4. pants

Pieteikuma iesniedzējs - Aleksejs Petrovs -

un akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (turpmāk - AS

"Latvijas Gāze") 2005. gada 20. aprīlī noslēguši līgumu

par dabasgāzes piegādi A. Petrovam piederošā nekustamajā īpašumā,

kurā tajā pašā dienā uzstādīts dabasgāzes patēriņa skaitītājs un

uzsākta dabasgāzes piegāde. Minēto tiesisko attiecību laikā AS

"Latvijas Gāze" veikusi šā skaitītāja demontāžu un

jauna skaitītāja uzstādīšanu. AS "Latvijas Gāze" esot

konstatējusi skrāpējumus uz demontētā skaitītāja un norādījusi,

ka tas ir sabojāts un ir veiktas mērķtiecīgas darbības nolūkā

iejaukties skaitīšanas ierīces darbībā. AS "Latvijas

Gāze" citstarp uz apstrīdētās likuma normas un Noteikumu Nr.

1048 56., 58. un 87. punkta (turpmāk - apstrīdētās noteikumu

normas, bet apstrīdētā likuma norma un apstrīdētās noteikumu

normas kopā - apstrīdētās normas) pamata pieprasījusi, lai A.

Petrovs samaksā par izlietoto dabasgāzi, kā arī samaksā

kompensāciju, un cēlusi pret viņu attiecīgu prasību tiesā. Minētā

prasība esot apmierināta, un spriedums stājies spēkā.

4.1. A. Petrovs uzskata, ka apstrīdētās normas

neatbilst Satversmes 105. pantam, bet Noteikumu Nr. 1048 87.

punkts - arī Satversmes 64. pantam. Apstrīdētajā likuma normā un

Noteikumu Nr. 1048 56. un 58. punktā ietvertajam pienākumam

maksāt kompensāciju, kā arī no apstrīdētās likuma normas un

Noteikumu Nr. 1048 87. punkta izrietošajam pienākumam samaksāt

par patērēto dabasgāzi atbilstoši energoapgādes komersanta

noteiktajām diferencētajām patēriņa normām esot mantisks

raksturs, šie pienākumi samazinot dabasgāzes lietotāja īpašumu un

tādējādi ierobežojot dabasgāzes lietotājam Satversmes 105. pantā

ietvertās tiesības uz īpašumu.

4.2. A. Petrovam Satversmes 105. pantā ietverto tiesību

uz īpašumu ierobežojums esot noteikts ar likumu, ciktāl to paredz

apstrīdētā likuma norma un Noteikumu Nr. 1048 56. un 58. punkts.

Savukārt Noteikumu Nr. 1048 87. punkts esot izdots ārpus

likumdevēja pilnvarojuma robežām. Proti, šī norma

"pārdeleģējot" sistēmas operatoram apstiprināt kārtību,

kādā veicami norēķini par faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu,

nosakot diferencētās patēriņa normas. Turklāt apstrīdētajās

normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam neesot leģitīma

mērķa.

4.3. Pat tad, ja apstrīdētajās normās ietvertajam

pamattiesību ierobežojumam būtu leģitīms mērķis, šis ierobežojums

neatbilstot samērīguma principam. Proti, leģitīmo mērķi esot

iespējams sasniegt ar personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem. Lietderīgāk un taisnīgāk būtu noteikt, ka pārkāpuma

gadījumā enerģijas lietotājs maksā sistēmas operatoram līgumsodu

saskaņā ar vispārīgām Civillikuma normām. Turklāt līdztekus

civiltiesiska rakstura sodošiem līdzekļiem pastāvot kriminālsodi

un administratīvie sodi, kas esot apstrīdētajām normām

alternatīvi līdzekļi un ļaujot pārkāpējus šajā jomā efektīvi

sodīt. Atšķirībā no apstrīdētajām normām Krimināllikumā jau

ietvertais soda noteikšanas regulējums ļaujot ņemt vērā indivīda

personību un subjektīvo attieksmi pret nodarījumu.

Tāpat mūsdienās pastāvot apstrīdētajām normām alternatīvi

tehniski risinājumi, kas ļaujot dabasgāzes piegādes komersantam

veikt precīzu gāzes patēriņa uzskaiti. Arī energoapgādes

komersanta pienākums regulāri apsekot un verificēt dabasgāzes

norēķinu uzskaites mēraparātus, kā arī izteikt brīdinājumu

dabasgāzes lietotājam par konstatētā pārkāpuma sekām esot

apstrīdētajām normām alternatīvi līdzekļi.

Apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā dabasgāzes lietotājs

veicot trīskāršu samaksu, kas aprēķināta nevis objektīvi apsverot

konkrētajā gadījumā iespējami patērēto dabasgāzes daudzumu, bet

gan pēc sistēmas operatora noteiktajām diferencētajām dabasgāzes

patēriņa normām. Nekāds sabiedrības ieguvums no apstrīdēto normu

piemērošanas neesot konstatējams, jo sabiedrības ieinteresētība

normatīvo aktu ievērošanā tiekot nodrošināta jau ar kriminālsoda

un administratīvā soda palīdzību. No pienākuma veikt tik lielus

maksājumus mantisku labumu gūstot vienīgi dabasgāzes piegādes

komersants.

4.4. Papildus A. Petrovs vērš uzmanību uz to, ka

apstrīdētās normas nelabvēlīgas sekas radot nevis pārkāpējam, bet

gan dabasgāzes lietotājam, ar kuru energoapgādes komersants ir

noslēdzis līgumu. Atbilstoši apstrīdētajām normām noskaidrot

personu, kura faktiski izdarījusi pārkāpumu, nemaz neesot

nepieciešams. Turklāt faktiski dabasgāzes skaitītāju varot

sabojāt ne vien trešās personas, piemēram, nekustamā īpašuma

īrnieki vai strādnieki, kas veic remontdarbus, bet arī

energoapgādes komersanta darbinieki, rīkojoties neuzmanīgi vai

neprofesionāli.