11. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētās normas ierobežo dabasgāzes patērētājiem Satversmes

105. panta pirmajos trijos teikumos ietvertās pamattiesības.

Turklāt Ministru kabinets, nosakot apstrīdētajās noteikumu normās

paredzēto kompensācijas aprēķināšanas kārtību, neesot rīkojies

atbilstoši Satversmes 64. pantam.

Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis esot citu cilvēku tiesību un sabiedrības

labklājības aizsardzība. Šīs normas esot piemērotas tajās

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai,

jo nepieciešamība pārkāpuma gadījumā maksāt kompensāciju, kas

tiek noteikta, reizinot aprēķināto izlietotās dabasgāzes daudzumu

ar tarifu divkāršā apmērā, atturot dabasgāzes lietotājus no

pārkāpumu izdarīšanas un nodrošinot to, ka iespējamie sistēmas

operatoram nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti. Tomēr

apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

mērķi esot iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, uzliekot dabasgāzes

operatoram pienākumu pierādīt, ka tam nodarīti zaudējumi,

ieviešot tādu dabasgāzes uzskaites sistēmu, kas ļautu noteikt

faktisko patēriņu neatkarīgi no uzstādītā gāzes skaitītāja

rādījumiem, vai arī nosakot samērīga apmēra kompensāciju par

pārkāpumiem.

Gan Krimināllikums, gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodekss paredzot atbildību par tādu pašu rīcību, par kuru

apstrīdētās normas paredz kompensācijas maksāšanas pienākumu.

Tādējādi administratīvā atbildība un apstrīdētajās normās

paredzētā kompensācija esot pielīdzināmas krimināltiesiska

rakstura sodam. Līdz ar to apstrīdētajās normās paredzētā

kompensācija, iespējams, pārkāpjot dubultās sodīšanas

nepieļaujamības principu. Turklāt tik liela kompensācija par

tikai iespējamiem zaudējumiem varot tikt uzskatīta par sodu, kas

nav samērīgs ar nodarījumu.

Tiesībsargs norāda, ka regulējums, atbilstoši kuram sistēmas

operators nosaka diferencētās dabasgāzes patēriņa normas, esot

saprātīgs un neesot pretrunā ar Enerģētikas likumā paredzēto

Ministru kabineta kompetenci - noteikt kompensācijas apmēru un

aprēķināšanas kārtību. Tas, ka sistēmas operators nosaka

diferencētās dabasgāzes patēriņa normas, neesot Satversmes 64.

panta pārkāpums.

Lai arī kompensēšanas pienākums pats par sevi neesot

prettiesisks, Ministru kabineta izraudzītā metodoloģija neesot

samērīga un likumdevējs neesot vēlējies pieļaut kompensāciju

apstrīdētajās noteikumu normās paredzētajā apmērā. Ņemot vērā

taisnīguma principu, likumdevējs neesot vēlējies, lai par vieniem

un tiem pašiem zaudējumiem tiktu maksāta kompensācija jeb

atlīdzība divas reizes vai arī noteikta tāda sankcija, kas

vairākas reizes pārsniedz atlīdzināmos zaudējumus.