Par Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmās daļas (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumu Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" 56., 58. un 87. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2016. gada 7. martam)

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - AS "Latvijas

Gāze" - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmei.

Dabasgāzes patēriņa apjoma uzskaites rādītāju samazināšana vai

panākta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas vienmēr esot

saistīta ar nesankcionētu iejaukšanos dabasgāzes apgādes sistēmā

un varot izraisīt dabasgāzes noplūdi vai sprādzienu. Apstrīdētās

normas nodrošinot citu cilvēku dzīvības, veselības, mantas un

visas sabiedrības drošības aizsardzību. Tāpat apstrīdētajās

normās ietvertais regulējums ar tajā paredzēto kompensējošo

aspektu esot vērsts uz to, lai sadales sistēmas uzturētājam tiktu

kompensēti izdevumi par darbiem, kas veikti pārkāpumu atklāšanai

un novēršanai, un lai šie izdevumi ar tiem saistīta tarifu

palielinājuma rezultātā nebūtu jāsedz godprātīgajiem enerģijas

lietotājiem. Tādējādi apstrīdētās normas nodrošinot sadales

sistēmas uzturētāja un godprātīgo dabasgāzes lietotāju īpašuma

tiesību aizsardzību.

AS "Latvijas Gāze" pēc būtības norāda, ka

apstrīdētās normas ir piemērotas minēto mērķu sasniegšanai un šos

mērķus nav iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem. Kompensācija atlīdzinot energoapgādes

komersantam neuzskaitītās, bet patērētās dabasgāzes iztrūkumu un

kalpojot ekonomiskās ekvivalences nodrošināšanai. Tas, ka par

dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpšanu ir paredzēta

kriminālatbildība un administratīvā atbildība, pats par sevi

pierādot to, ka jebkura iejaukšanās dabasgāzes sadales sistēmās

vai uzskaites iekārtās ir nozīmīgs un būtisks pārkāpums, bet

neesot tādas izmeklēšanas iestādes, kura pastāvīgi un regulāri

atklātu šādus pārkāpumus. Formāla krimināltiesībās vai

administratīvajās tiesībās pastāvoša atbildība apstākļos, kad nav

tādu institūciju, kuru kompetence un kapacitāte būtu pietiekama,

lai tās spētu uzraudzīt, kā enerģijas lietotāji apietas ar

sadales sistēmas vai uzskaites mēriekārtām, nevarot kalpot par

apstrīdētajām normām alternatīvu līdzekli.

Normatīvajos aktos faktiski neesot iespējams iekļaut visu

jēdzienu izsmeļošu skaidrojumu un visus lielumus, sevišķi

enerģētikas un dabasgāzes nozarē. Dabasgāzes nozare esot tehniski

sarežģīta, un tajā regulējamo jautājumu apjoms esot ļoti liels.

Gan likumdevējam, gan Ministru kabinetam neesot ne iespējams, ne

nepieciešams izskaidrot katru normatīvajos aktos izmantoto

jēdzienu un lielumu. Tā kā patēriņa normas būtībā nosakot

izlietotās dabasgāzes daudzumu, Ministru kabinets būtu pārkāpis

pilnvarojuma robežas tieši tādā gadījumā, ja pats būtu noteicis

šo normu lielumu, jo tas jau attiecas nevis uz patēriņa

noteikšanas procedūru jeb kārtību, bet gan uz pašu rezultātu.

Likums neliedzot Ministru kabinetam, izdodot noteikumus,

atsaukties uz zinātniskiem pētījumiem vai kādu citu informācijas

avotu.