26. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt
apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,
ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -
labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra
sprieduma lietā Nr. 2014‑36‑01 18. punktu). Pienākums norādīt
un pamatot pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi Satversmes
tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto
aktu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 15. aprīļa
sprieduma lietā Nr. 2008‑36‑01 12. punktu).
Saeima norāda, ka apstrīdētajā likuma normā ietvertā
pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku -
mājsaimniecības lietotāju - tiesību un sabiedrības labklājības
aizsardzība. Mājsaimniecības lietotāju aizsardzība izpaužoties
tā, ka tiek ierobežots līgumisko sankciju apmērs monopolstāvoklī
esošam energoapgādes komersantam, savukārt sabiedrības labklājība
tiekot aizsargāta, nodrošinot nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu
sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (sk. Saeimas atbildes rakstu
lietas materiālu 1. sēj. 131. lp.). Tomēr citu lietas
dalībnieku un pieaicināto personu viedokļi par apstrīdētajā
likuma normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi ir
atšķirīgi.
Apstrīdētā likuma norma bija ietverta likumā "Grozījumi
Enerģētikas likumā", kuru Saeima pieņēma 2008. gada 5.
jūnijā. Apstrīdētajai likuma normai saturiski līdzīga norma
sākotnēji bija iekļauta likumprojektā Nr. 646/Lp9. Proti, minētā
likumprojekta 6. pants paredzēja papildināt Enerģētikas likumu ar
42.3 pantu, kura pirmā daļa pēc būtības noteiktu: ja
energoapgādes komersants konstatē dabasgāzes lietošanas noteikumu
pārkāpumu, tas uz īpaša aprēķina pamata nosaka nelikumīgi
izlietotās dabasgāzes daudzumu. Turklāt energoapgādes komersants
var aprēķināt līgumsodu, reizinot aprēķināto dabasgāzes daudzumu
ar dabasgāzes tirdzniecības gala tarifu divkāršā apmērā. Tādējādi
kā minētajā likumprojektā sākotnēji paredzētajā tiesību normā, tā
arī apstrīdētajā likuma normā bija ietverts mājsaimniecības
lietotāja pienākumus dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma
gadījumā samaksāt par izlietoto dabasgāzi, kā arī veikt obligātu
maksājumu - līgumsodu vai kompensāciju.
Likumprojekta Nr. 646/Lp9 6. pantā paredzētā Enerģētikas
likuma 42.3 panta mērķis bija nodrošināt energoapgādes
sistēmas efektīvu un operatīvu darbību, kā arī aizsargāt
enerģijas lietotājus, neļaujot monopolstāvoklī esošiem
energoapgādes komersantiem piemērot nepamatotus atšķirīgus līgumu
nosacījumus dažādiem enerģijas lietotājiem (sk. 2008. gada 28.
februārī 9. Saeimā iesniegtā likumprojekta Nr. 646/Lp9
"Grozījumi Enerģētikas likumā" anotāciju).
Likumprojekta Nr. 646/Lp9 6. pantā paredzētā Enerģētikas likuma
42.3 panta un apstrīdētās likuma normas redakciju
līdzības dēļ šie mērķi ir attiecināmi arī uz apstrīdēto likuma
normu. Tādējādi mājsaimniecības lietotāja tiesību uz īpašumu
ierobežojums ir noteikts sabiedrības interesēs, lai novērstu
energoapgādes sistēmas kā sabiedriski nozīmīga pakalpojuma
sniegšanas priekšnoteikuma funkcionēšanas traucējumus, kā arī
nodrošinātu mājsaimniecības lietotāju tiesību aizsardzību,
veicinot pušu vienlīdzību mājsaimniecības lietotāja un
monopolstāvoklī esoša energoapgādes komersanta tiesiskajās
attiecībās.
Līdz ar to apstrīdētajā likuma normā
ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu
cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.