44. pants

Attēls. MARKAL

modelēšanas platformas enerģētikas - ekonomikas - vides

mijiedarbība

Modelī MARKAL-LV matemātiski ir aprakstīta visa Latvijas

enerģijas sistēma - sākot ar enerģijas pieprasījumu (lietderīgās

enerģijas patēriņi jeb enerģijas pakalpojumi), tad enerģijas gala

patēriņa un pārveidošanas sektora posmi, un beidzot ar primārās

enerģijas piegādi (vietējo resursu ieguve, imports un

eksports).

Modeļa ieejas informācija ir prognozes par enerģijas resursu

cenām, tehnoloģiju un enerģijas resursu raksturojums, kā arī

enerģijas pakalpojumu pieprasījumu(energy service

demands), piemēram, apsildāmo telpu platība vai tonnu

kilometri, kas atspoguļo nepieciešamību pēc attiecīg enerģijas

daudzuma.

MARKAL-LV kā enerģētikas un vides sistēmas analīzes

instrumentārijs nodrošina daudzpusīgu analīžu veikšanu, kurā

līdzās esošajai Latvijas enerģētikas struktūrai ir aprakstītas

nākotnē iespējamās alternatīvās enerģijas piegādes ķēdes,

tehnoloģijas un emisiju samazināšanas iespējas. Modeļa struktūra

ir pielāgota tā, ka emisijas var rēķināt ne tikai pēc kurināmā

veida, bet arī pēc sektora un tam atbilstošo tehnoloģiju

veida.

Modelētajos enerģētikas attīstības scenārijos pēc vajadzības

var ņem vērā dažādas iespējas, piemēram:

• AER un vietējo resursu izmantošana, piemēram, lielāka AER

daļa bruto enerģijas gala patēriņā, plašāka koksnes izmantošana

centralizētā siltumenerģijas ražošanā, biodegvielu piejaukums

fosilajai degvielai u.tml.;

• vides faktors, piemēram, SEG, NOx, SO2, GOS, PM emisiju

ierobežojumi un nodokļi;

• emisiju samazināšanas iespējas, piemēram, veicot

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus u.tml.;

• apgādes drošums, piemēram, elektroenerģijas importa

ierobežojumi, LNG termināls u.tml.;

• reģionālās tirdzniecības iespējas, piemēram,

elektroenerģijas un emisiju tirdzniecība;

• nākotnes nenoteiktība, piemēram, enerģijas resursu cenas,

SEG emisiju ierobežošanas mērķi,

• kā arī citas iespējas.

Izmantojot enerģētikas un vides sistēmas modeli MARKAL-LV,

var, piemēram, atbildēt uz šādiem vai līdzīgiem fundamentāliem

jautājumiem:

• kādam jābūt enerģētikas attīstības scenārijam, lai

nodrošinātu drošu un izmaksu efektīvu enerģijas apgādi;

• kādi būs atbilstošie emisiju līmeņi enerģētikas attīstības

scenārijiem;

• kāds izmaksu sadārdzinājums ir sagaidāms, lai sasniegtu

izvirzītos AER mērķus;

• kādi pasākumi jāveic, lai varētu izpildīt vides nosacījumus,

kā tie ietekmēs enerģijas piegādes struktūru, kādas būs emisiju

samazināšanas izmaksas;

• cik attīstību scenāriju izvēlētas stratēģiju izmaksas ir

atkarīgas no pieņēmumiem (energoresursu cenas, ekonomiskā

izaugsmes tempi u.tml.).

Pirmā MARKAL-LV versija tika izveidota 1995. gadā sadarbībā ar

Norvēģu institūtu IFE un modelis tiek attīstīts līdz pat šim

laikam. Sadarbībā ar dažādām institūcijām MARKAL-LV ir izmantots

vairākos pētījumos par SEG emisiju prognožu izstrādāšanu

enerģētikas sektoram, kā arī dažādos projektos saistībā ar

enerģētikas attīstības scenāriju izstrādi un enerģētikas

politikas novērtēšanu, kuru atsevišķi rezultāti ir aprobēti

dažādu politisko dokumentu izstrādē:

• pētījums "Latvijas enerģētikas attīstības scenāriju

modelēšana" (2012., FEI sadarbībā ar SPRK);

• pētījuma "Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju un

piesaistes prognožu līdz 2020. gadam sagatavošana saskaņā ar

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK" (2011.,

FEI sadarbībā ar VARAM);

• pētījums "Latvijas starpposma mērķi nacionālajiem

emisiju griestiem atsevišķām gaisu piesārņojošām vielām 2020.

gadā saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EC un 2003/35/EC

grozījumiem" (2008.-2009., FEI sadarbībā ar Latvijas Vides

aizsardzības fondu);

• valsts pētījumu programma "Modernu metožu un

tehnoloģiju izpēte un izstrāde enerģētikā: videi draudzīgiem

atjaunojamās enerģijas veidiem, enerģijas piegādes drošībai un

enerģijas efektīvai izmantošanai". Projekts Nr. 6

"Metodes un tehnoloģijas ilgtspējīgas un drošas Latvijas

valsts enerģijas apgādes plānošanai" (2007.-2008., FEI);

• pētījums "Latvijas Siltumnīcefekta gāzu emisiju un

piesaistes prognožu sagatavošana līdz 2020. gadam saskaņā ar

Eiropadomes 2007. gada 8.-9. marta secinājumiem" (2007., FEI

sadarbībā ar Vides ministriju);

• prognozes izstrāde energoresursu patēriņam un SEG emisijām

enerģētikā, ieskaitot transportu (2006. un 2007.);

• priekšlikumu sagatavošana Rīcības programmas valsts kopējo

emisiju gaisā samazināšanas datu un satura precizēšanai, ietverot

SO2, NOx, GOS, NH3 emisiju un prognožu rādītājus 2010. gadam

attiecībā uz enerģētikas nozari (2006.);

• Enerģijas patēriņa prognozes klimata pārmaiņu samazināšanas

programmai 2005.-2010. gadam (2005.);

• "Nacionālās stratēģijas izstrādes nosacījumu izpēte un

stratēģijas izstrāde biomasas un citu reģeneratīvo energoresursu

izmantošanai Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās"

(2004., sadarbībā ar BO VSIA "Vides projekti");

• pasākumu novērtējums nacionālo emisiju samazināšanai

enerģētikā laika posmā līdz 2010. gadam. Rīcības programmas

"Valsts kopējo emisiju samazināšana" ietvaros (2003.,

sadarbībā ar LR Vides ministriju);

• RES-E atbalsta shēmu modelēšana un izpēte (2003., sadarbībā

ar Ekonomikas ministriju);

• Latvijas elektroenerģijas apgādes sistēmas drošuma un

ekonomiskais novērtējums laika posmam līdz 2006. gadam (2001.,

sadarbībā ar Ekonomikas ministriju);

• 1998. un 2001. gadā, izmantojot modeli izstrādātas enerģijas

patēriņa prognozes Latvijas Republikas otrajam un trešajam

nacionālam ziņojumam ANO vispārējās konvencijas "Par klimata

pārmaiņām" ietvaros (sadarbībā ar Vides ministriju);

• Emisiju atļauju tirdzniecība starp Ziemeļu un Baltijas

valstīm. (sadarbībā ar Tallinas Tehnisko universitāti un

Institutt For Energiteknikk);

• CO2 izmešu samazināšanas potenciāla novērtējums, realizējot

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus ēkās, izmantojot

enerģētikas sistēmu optimizācijas modeli MARKAL (2000., sadarbībā

ar Vides ministriju);

• Latvijas enerģētikas sektora ekonomikas vērtējums klimata

pārmaiņu kontekstā (2000., sadarbībā ar International Resources

Group, Ltd. un Vides ministriju);

• pētījumam "Dažu politisko līdzekļu un pasākumu

novērtējums enerģētikas un mežsaimniecības sektoros" tika

izstrādāti attīstības scenāriji enerģētikas sektoram (1998.,

sadarbībā ar Vides ministriju);

• CO2 emisijas Latvijā (1998., sadarbībā ar

Institutt For Energiteknikk);

• SOx izmešu prognoze Latvijai līdz 2010. gadam

(1996., sadarbībā ar Vides ministriju).

METODOLOĢIJA

Parasti ar modeli atrod optimālo atrisinājumu vairākiem

scenārijiem, lai varētu tos izvērtēt un salīdzināt. Parasti

izstrādā references scenārijs, kurā, piemēram, nav ierobežotas

CO2 emisijas vai zemākas energoresursu cenas, kuru

salīdzina ar citiem scenārijiem, kuros ir paredzēta

CO2 emisiju ierobežošana vai pie augstākām

energoresursu cenām. Katram scenārijam modelis atradīs vislētāko

resursu, tehnoloģiju un apgāžu ķēžu kombināciju.

Modeļa pamatā ir enerģijas un izmešu tehnoloģijas, kuras ir

raksturotas ar tehniskiem un ekonomiskiem parametriem.

Pašreizējās un nākotnes tehnoloģijas ir ieejas informācija

modelī. Modelī vienā sistēmā ir integrēta gan enerģijas

lietotāju, gan apgādes puse, tāpēc tās mijiedarbojas. Meklējot

atrisinājumu, modelis izvēlas tehnoloģiju kombināciju,

minimizējot kopējās izmaksas:

• nosakot visām tehnoloģijām pilnās dzīves cikla izmaksas,

ietverot vides izmaksas;

• identificējot un sarindojot tehnoloģijas pēc to iespaida uz

sistēmas kopējām izmaksām;

• pārbaudot, vai ievēroti visi ierobežojumi;

• nosakot, kad vislabāk sākt "rīkoties", lai

ievērotu ierobežojumus nākotnē;

• nepārtraukti pārliecinoties vai identificētās tehnoloģijas

ir joprojām labākās.