28. pants

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā

mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek

sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 28.

novembra sprieduma lietā Nr. 2011‑02‑01 15. punktu).

A. Petrovs uzskata, ka apstrīdētajā likuma normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma mērķi - aizsargāt mājsaimniecības

lietotāju - ar likumdevēja izraudzītajiem līdzekļiem nevarot

sasniegt, taču ar tiem varot sasniegt citu mērķi - sodīt

mājsaimniecības lietotāju (sk. A. Petrova pieteikumu lietas

materiālu 1. sēj. 17.-18. lp.). Augstākā tiesa norāda, ka

civiltiesiskas sankcijas noteikšana sasniedz mērķi disciplinēt

mājsaimniecības lietotāju un var novērst mājsaimniecības

lietotāja iejaukšanos dabasgāzes patēriņa uzskaitē, tādējādi

sekmējot sabiedrības drošības aizsardzību (sk. Augstākās

tiesas pieteikumus lietas materiālu 13. sēj. 69. un 114.-115.

lp.). Savukārt Saeima norāda, ka tās izraudzītie līdzekļi ir

piemēroti apstrīdētajā likuma normā ietvertā pamattiesību

ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Pienākums maksāt

kompensāciju energoapgādes komersantam nodrošinot tam gan

zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar faktiski izlietoto dabasgāzi,

gan kompensāciju par līguma vai Ministru kabineta noteikumu

pārkāpumu (sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1.

sēj. 133. lp.).

28.1. Dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma

gadījumā, kad mājsaimniecības lietotājs prettiesiski iejaucies

dabasgāzes patēriņa skaitītāja darbībā, patērētās dabasgāzes

daudzumu un energoapgādes komersanta iespējamo zaudējumu apmēru

faktiski neesot iespējams noteikt. Tas saistīts ar to, ka

atkarībā no dabasgāzes objekta būvniecības tiesiskā regulējuma

laikā, kad konkrēti objekti pieslēgti dabasgāzes sistēmai,

dabasgāzes skaitītāji varēja būt uzstādīti gan lietotājam

piederošā īpašumā, gan ārpus tā (sk. Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisijas viedokli lietas materiālu 13. sēj.

29. lp.).

Mājsaimniecības lietotājam ir pienākums nodrošināt sistēmas

operatora pilnvaroto pārstāvju netraucētu piekļūšanu lietotāja

dabasgāzes apgādes sistēmām, norēķinu uzskaites mēraparātiem un

dabasgāzes patēriņa skaitītājiem (sk. Noteikumu Nr. 1048 36.4.

apakšpunktu, 78. un 79. punktu). Tomēr sociālajā realitātē

mājsaimniecības lietotāji, kas pārkāpuši dabasgāzes lietošanas

noteikumus, var būt ieinteresēti šo pienākumu nepildīt, lai

varētu dabasgāzi patērēt bez maksas pēc iespējas ilgāk (sk.

arī AS "Gaso" viedokli lietas materiālu 12. sēj. 65.

lp.). Ja mājsaimniecības lietotājs šo pienākumu nepilda,

energoapgādes komersantam ir tiesības pārtraukt dabasgāzes

piegādi mājsaimniecības lietotāja objektam (sk. Noteikumu Nr.

1048 40.5. un 93.2. apakšpunktu, kā arī 80. punktu). Tomēr

energoapgādes komersants šīs tiesības var izmantot tikai tad, ja

lietotājs tam nodrošina iespēju piekļūt noslēgierīcei, kuru

aizverot dabasgāzes piegāde konkrētam lietotājam tiek pārtraukta,

vai arī noslēgierīce neatrodas attiecīgajam lietotājam piederošā

īpašumā (sk. arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas

viedokli lietas materiālu 13. sēj. 30. lp.).

Apstrīdētajā likuma normā noteiktais pienākums samaksāt par

izlietoto dabasgāzi nodrošina energoapgādes komersantam atlīdzību

par mājsaimniecības lietotājam piegādāto dabasgāzi arī tad, ja

tās faktiskā daudzuma noteikšana ir apgrūtināta. Šāds tiesiskais

regulējums ir vērsts uz energoapgādes sistēmas nepārtrauktu,

drošu un kvalitatīvu funkcionēšanu, ļaujot energoapgādes

komersantam par piegādāto dabasgāzi saņemto atlīdzību izmantot

energoapgādes sistēmas kā sabiedriski nozīmīga pakalpojuma

sniegšanas priekšnoteikuma uzturēšanai, tostarp kvalitātes un

drošuma prasību ievērošanai. Tādējādi šis pienākums ir piemērots

līdzeklis mājsaimniecības lietotāja tiesību aizsargāšanai un

sabiedrības labklājības veicināšanai.

28.2. Papildus pienākumam samaksāt par izlietoto

dabasgāzi likumdevējs mājsaimniecības lietotājam dabasgāzes

lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā noteicis pienākumu

samaksāt energoapgādes komersantam kompensāciju.

Kompensācija pēc tās juridiskās dabas ir pielīdzināma

līgumsodam. Ja tiesību normā kā kompensācija tiek definēta

konstanta summa, ko aprēķina pēc formulas, tad tie nav zaudējumi,

jo zaudējumi ir katra konkrētā pārkāpuma gadījumā individuāli

vērtējams un nosakāms kaitējums. Pretējā gadījumā ikviena līguma

slēdzēji varētu apiet līgumsoda apmēra ierobežojumus, lietojot

jēdzienu "kompensācija" jēdziena "līgumsods"

vietā (sk. arī Dr. iur. Jāņa Kārkliņa un Patērētāju tiesību

aizsardzības centra viedokļus lietas materiālu 2. sēj. 29. lp. un

13. sēj. 17. lp.). Proti, kompensācija ir līdzeklis

dabasgāzes lietošanas noteikumos un līgumā par dabasgāzes piegādi

noteikto mājsaimniecības lietotāja saistību pastiprināšanai.

Kompensācija kā mājsaimniecības lietotāja saistību

pastiprināšanas līdzeklis motivē mājsaimniecības lietotāju

ievērot dabasgāzes lietošanas noteikumus un līgumu par dabasgāzes

piegādi un sekmē dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu

prevenciju, tādējādi veicinot kvalitatīvu un drošu sabiedrisko

pakalpojumu sniegšanu.

Kompensācijas apmēra ierobežošana Ministru kabineta noteiktajā

kārtībā veicina mājsaimniecības lietotāju aizsardzību tiesiskajās

attiecībās ar monopolstāvoklī esošu energoapgādes komersantu, lai

tas nevarētu noteikt nesamērīgus līguma par dabasgāzes piegādi

noteikumus. Tādējādi arī apstrīdētajā likuma normā ietvertais

mājsaimniecības lietotāja pienākums maksāt kompensāciju ir

piemērots līdzeklis mājsaimniecības lietotāju tiesību

aizsargāšanai un sabiedrības labklājības veicināšanai.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā likuma normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.