2. pants

Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība2.1. Inovāciju atbalstošas ekosistēmas veidošana2.1.1.Starpinstitūciju sadarbības ietvara izveide finanšu inovāciju atbalstam un attīstībai.Efektīva un koordinēta valsts iestāžu sadarbība ar fintech jomas uzņēmumiem.Izstrādāta koncepcija par informācijas apmaiņas un sadarbības platformas izveidi.FMFKTK, LB, VID, PTAC, LIAA, FID31.01.2022.Izveidota pastāvīgas sadarbības platforma (darba grupas).FMFKTK, LB, VID, PTAC. LIAA, FID25.02.2022.2.1.2.Nacionālās fintech stratēģijas izstrāde.Veicināta konkurence finanšu sektorā;

Inovatīvās uzņēmējdarbības attīstība;

Veicināta izpratne par finanšu tehnoloģiju ekosistēmu.

Darba grupas vai komitejas izveide;FMFM, EM, LB, LIPAA, LMENA, STARTIN, LFNA, PTAC, FKTK28.02.2021.Sagatavots izvērtējums par Latvijas fintech ekosistēmas stāvokli, identificēti pastāvošie šķēršli fintech attīstībai un izstrādāti priekšlikumi nepieciešamai rīcībai;FKTKFM, EM, LB, LIPAA, LMENA, STARTIN, LFNA, PTAC31.06.2021.Stratēģijas izstrādeFMFM, EM, LB, LIPAA, LMENA, STARTIN, LFNA, PTAC, FKTK01.07.2022.2.1.3.Attīstīt fintech atbalsta instrumentus (digitālā smilškaste, inovāciju centrs).Veicināta konkurence finanšu sektorā un inovatīvās uzņēmējdarbības attīstība.Sadarbībā ar fintech sektoru sagatavots izvērtējums un rīcības plāns.FKTKFM, EM, LMENA, STARTIN, LB31.08.2021.2.1.4.Vienas pieturas aģentūras izveide jaunuzņēmumiem fintech jomā.Veicināta konkurence finanšu sektorā un inovatīvās uzņēmējdarbības attīstība.Izstrādāta koncepcija par vienas pieturas aģentūras izveidi un darbību;

Izveidota vietne vai esošās pilnveidošana vienas aģentūras darbībai.

EM, LIAAFM, FKTK, LB, VID, UR31.12.2021.2.1.5.Finanšu inovāciju monitorings.Pieeja aktuālākā informācija par finanšu inovācijām Latvijā.Veikts finanšu tirgus monitorings un sagatavots apkopojums par tajā esošajiem risinājumiem.FKTKVID, LIAA, FM, EM, LFNA, LBKatru gadu līdz 31.martam par iepriekšējo kalendāro gadu.Veikts monitorings par finanšu inovācijām ārpus regulētā finanšu sektora un sagatavots fintech uzņēmumu saraksts.LIAAVID, LIAA, FM. EM, LFNA, LBKatru gadu līdz 31.martam par iepriekšējo kalendāro gadu.2.1.6.Sadarbības veicināšana ar universitātēm par finanšu inovāciju jautājumiem.Veicināta sadarbība ar universitātēm par finanšu inovāciju jautājumiem.Izstrādāti priekšlikumi turpmākai sadarbībai.FMIZM, FKTK, EM, LIAA, LB29.04.2022.2.2. Inovāciju atbalstošas infrastruktūras pieejamība2.2.1.Veikt izvērtējumu un novērst šķēršļus un ierobežojumus, kas ierobežo maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm iespēju atvērt norēķinu kontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 38.panta prasību izpildei.Veicināta konkurence un attīstība finanšu sektorā.Sagatavots izvērtējums un izskatīts FSAPFMLB, FKTK, LFNA, LMENA30.03.2022.2.2.2.Veicināt Latvijas kredītiestāžu pievienošanos Eiropas zibmaksājumu shēmai SCT Inst.Uzlabota pieejamība inovatīviem maksājumu pakalpojumiem.70% no Latvijas kredītiestādēm ir pievienojušās Eiropas Maksājumu padomes (EPC) izmaksājumu shēmai (SEPA Instant Credit transfer scheme).LFNALB, FM30.06.2022.2.2.3.Veicināt Latvijas kredītiestāžu piedalīšanos LB Zibsaišu reģistrā un zibprasījumu servisā.Uzlabota pieejamība inovatīviem maksājumu pakalpojumiem.Visas nozīmīgās kredītiestādes izmanto zibsaišu reģistru, Vismaz divas nozīmīgas kredītiestādes izmanto zibprasījumu servisu, bet vēl vismaz viena informē par skaidru plānu izmantošanai 2023. gadā, Organizēts darbseminārs uzņēmumiem par zibprasījumu potenciālu un sniegtajām iespējām.LFNALB, FM30.12.2022.2.2.4.Pievienoties LB uzturētajai zibmaksājumu un saistīto servisu infrastruktūrai, lai sniegtu iespēju nodokļu un nenodokļu maksātājiem norēķināties ar budžetu ātri un mūsdienīgi.Valsts kases ir pievienojusies LB zibmaksājumu un saistīto servisu infrastruktūraiun nodrošina pieejamību inovatīviem maksājumu pakalpojumiem.Ar zibmaksājumiem sniegta iespēja maksājumus budžetā veikt dažu sekunžu laikā, 24/7/365 režīmā.Valsts kaseFM, LB31.01.2022.2.2.5.Veicināt nacionālās e-rēķinu un e-čeku infrastruktūras attīstību un tās salāgošanu ar maksājumu risinājumiem, t.sk. zibprasījumiem.Uzlabota pieejamība inovatīviem pakalpojumiem.Izveidota notarizēta maiņvieta strukturētajiem finanšu dokumentiem un izstrādāts nepieciešamais normatīvais regulējums.FMVARAM, EM, LB, VID, LFNA31.12.2023.2.2.6.Veicināt strukturētās references pieejas plašāku ieviešanu maksājumu veikšanai lielajiem pakalpojumu sniedzējiem (alternatīva personas kodam).Strukturētās references risinājumu plašāka izmantošana.Izstrādāti vienoti strukturētās references principi.LFNALB30.12.2022.2.2.7.Veicināt finanšu izlūkošanas vienību un tiesībaizsardzības institūciju starptautisko sadarbību NILL/TF/PF novēršanā un apkarošanā, izmantojot inovatīvus risinājumus (NILL/TF/PF smilškaste, FID inovāciju centrs).Uzlabota starptautiskā sadarbība NILL/TF/PF novēršanā un apkarošanā.Izmeklēšanas iestādes, operatīvas darbības subjekti, prokuratūra, valsts drošības iestādes un Valsts ieņēmumu dienests, NILLTFPFN likuma subjekti izmanto inovācijas centra piedāvātās finanšu analīzes iespējas.FIDIeM, VP, VID, LFNA31.12.2023.Sabiedrības izglītošana par finanšu tehnoloģiju iespējām un riskiem2.3.1.Veicināt iedzīvotāju izpratni par digitālo drošību (informētību par kibernoziegumiem, ieskaitot krāpniecību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu), mazināt pakļaušanos krāpšanai (it īpaši interneta vidē), iesaistot tiesībaizsardzības iestādes.Veicināt digitālo drošību.Veikti informēšanas pasākumi.FKTKVP, LFNA, PTAC, CERT.LV, FIDPastāvīgi2.3.2Veicināt FinTech uzņēmumu kiberrisku vadības kultūru.Veicināt digitālo drošību.Veikti informēšanas pasākumi.FKTKLFNA, LAFPA, CERT, FMPastāvīgi2.3.3.Veicināt iedzīvotāju un finanšu tirgus izpratni par inovatīviem finanšu pakalpojumiem, fintech kultūru un attīstību.Veicināt izpratni par inovatīviem finanšu pakalpojumiemVeikti informatīvi pasākumiFKTKLIAA, EM, FM, LFNA, PTAC, LBReizi ceturksnī5. Ilgtspējīgas finanses

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma42 mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu un noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2°C robežas, salīdzinot ar pirms industriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5°C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes. Parīzes nolīgums paredz sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un klimata noturīgu attīstību un lai šo mērķi sasniegtu ES un Parīzes nolīguma dalībvalstu tautsaimniecībās būs jāsamazina oglekļa ietilpība, kas nozīmē pakāpenisku tautsaimniecību pārkārtošanu.

Ministru kabinets ir apstiprinājis Latvijas stratēģiju klimata neitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam un Nacionālo enerģētikas un klimata plānu43, kas nosaka siltumnīcefekta gāzes emisiju samazināšanas saistību izpildi saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Saskaņā ar EK aplēsēm, nolīguma mērķu sasniegšanai, ES būs nepieciešami līdz 470 miljardiem euro papildu investīcijām ik gadu.44 Lai arī sekmīgai pārejai uz klimata neitrālu tautsaimniecību būs nepieciešams būtisks publisko investīciju apjoms, pāreja būs sekmīga, ja privātais sektors iesaistīsies, novirzot finanšu līdzekļus uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem un finanšu sektoram šeit var būt būtiska loma, ņemot vērā starpnieka lomu tautsaimniecības finansēšanā.

Ilgtspējīga finansēšana prasa nodibināt tiešu saikni starp piesaistītajiem līdzekļiem un iespēju novērtēt veikto investīciju ilgtspējas ietekmi. Un pašreiz šajā procesā identificējami vairāki trūkumi.

Pāreja uz klimata neitrālu tautsaimniecību ietver gan iespējas, gan riskus. Attiecībā uz finanšu sektoru var izdalīt šādus riskus:

• fiziskie riski klimata pārmaiņu dēļ tiek ietekmēta ekonomiskā aktivitāte un aktīvu vērtība (biežāki ārkārtēji laika apstākļi - plūdi, ugunsgrēki vai vides degradācijas dēļ krasta erozija, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās u.c.);

• pārmaiņu riski kad normatīvo aktu prasības, tehnoloģiski jaunievedumi, patērētāju noskaņojums, tirgus noskaņojuma maiņa finanšu sektoram var radīt strukturālas pārmaiņas un ievērojamas aktīvu vērtības izmaiņas.

Jāatzīmē, ka pašreizējā kontekstā, un ņemot vērā ES regulējošo iniciatīvu mērogu ilgtspējīgo finanšu jomā, īpaši svarīga loma būs tieši "pārmaiņu" (transition) riskiem un saistību (liability) riskiem45. Turklāt, šī ietekme būs manāma ne tikai kredītiestādēm, bet arī nebanku sektorā, apdrošināšanas sabiedrībām, pensiju fondiem, ieguldījumu fondiem, reālai ekonomikai un iedzīvotājiem. Lai gan LB finanšu stabilitātes pārskatā secināts, ka Latvija klimata ziņā mazāk cietīs no fiziskajiem riskiem, FKTK kā uzraugam būs jākoncentrējas uz "pārmaiņu" un saistību riskiem un to ietekmi uz finanšu sektoru.

5.1. ES iniciatīvas par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgām finansēm

ES ilgstoši ir uzņēmusies vadošo lomu pasaulē klimata pārmaiņu seku ierobežošanā. Galvenie politikas virzieni attiecībā uz finanšu sektoru ietverti 2018.gadā publicētajā EK paziņojumā "Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana" ("Action Plan: Financing Sustainable Growth"), kura trīs galvenie mērķi ir:

• pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

• pārvaldīt finanšu riskus, kas saistīti ar klimata izmaiņām, vides pasliktināšanos un sociālajiem jautājumiem;

• veicināt finanšu un ekonomiskās darbības caurspīdīgumu un virzību uz ilgtspējību.

Ilgtspējīga finansēšana attiecas uz visa veida finanšu pakalpojumiem, kas integrē vides, sociālos un pārvaldības kritērijus uzņēmējdarbībā vai investīciju lēmumos, lai klienti un sabiedrība ilgtermiņā iegūtu, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību46. Ar ilgtspējīgām finansēm parasti apzīmē procesu, kurā, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, tiek ņemti vērā vides un sociālie apsvērumi, tādējādi ilgtermiņā kāpinot ieguldījumus un ilgtspējīgu darbību. Konkrētāk, vides apsvērumi attiecas uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī uz vides aizsardzību plašākā ziņā, piemēram, attiecībā uz gaisa un ūdens piesārņojumu, dabas resursu noplicināšanu un bioloģiskās daudzveidības zudumu, un saistītajiem riskiem (piemēram, dabas katastrofām). Sociālie apsvērumi var attiekties uz tādiem jautājumiem kā nevienlīdzība, iekļautība, darba attiecības, ieguldīšana cilvēkkapitālā un kopienās. Vides un sociālie apsvērumi bieži vien ir savstarpēji saistīti, jo tieši klimata pārmaiņas var saasināt esošo sistēmu nevienlīdzību. Tā rezultātā ilgtspējīgas finanses ir orientētas uz sabiedrības ilgtermiņa mērķiem un veicina ilgtspējīgāku ekonomisko, sociālo un vides attīstību, ietverot izpratnes un caurskatāmības palielināšanu par ilgtspējas riskiem, kas var ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti. EK ilgtspējīgas finanses definē kā procesu, kurā, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem finanšu nozarē, tiek pienācīgi ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības (Environmental, Social and Governance, jeb ESG) apsvērumi, kā rezultātā palielinās ilgtermiņa ieguldījumi ilgtspējīgās ekonomiskās aktivitātēs un projektos.

2019. gada 11. decembrī EK iepazīstināja ar "Eiropas Zaļo kursu" (EU Green Deal), paziņojot par vērienīgu pasākumu kopumu, kas vērsti uz visām nozarēm un rūpniecības jomām taisnīgai un iekļaujošai pārejai uz klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam. Lai to sasniegtu nepieciešams līdz 2030.gada samazināt CO2 emisijas par 50-55% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, kā arī pārskatīt visus normatīvos aktus no klimata riska viedokļa. ES līmenī ilgtspējīgas finansēšanas mērķis ir atbalstīt Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu, novirzot privātās investīcijas pārejai uz klimatu neitrālu, pret klimatu izturīgu, resursefektīvu un taisnīgu ekonomiku kā papildinājumu publiskajam finansējumam.

Joprojām nepastāv vienotas starptautiskas definīcijas par aktivitātēm ar zemu oglekļa emisijas īpatsvaru, "zaļām" vai ilgtspējīgām finansēm un nav vienota starptautiska standarta, kas būtu vai nebūtu jāuzskata par "zaļu" investīciju. Šāda situācija var novest pie tā, ka ekonomikas sistēmā iesaistītajiem zūd uzticība ilgtspējīgu investīciju konceptam un tas drīzāk kalpo kā šķērslis palielināt ilgtspējīgu finansējuma apjomu. Tāpēc 2018. gada maijā EK izsludināja pasākumu kopumu, ar ko īsteno vairākas paziņotās darbības savā rīcības plānā. Pasākumu kopums ietvēra priekšlikumus, kuru mērķis ir:

• vienotas ES klasifikācijas sistēmas, jeb ilgtspējīgas finanšu taksonomijas izveidošana tam, ko var uzskatīt par videi ilgtspējīgu ekonomisko darbību;

• uzlabot informācijas atklāšanas prasības par institucionālo investoru un aktīvu pārvaldītāju vides, sociālo un pārvaldības faktoru integrāciju riska pārvaldes procesos;

• izveidot jaunu etalonu kategoriju, kas satur zema oglekļa ietekmes un pozitīvas oglekļa ietekmes etalonus, kas sniegs investoriem labāku informāciju par viņu ieguldījumu oglekļa ietekmes pakāpi.

EK ir panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz priekšlikumiem saskaņā ar rīcības plānu, un minētās trīs galvenās iniciatīvas pašlaik tiek īstenotas. Taksonomijas regulas gala teksts ir publicēts 2020. gada jūnijā un EK, balstoties uz tehnisko ekspertu gala ziņojuma rekomendācijām, pašlaik turpina darbu pie tehnisko ekonomiskās darbības pārbaudes kritēriju izstrādes, ko ieviesīs, izmantojot deleģētos tiesību aktus (daļa no šiem aktiem tiks pieņemti līdz 2020. gada beigām, bet daļa līdz 2021. gada beigām). Taksonomijas regula ir svarīgākais priekšlikums saskaņā ar ES Rīcības plānu, kas rada vispārēju sistēmu ES mēroga videi draudzīgu saimniecisko darbību klasifikācijas attīstībai. Taksonomijas regula, lai noteiktu konkrētas saimnieciskās darbības ilgtspēju vides ziņā, definē sešus vides mērķus, kas tālākā izvērsumā ietver arī ekonomisko un sociālo dimensiju:

• klimata pārmaiņu mazināšana;

• pielāgošanās klimata pārmaiņām;

• ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība;

• pāreja uz aprites ekonomiku;

• piesārņojuma novēršana un kontrole;

• bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Ļoti svarīga iniciatīva, kas būtiski ietekmēs finanšu sektora darbību jau sākot ar nākamo gadu, ir izmaiņas ES regulā par informācijas atklāšanu (EU Disclosures Regulation), kas ievieš papildu informācijas atklāšanas prasības aktīvu pārvaldītājiem un institucionāliem investoriem, lai uzlabotu caurspīdīgumu gala ieguldītājiem attiecībā uz ilgtspējīgu finanšu jomu. Šī Regula stājās spēkā 2019. gada decembrī un ir piemērojama sākot ar 2021. gada martu. Eiropas uzraudzības iestādes izstrādā detalizētus tehniskos standartus atbalsta sniegšanai regulas piemērošanai. Lielākā daļa tika pieņemta ar deleģētiem aktiem līdz 2020. gada 30. decembrim.

EK pašlaik strādā pie Atjaunotas ilgtspējīgu finanšu stratēģijas ("Renewed Sustainable Finance Strategy"), kuras mērķis ir izveidot politikas instrumentus, lai nodrošinātu, ka finanšu sistēma patiesi atbalsta uzņēmumu pāreju uz ilgtspējību, ekonomikas atveseļošanas no Covid-19 uzliesmojuma ietekmes kontekstā. Stratēģija balstīsies uz 2018. gada Rīcības plānu, un ir paredzēts, ka tajā iekļaus ESG faktoru integrāciju korporatīvajā pārvaldībā un Ecolabel izveidošanu mazumtirdzniecības finanšu produktiem (retail products). EK plāno publicēt atjaunoto stratēģiju 2020. gada beigās.

Kā jau minēts, Zaļais kurss uzsvēra nepieciešamību pēc ilgtermiņa signāliem, lai finanšu un kapitāla plūsmas novirzītu zaļajiem ieguldījumiem. Šajā sakarā zaļajām obligācijām ir aizvien nozīmīgāka loma aktīvu finansēšanā, kas nepieciešami tautsaimniecības pārejai ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Tomēr ES nav vienota zaļo obligāciju standarta, tāpēc EK strādā pie ES zaļo obligāciju standarta izveidošanas ES. EK apsver likumdošanas iniciatīvas iespēju attiecībā uz ES zaļo obligāciju standartu, un balstoties uz publisko apspriešanu (par augstāk minēto atjaunoto stratēģiju, kā arī mērķtiecīgu konsultāciju par ES zaļo obligāciju standarta izveidi) rezultātiem, kā arī uz notiekošajiem divpusējiem dialogiem ar ieinteresētajām personām, EK 2020. gada 4. ceturksnī pieņems lēmumu par to, kā turpināt attīstīt zaļo obligāciju standartu. Vienlaikus jāņem vērā, ka EK 2020. gada 16. septembra nodoma vēstulē "par stāvokli Savienībā 2020. gadā" iezīmē ES zaļo obligāciju standarta izveidi pie galvenajām jaunām iniciatīvām 2021. gadam. Tāpat EK paziņoja nodomu noteikt mērķi 30 % no Eiropas Atveseļošanas instrumenta 750 mljrd. euro finansējuma nodrošināt ar zaļajām obligācijām.

Eiropas uzraudzības iestādes (ESAs) strādā pie regulējošo tehnisko standartu izstrādes par to, kā vides, sociālie un pārvaldības faktori un klimata pārmaiņu un vides riski var tikt integrēti finanšu institūcijas stratēģijā un risku pārvaldībā, informācijas atklāšanā un scenāriju analīzē un stresa testēšanā.

2020. gada maijā ECB ir publicējusi sabiedriskai apspriešanai ECB norādījumu projektu par klimata pārmaiņu un vides riskiem. Norādījumos izklāstīta ECB izpratne par klimata pārmaiņu un vides risku drošu un pamatotu pārvaldību saskaņā ar esošo prudenciālo ietvaru un tajā aprakstīts, ko ECB kā finanšu iestāžu uzraugs sagaida no uzraugāmajām institūcijām attiecībā uz klimata pārmaiņu un vides risku izvērtējumu, formulējot un īstenojot savu stratēģiju un risku pārvaldību, lielākas caurredzamības nodrošināšanu attiecībā uz pakļautību šādiem riskiem, uzlabojot informācijas atklāšanu par klimata pārmaiņu un vides riskiem u.c.

5.2. Zaļās obligācijas Latvijā

Pasaulē arvien straujāk pieaug interese par ilgtspējīgiem finanšu instrumentiem un arvien pieaug zaļo, sociālo un divējāda lietojuma obligāciju emisijas. Latvijā līdz šim tikai divi uzņēmumi (AS "Latvenergo" un ALTUM) ir emitējuši zaļās obligācijas, kas no vienas puses ir pozitīvs signāls, no otras puses ņemot vērā arvien pieaugošo interesi par ilgtspējīgu ieguldījumu iespējām, kā arī finansējuma nepieciešamību ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, ir būtiska tālāka šīs jomas attīstība. Tāpat līdz šim Latvijā nav emitētas valsts zaļās obligācijas, līdz ar to ir vērtējams, vai šobrīd, ņemot vērā investīciju nepieciešamību šajā jomā, kā arī tirgus interesi, nebūtu lietderīgi apsvērt šādu obligāciju emisiju.

AS "Latvenergo" 2015. gada jūnijā emitēja zaļās obligācijas 75 milj. euro apmērā, un programmu noslēdzot 2016. gadā ar vēl vienu emisiju 25 milj. euro apmērā. 2020. gada aprīlī AS "Latvenergo" ir paziņojis par jaunu emisiju līdz 200 milj. euro apmērā, kurai jau ir apstiprināts emisijas prospekts. Atbilstoši Latvenergo koncerna stratēģiskajiem mērķiem piesaistītie līdzekļi tiks ieguldīti videi draudzīgu investīciju projektu īstenošanā. Neatkarīgais pētniecības centrs CICERO Shades of Green AS "Latvenergo" atjaunināto zaļo obligāciju satvaru novērtējis ar atzīmi Tumši zaļš, kas ir augstākais iespējamais novērtējums CICERO vērtējuma skalā. Savukārt ALTUM 2020.gada aprīlī emitēja obligācijas par kopējo summu 20 milj. euro, kas ir otrā emisija 70 milj. euro obligāciju emisijas programmas ietvaros. Šīs obligācijas tika emitētas papildus 2018. gadā emitētajām obligācijām 10 milj. euro apmērā un 2019. gadā emitētajām obligācijām 15 milj. euro apmērā.

Gan AS "Latvenergo", gan ALTUM zaļās obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltijas Regulētajā tirgū. Kopumā Nasdaq korporatīvo parāda vērtspapīru sarakstā šobrīd ir četru uzņēmumu obligācijas, papildus šo divu uzņēmumu obligācijām sarakstā ir iekļautas arī Lietuvas uzņēmuma AUGA group, AB un Ignitis Group emitētās obligācijas. Savukārt, valsts parāda vērtspapīru jomā, no Baltijas valstīm līdz šim tikai Lietuva ir emitējusi zaļās obligācijas.

5.3. Klimata pārmaiņu ietekme uz Latvijas finanšu sektoru

Atbilstoši LB novērtējumam, klimata pārmaiņas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un attiecīgi arī tās finanšu sistēmu mazāk nekā citas ES dalībvalstis. Klimata riski nav būtiski sistēmiskie riski Latvijas finanšu sektoram, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības oglekļa ietilpību un kredītiestāžu kredītportfeļa struktūru. Tomēr vienlaikus jānorāda, ka nepieciešama šā jautājuma tālāka izpēte un uzraudzību.47

Svarīgi ņemt vērā, ka būs ievērojama ietekme uz finanšu sektoru un Latvijas tautsaimniecību kopumā no ES normatīvā regulējuma puses (t.sk. EU Disclosures Regulation izmaiņām un NFRD izmaiņām). Tas skars visus finanšu sektora dalībniekus: gan bankas, gan apdrošināšanas sabiedrības, gan arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, gan lielos uzņēmumus tieši, gan mazos uzņēmumus pastarpināti, gan arī iedzīvotājus un investorus. Tāpēc ir jānodrošina, lai finanšu sektors un tautsaimniecība kopuma ir gatavi šīm pārmaiņām, sākot ar 2021.gada sākumu. Turklāt, jāņem vērā, ka lai gan sākotnēji izveidojot Taksonomiju, tā lielākoties bija fokusēta uz privāto sektoru, EK pašlaik strādā pie tā, lai Taksonomiju pielāgot un aktīvi izmantot arī publiskajā sektorā (piemēram, veicot iepirkumus vai veidojot budžetu, utt.).

Datu avots: LB Finanšu Stabilitātes pārskats 2020

Ilgtspējīgas finanses arvien vairāk kļūst par daļu no finanšu sistēmas, kas palīdz sasniegt ilgtspējīgas ekonomikas attīstību. Tādējādi plāna ietvaros, nodrošinot sasniedzamos mērķus tuvāko trīs gadu laikā, tiks iekļauti pasākumi, kas atbilst šādām prioritātēm:

• Izveidot institucionālo ietvaru ilgtspējīgu finanšu mērķu sasniegšanai;

• Veicināt datu pieejamību ilgtspējības novērtēšanai;

• Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgām finansēm.