43. pants

Attēls. SEG

emisijas enerģētikas ne-ETS sektorā, GG

6.8. IETEKME UZ SOCIĀLI EKONOMISKIEM

RĀDĪTĀJIEM UN TERITORIJU LĪDZSVAROTU ATTĪSTĪBU

AER plašāka izmantošana enerģētikas sektora attīstībā sniedz

ieguldījumu ne tikai enerģijas apgādes daudzveidošanā un drošuma

paaugstināšanā, klimata pārmaiņu ierobežošanā, bet dod arī

vairākus sociālus un ekonomiskus ieguvumus. Tie ir saistīti gan

ar AER izmantojošo tehnoloģiju izstrādi, ražošanu un uzstādīšanu,

gan arī ar to ekspluatāciju, uzturēšanu un kurināmā sagatavošanu.

Turklāt AER izmantošana ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības

veicināšanu, izglītību, zinātni, izgudrojumiem un modernu

tehnoloģiju izmantošanu.

Uz AER izmantošanu balstītās enerģijas apgādes sistēmas,

salīdzinot ar fosilos kurināmos resursus izmantojošajām sistēmām,

ir vairāk darbaspēka patēriņa ziņā ietilpīgas, lai spētu

nodrošināt tādu pašu saražotās enerģijas daudzumu. Pastāv

nozīmīgas atšķirības starp dažādām AER tehnoloģijām, proti,

bioenerģijas projektos nodarbinātība būtiski atšķiras no vēja,

hidro un saules enerģijas projektiem. Pēdējos darbvietas

galvenokārt rada iekārtu ražošana un uzstādīšana, kā arī

ekspluatācija, savukārt bioenerģijas projektos - biomasas

ražošana un tās piegāde.

Lai novērtētu AER tehnoloģiju ietekmi uz jaunu darba vietu

radīšanu tika izmantota ražošanas rindas izmaksu analīzes

modelis. Vienkāršotā veidā šī pieeja enerģijas (elektroenerģija,

siltumenerģija) ražošanā izdala 3 piegādes jeb izmaksu rindas -

tehnoloģijas piegādes rinda, ekspluatācijas un uzturēšanas rinda

un kurināmā piegādes rinda (kurināmā piegādes rinda, protams, nav

tehnoloģijās, kuras kurināmo tieši neizmanto, kā saules, vēja,

hidro enerģētikas tehnoloģijas).

Novērtējums, izmantojot minēto modeli, parāda, ka iepriekšējā

ES struktūrfondu finanšu periodā (2007.-2013. gads) atbalstīto

AER koģenerācijas un biomasas katlu projektu īstenošana ir

radījusi aptuveni 1250 tiešās un netiešās darba vietas.

Papildus līdz 2020.gadam AER tehnoloģiju plašāka izmantošana

un mērķa izpilde var dot līdz 1600 jaunas darba vietas (tiešās un

netiešās).

Dominējošo ieguldījumu šeit sniedz staciju ekspluatācija (~

50%) un biomasas (cietā biomasa un lauksaimniecības sektora

biogāze) ražošana un piegāde (~40%). AER

elektroenerģijas/koģenerācijas staciju celtniecība iegulda ~10%.

Šāds neliels ieguldījums ir skaidrojams ar to, ka staciju

izveides darba vietas ir īslaicīgas, bet novērtējumā tiek

attiecinātas uz visu stacijas tehnisko dzīves laiku un ļoti

ierobežotu Latvijas ieguldījumu AER

elektroenerģētikas/koģenerācijas tehnoloģijās.

Reģionālās attīstības vērtējumā nozīmīgs ir darbvietu

reģionalizācijas faktors, kas parāda, cik no darbvietām tiek

radītas tieši pašvaldības vai novada teritorijā. Acīmredzami uz

reģionu tieši attiecināmas ir ar biomasas ieguvi saistītās

darbvietas, pieņemot, ka biomasa tiek iegūta reģiona teritorijā.

Savukārt attiecībā uz tām darbvietām, kas saistītas ar stacijas

celtniecību un ekspluatāciju, situācija var būt neskaidra, jo

reģionā var izrādīties nepietiekams skaits atbilstošas

kvalifikācijas speciālistu, kurus tādējādi būs nepieciešams

piesaistīt no citiem reģioniem.

Par pamatu izmantojot iegūtos novērtējuma rezultātus par AER

plašākas izmantošanas ietekmi uz jaunu darba vietu veidošanos, un

izmantojot vienkāršus pieņēmumus un pieejamo informāciju, tika

novērtēta augstāk minēto darba vietu reģionalizācija.

Vēja staciju radīto darba vietu reģionālo izvietojumu var

saistīt ar perspektīvo vēja staciju izvietojumu Latvijas

piekrastē. Tomēr vēja staciju gadījumā darba vietu

reģionalizācija ir tikai aptuvena, jo pateicoties staciju

automatizācijai, to apkalpe var tikt veikta no vienota

centra/centriem, izvietotiem Latvijas lielākajās pilsētās.

Savukārt cietās biomasas koģenerācijas staciju radīto darba

vietu izvietojums ir pieņemts tuvu koksnes kurināmā šī brīža

patēriņa sadalījumam centralizētās siltumapgādes un rūpniecības

sektorā.

Apkopojot visus šos iepriekš aplūkotos apsvērumus, autoru

novērtējums par jauno tiešo darba vietu reģionālo sadalījumu, ir

sekojošs: Rīga un Rīgas reģions - 24%, Kurzemes reģions - 24%,

Vidzemes reģions - 27%, Zemgales reģions - 10%, Latgales reģions

- 15%.

Enerģijas efektivitātes paaugstināšana, renovējot ēkas

mājsaimniecību un pakalpojumu sektorā, dod ne tikai enerģijas

ietaupījumu, iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanu un SEG emisiju

samazināšanu, bet var stimulēt ekonomikas izaugsmi, attīstot

būvniecības nozari. Būvniecības nozare Latvijā veido 6,3% no

saražotās pievienotās vērtības 2013. gadā un šajā sektorā ir

nodarbināti mazliet vairāk kā 59 tūkstoši darbinieki. Plānveidīgi

atbalstīta enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošana ēku

renovācijai var stimulēt vietējo un reģionālo attīstību, radot

jaunas darba vietas. Līdz ar to jaunu darba vietu radīšana var

kalpot kā viens no galvenajiem argumentiem, lai valsts un

pašvaldības ar savu līdzfinansējumu piedalītos investīcijās ēku

renovācijā, tādejādi sasniedzot no enerģētikas sektora viedokļa

galveno mērķi - enerģijas ietaupījumu.

Izmantojot modelēto scenāriju rezultātus (sk. 21. tabulu un

26. attēlu) par enerģijas efektivitātē īstenošanai nepieciešamo

investīciju apjomu un iegūto ietaupījumu ir novērtēts enerģijas

efektivitātes pasākumu īstenošanas ēkās mājsaimniecībās un

pakalpojumu sektorā ietekme uz tautsaimniecības attīstību - jaunu

darba vietu radīšanu.

BASE scenārijā īstenoto enerģijas efektivitātes pasākumi var

dot aptuveni 10,5 tūkstoši jaunas darba vietas, jeb 18% punktu

pieaugumu nodarbināto skaitam būvniecības sektorā. Turpretim WAM

scenārija īstenošana var dot līdz 30 tūkstošiem jaunu darba

vietu, kas palielina strādājošo skaitu būvniecības sektorā par

50% punktiem.

Ņemot vērā dzīvojamo ēku platību izvietojumu reģionos un

pieņemot, ka celtniecības nozare reģionos attīstīsies saistībā ar

tur veicamo enerģijas efektivitātes projektu apjomu, novērtējums

par jaunu darba vietu veidošanos būvniecības nozarē reģionu

sadalījumā ir sekojošs: Rīga un Rīgas reģions - 60%; Vidzemes

reģions - 8%; Kurzemes reģions - 12%; Zemgales reģions - 9% un

Latgales reģions - 11%.

PIELIKUMS 1.

IZMANTOTAIS MODELIS UN METODOLOĢIJA

MARKAL-LV

Enerģētikas un vides sistēmas pētījumos pasaulē plaši tiek

izmantots MARKAL modelis (sk.

http://www.iea-etsap.org/web/index.asp). Tas tapis un tiek

attīstīts kopš pirmās naftas krīzes starptautiskas sadarbības

rezultātā9, kas ir liela priekšrocība, salīdzinot ar

modeļiem, kuri izstrādāti vienas institūcijas ietvaros. MARKAL

modeli arī lieto IEA10 un ASV EIA11 savu

pārskatu veidošanā par enerģijas patēriņa nākotnes scenārijiem

pasaulē.

MARKAL ir optimizācijas modelis, kurā parasti attēlo

enerģētikas sistēmas attīstību ilgā laika periodā (parasti 40-50

gadu) nacionālā vai reģionālā līmenī. MARKAL-LV ir optimizācijas

modelis, kurā attēlota Latvijas enerģētikas nozares attīstību 50

gadu laika posmā nacionālā līmenī. Iegūtie rezultāti ir atkarīgi

no ieejas parametriem un izmantotā modeļa algoritma

modifikācijas. Galvenās modeļa paradigmas ir ideāls tirgus

(competitive partial equilibrium) un tehnoloģiju

attīstības pār redzamība visa apskatāmā perioda garumā

(perfect foresight).