12. pants

Pieaicinātā persona - Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisija - norāda, ka energoapgādes komersantam

faktiski neesot tehnisku iespēju ne konstatēt, ne samazināt

zaudējumus, kas var rasties apstrīdētajā likuma normā minētā

pārkāpuma gadījumā.

Būtiskākais apstāklis, kas faktiski nedodot energoapgādes

komersantam iespēju konstatēt faktisko zaudējumu apmēru iepriekš

minētajos gadījumos, esot tas, ka energoapgādes komersantam nav

iespēju konstatēt, kāds dabasgāzes daudzums ir saņemts konkrētā

ēkā vai dzīvoklī no brīža, kad noticis pārkāpums. Energoapgādes

komersantam formāli esot tiesības pārtraukt dabasgāzes piegādi

lietotāja objektam, ja lietotājs nenodrošina energoapgādes

komersantam iespēju uzraudzīt lietotāja dabasgāzes apgādes

sistēmas darbību un dabasgāzes skaitītāja darbību. Tomēr šādas

tiesības energoapgādes komersants faktiski varot izmantot tikai

tad, ja lietotājs tam nodrošina iespēju piekļūt noslēgierīcei,

kuru aizverot dabasgāzes piegāde konkrētam objektam tiek

pārtraukta, vai tad, ja noslēgierīce neatrodas attiecīgajam

lietotājam piederošā īpašumā.

Diferencēto patēriņa normu noteikšanas pamatmērķis esot

nodrošināt to, ka dabasgāzes lietotāju maksājumi par dabasgāzi

ilgtermiņā iespējami tuvu atbilst faktiski izlietotajam

dabasgāzes daudzumam arī tajos gadījumos, kad energoapgādes

komersantam ilgstoši nav iespēju iegūt informāciju par konkrētajā

objektā faktiski izlietotās dabasgāzes daudzumu un pārtraukt

dabasgāzes piegādi šādam objektam. Lai gan diferencētās patēriņa

normas esot iespējams noteikt pēc dažādām metodikām, tikai

energoapgādes komersanta rīcībā esot informācija par lietotāju

objektos izlietotās dabasgāzes daudzumu. Tāpēc pat tad, ja

diferencētās patēriņa normas tiktu noteiktas ar valsts

institūcijas izdotu normatīvo aktu vai administratīvo aktu, būtu

pamatoti to noteikšanā ņemt vērā arī energoapgādes komersanta

rīcībā esošo informāciju par lietotāju objektos izlietotās

dabasgāzes daudzumu.