26. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2014‑36‑01 18. punktu). Pienākums norādīt

un pamatot pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi Satversmes

tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto

aktu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 15. aprīļa

sprieduma lietā Nr. 2008‑36‑01 12. punktu).

Saeima norāda, ka apstrīdētajā likuma normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku -

mājsaimniecības lietotāju - tiesību un sabiedrības labklājības

aizsardzība. Mājsaimniecības lietotāju aizsardzība izpaužoties

tā, ka tiek ierobežots līgumisko sankciju apmērs monopolstāvoklī

esošam energoapgādes komersantam, savukārt sabiedrības labklājība

tiekot aizsargāta, nodrošinot nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu

sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (sk. Saeimas atbildes rakstu

lietas materiālu 1. sēj. 131. lp.). Tomēr citu lietas

dalībnieku un pieaicināto personu viedokļi par apstrīdētajā

likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi ir

atšķirīgi.

Apstrīdētā likuma norma bija ietverta likumā "Grozījumi

Enerģētikas likumā", kuru Saeima pieņēma 2008. gada 5.

jūnijā. Apstrīdētajai likuma normai saturiski līdzīga norma

sākotnēji bija iekļauta likumprojektā Nr. 646/Lp9. Proti, minētā

likumprojekta 6. pants paredzēja papildināt Enerģētikas likumu ar

42.3 pantu, kura pirmā daļa pēc būtības noteiktu: ja

energoapgādes komersants konstatē dabasgāzes lietošanas noteikumu

pārkāpumu, tas uz īpaša aprēķina pamata nosaka nelikumīgi

izlietotās dabasgāzes daudzumu. Turklāt energoapgādes komersants

var aprēķināt līgumsodu, reizinot aprēķināto dabasgāzes daudzumu

ar dabasgāzes tirdzniecības gala tarifu divkāršā apmērā. Tādējādi

kā minētajā likumprojektā sākotnēji paredzētajā tiesību normā, tā

arī apstrīdētajā likuma normā bija ietverts mājsaimniecības

lietotāja pienākumus dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma

gadījumā samaksāt par izlietoto dabasgāzi, kā arī veikt obligātu

maksājumu - līgumsodu vai kompensāciju.

Likumprojekta Nr. 646/Lp9 6. pantā paredzētā Enerģētikas

likuma 42.3 panta mērķis bija nodrošināt energoapgādes

sistēmas efektīvu un operatīvu darbību, kā arī aizsargāt

enerģijas lietotājus, neļaujot monopolstāvoklī esošiem

energoapgādes komersantiem piemērot nepamatotus atšķirīgus līgumu

nosacījumus dažādiem enerģijas lietotājiem (sk. 2008. gada 28.

februārī 9. Saeimā iesniegtā likumprojekta Nr. 646/Lp9

"Grozījumi Enerģētikas likumā" anotāciju).

Likumprojekta Nr. 646/Lp9 6. pantā paredzētā Enerģētikas likuma

42.3 panta un apstrīdētās likuma normas redakciju

līdzības dēļ šie mērķi ir attiecināmi arī uz apstrīdēto likuma

normu. Tādējādi mājsaimniecības lietotāja tiesību uz īpašumu

ierobežojums ir noteikts sabiedrības interesēs, lai novērstu

energoapgādes sistēmas kā sabiedriski nozīmīga pakalpojuma

sniegšanas priekšnoteikuma funkcionēšanas traucējumus, kā arī

nodrošinātu mājsaimniecības lietotāju tiesību aizsardzību,

veicinot pušu vienlīdzību mājsaimniecības lietotāja un

monopolstāvoklī esoša energoapgādes komersanta tiesiskajās

attiecībās.

Līdz ar to apstrīdētajā likuma normā

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu

cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.