

Ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības tiekot

piešķirtas tādēļ, lai tās tiktu izmantotas elektronisko sakaru

pakalpojumu sniegšanai valsts un sabiedrības interesēs, nevis

tādēļ, lai attiecīgais elektronisko sakaru komersants gūtu no tām

maksimāli iespējamo peļņu. Tāpat esot jāņem vērā, ka liegums

nodot tālāk ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības

ir ilgstoši pastāvējis jau pirms apstrīdētās normas spēkā

stāšanās. Tādējādi apstrīdētā norma neesot Pieteikuma

iesniedzējai piešķirtās Spektra joslas lietošanas tiesības

ietekmējusi jaunā, atšķirīgā un iepriekš nezināmā apjomā un

Pieteikuma iesniedzējai neesot varējusi izveidoties aizsargājama

paļāvība uz to, ka šis regulējums līdz ar jaunā Elektronisko

sakaru likuma pieņemšanu varētu tikt mainīts atbilstoši tās

vēlmēm.

Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs esot izmantojis tam

Sakaru kodeksa 51. panta 1. punkta otrajā rindkopā paredzēto

izvēles brīvību neattiecināt tiesības nodot vai iznomāt

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības uz tiem

gadījumiem, kad elektronisko sakaru komersantam tās piešķirtas

bez maksas. Šāds regulējums esot bijis iekļauts arī Eiropas

Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīvā 2002/21/EK

par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz

elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem

(pamatdirektīva). Neesot šaubu par to, ka Eiropas Savienības

institūcijas, izstrādājot Sakaru kodeksu, ir vērtējušas

nepieciešamību arī turpmāk paredzēt dalībvalstu rīcības brīvību

attiecīgajā jautājumā.

Ja Satversmes tiesa tomēr uzskatītu, ka Satversmes 105. pantā

ietverto pamattiesību aizskārums ir konstatējams, tad

apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību.

Likumprojektam iesniegtie priekšlikumi esot apspriesti rūpīgi,

pēc iespējas esot apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un

tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi. Ar apstrīdēto normu

neesot noteikts jauns tiesiskais regulējums, un līdz ar to neesot

pamata iebildumiem par izskaidrojošu pētījumu nepieciešamību.

Tātad apstrīdētās normas pieņemšanas procesā neesot pieļauti

būtiski likumdošanas procedūras pārkāpumi un attiecīgais

pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu.

Pamattiesību ierobežojuma mērķis esot veicināt godīgu

konkurenci elektronisko sakaru komersantu vidū un novērst

iedzīvošanos no valstij piederoša resursa - radiofrekvenču

spektra - lietošanas tiesību nodošanas vai iznomāšanas. Tāpat

ierobežojuma mērķis esot novērst potenciāli nevienlīdzīgu

attieksmi pret elektronisko sakaru komersantiem, kuri par

ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību ieguvi ir

veikuši maksājumu valsts budžetā. Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam esot divi leģitīmi mērķi -

citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības (valsts)

labklājības aizsardzība.

Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums esot piemērots

leģitīmo mērķu sasniegšanai un tiešā veidā palīdzot tos sasniegt.

Šī norma kalpojot tam, lai veicinātu godīgu konkurenci

elektronisko sakaru komersantu vidū un novērstu potenciāli

nevienlīdzīgu attieksmi. Savukārt Pieteikuma iesniedzējas

norādītie līdzekļi pēc savas būtības esot nevis alternatīvi

līdzekļi, bet gan apstrīdētajai normai saturiski pilnīgi pretējs

tiesiskais regulējums, kas neesot saistāms ar apstrīdētajā normā

ietvertā ierobežojuma leģitīmajiem mērķiem. Turklāt alternatīvu

risinājumu izvēle, tostarp attiecībā uz to, kādā veidā valsts

tiesību aktos ieviešama direktīva, esot atzīstama par likumdevēja

politisku izšķiršanos. Ņemot vērā Elektronisko sakaru likuma

mērķus, kā arī radiofrekvenču spektra kā valsts īpašumā esoša

unikāla, ierobežota resursa nozīmi un lietošanas tiesību būtību,

likumdevējs esot līdzsvarojis Pieteikuma iesniedzējas intereses

ar citu personu interesēm, kā arī visas sabiedrības un

labklājības interesēm. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais

pamattiesību ierobežojums esot samērīgs.

Saeima piekrīt tam, ka visi elektronisko sakaru komersanti,

kuriem piešķirtas ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas

tiesības, atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos neatkarīgi

no tā, vai tiem šīs tiesības ir piešķirtas pēc pieprasījuma un

bez maksas vai arī konkursa vai izsoles rezultātā par maksu, jo

visi šie elektronisko sakaru komersanti tiem piešķirtās

lietošanas tiesības izmantojot vienādu un salīdzināmu

elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai. Tādējādi apstrīdētā

norma paredzot atšķirīgu attieksmi pret elektronisko sakaru

komersantiem, kuri atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos, taču šī atšķirīgā attieksme esot pamatota

un attaisnojama.

Attiecībā uz to, vai apstrīdētajā normā noteiktā atšķirīgā

attieksme ir objektīvi pamatota, Saeima lūdz ņemt vērā

apsvērumus, kas pausti attiecībā uz Satversmes 105. pantā

ietverto pamattiesību ierobežojumu, un papildus norāda, ka

elektronisko sakaru komersanti, kuriem ierobežota radiofrekvenču

spektra lietošanas tiesības piešķirtas pēc pieprasījuma un bez

maksas, savā ziņā tiešām atrodoties nelabvēlīgākā situācijā, taču

šādam regulējumam esot objektīvs un racionāls mērķis. Šajā

gadījumā izšķiroša nozīme esot tam, vai par ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību iegūšanu sākotnēji ir

veikts maksājums valsts budžetā. Maksājumus veikušie elektronisko

sakaru komersanti atšķirībā no Pieteikuma iesniedzējas

neatrodoties tādā situācijā, kad varētu negodprātīgi gūt peļņu un

iedzīvoties no valstij piederoša ierobežota resursa. Ja atļauja

lietošanas tiesības nodot vai iznomāt būtu dota arī tiem

elektronisko sakaru komersantiem, kuri tās ieguvuši pēc

pieprasījuma un bez maksas, tas nozīmētu nevienlīdzīgu nostāju

pret citiem elektronisko sakaru komersantiem un neatbilstu ne

valsts, ne sabiedrības, ne citu elektronisko sakaru pakalpojumu

tirgus dalībnieku interesēm.

Saeimas pārstāve Laura Jambuševa tiesas sēdē papildus

norādīja, ka tiesvedība izskatāmajā lietā būtu izbeidzama arī

tādēļ, ka Pieteikuma iesniedzēja nokavējusi termiņu

konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā. Termiņš

esot skaitāms no 2021. gada 30. marta, kad Regulators pieņēma

lēmumu "Par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību

tālāknodošanu", ar kuru atteica Pieteikuma iesniedzējai

piešķirto Spektra joslas lietošanas tiesību tālāknodošanu

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Centuria". Turklāt

Pieteikuma iesniedzēja neesot šo lēmumu pārsūdzējusi

administratīvajā tiesā un tātad neesot izmantojusi visus tai

pieejamos vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus.

Svarīgs apstāklis esot arī tas, ka Pieteikuma iesniedzējai un

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "BITE Latvija"

šobrīd ir atļauts kopīgi izmantot tām piešķirtās spektra joslas.

To varot uzskatīt par alternatīvu līdzekli, kas kompensē

apstrīdētajā normā ietverto aizliegumu tālāknodot ierobežota

radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības.