1. pants

Esošās situācijas raksturojums

Plāna izstr dēļ un šis skaitlis turpina pieaugt. Veselības krīzes apmērs un politikas pasākumi, kas veikti, lai pandēmijas izplatību ierobežotu, ir līdz šim nepieredzēti. Pastāvot ļoti augstai nenoteiktībai par Covid-19 ierobežošanai nepieciešamo laiku, gan pasaules, gan Latvijas ekonomiskās attīstības prognozes ir tikušas visai strauji koriģētas un ar šādām korekcijām jārēķinās arī turpmāk. Līdz brīdim, kamēr vakcīna vai atbilstoši medikamenti būs plašu pieejami, situāciju raksturos liela nenoteiktība un riski. Atbilstoši EK 2020.gada rudens ekonomikas prognozei atgūšanās apsīkst, jo pandēmijas atsākšanās, padziļina nenoteiktību. 2020.gada pirmajā pusē saimnieciskā darbība Eiropā piedzīvoja smagu satricinājumu, bet trešajā ceturksnī tā strauji atjaunojās, jo pakāpeniski tika atcelti ierobežojošie pasākumi. Tomēr pandēmijas atsākšanās liek izaugsmei apsīkt, jo tiek ieviesti jauni ierobežojumi. Saskaņā ar 2020. gada rudens ekonomikas prognozi Eirozonas ekonomika 2020. gadā saruks par 7,8 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 4,2 %, bet 2022. gadā par 3 %. Saskaņā ar šo prognozi ES ekonomika 2020. gadā saruks par 7,4 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 4,1 %, bet 2022. gadā par 3 %1. Salīdzinājumā ar 2020.gada vasaras ekonomikas prognozi izaugsmes prognozes gan Eirozonai, gan ES ir nedaudz augstākas 2020. gadam un zemākas 2021. gadam. Sagaidāms, ka rezultāti ne Eirozonā, ne ES līdz 2022. gada beigām neatgriezīsies pirms pandēmijas līmenī. Atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda 2020.gada oktobra IKP prognozēm, pasaules iekšzemes kopprodukts 2020.gadā samazināsies par 4,4%, kas ir nedaudz mazāks IKP sarukums, nekā tika prognozēts jūnijā.2 To galvenokārt nosaka, 2020.gada otrā ceturkšņa dati, kas uzrāda mazāku attīstīto valstu IKP kritumu, nekā iepriekš tika prognozēts. Finanšu ministrijas 2020.gada jūnijā izstrādātais vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2020.-2023.gadam izstrādāts, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020.gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz 2020.gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā. Atbilstoši šim scenārijam, Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā samazināsies par 7,0% un 2021.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts palielināsies par 5,1%.

Reaģējot uz vīrusa izraisīto krīzi, Latvija un pārējās ES dalībvalstis ir ieviesušas ārkārtējus ierobežojumus un finansiālus atbalsta pasākumus ierobežojumu izraisīto seku mazināšanai. Pandēmijas izraisītais satricinājums ES tautsaimniecībām bija vienlaicīgs, bet asimetrisks, jo striktāki pandēmijas izplatības ierobežojošie pasākumi skartajās valstīs rezultējās lielākā šokā ekonomikai. Ekonomiskās aktivitātes kritums un ieviestie atbalsta pasākumi novedīs pie krietni lielākiem budžeta deficītiem un valsts parāda līmeņa pieauguma. ES dalībvalstis ir vienojušās, ka pirmo reizi kopš 2011. gada, kad Stabilitātes un izaugsmes paktā ir iestrādāta vispārējā izņēmuma klauzula, ir iestājušies visi priekšnoteikumi šīs izņēmuma klauzulas iedarbināšanai.3 Tas ļaus dalībvalstīm novirzīt finanšu līdzekļus veselības aprūpes sistēmai un Covid 19 izraisīto ekonomisko seku mazināšanai. Atbilstoši EK 2020. gada rudens prognozei paredzēts, ka kopējais valsts budžeta deficīts eirozonā palielināsies no 0,6% no IKP 2019. gadā līdz aptuveni 8,8% 2020. gadā. Kopējā Eirozonas valsts parāda attiecība pret IKP palielināsies no 85,9% no IKP 2019.gadā līdz 101,7% 2020. gadā. EK publicētā 2021. gada Ikgadējā Ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija paredz 2021. gadā turpināt darbību Covid-19 kontekstā iedarbinātajai vispārējās atkāpes klauzulai no Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem.

Reaģējot uz ekonomiskās situācijas kraso pasliktināšanos saistībā ar Covid-19 krīzi, pasaules valstu centrālās bankas ir pastiprinājušas monetārās stimulēšanas pasākumus. ASV Federālo rezervju sistēma 2020. gada 15. martā samazināja bāzes procentu likmi līdz 0-0,25%, bet 23. martā paziņoja par valsts vērtspapīru iegādi neierobežotā apmērā, lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 krīzes ietekmi. ECB savukārt 2020. gada 19. martā uzsāka valdības un uzņēmumu obligāciju uzpirkšanas programmu (Pandemic Emergency Purchase Programme, PEPP) 750 miljardu euro apmērā. ECB palielināja arī esošās aktīvu iegādes programmas apjomu, atviegloja ilgāka termiņa mērķoperāciju nosacījumus, kā arī uzsāka pandēmijas ilgāka termiņa mērķoperācijas. 2020. gada jūnijā un decembrī PEPP programmas apjoms un ilgums vēl vairāk tika palielināts, līdz pat 1850 miljardiem euro un vismaz līdz 2022. gada marta beigām. Latvijā ilgāka termiņa mērķoperācijās III piedalījās vairākas kredītiestādes. Jūnija un septembra izsolēs tās kopā pieprasīja un saņēma šos kredītus 1.26 miljardu euro apjomā. Covid-19 krīzei ieilgstot arī ilgāka termiņa mērķoperācijas III tika pārkalibrētas, gan pagarinot šo operāciju īpašo labvēlības periodu, gan veicot 2021. gadā vēl papildu ilgāka termiņa mērķoperācijas.

2020. gada aprīļa sākumā Eirogrupa vienojās par trīs ES līmeņa finanšu atbalsta instrumentiem, kas nodrošinātu vairāk nekā 500 miljardu euro, lai sniegtu atbalstu nodarbinātajiem, uzņēmumiem un valdību nacionālā līmenī īstenotiem atbalsta pasākumiem ES valstīs, kuras ir negatīvi skārusi Covid-19 krīze. Maijā ieviestā ESM kredītu līnija nodrošina tūlītējas aizdevumu iespējas Eirozonas valstīm līdz 2% no konkrētas valsts IKP, lai segtu veselības aprūpes jomas un sociālekonomiskos izdevumus, kas ir saistīti ar Covid-19 krīzi. ESM kredītu līnijas kopapjoms veido 240 miljardi euro. Maijā izveidotais EIB Viseiropas garantiju fonds ES uzņēmējdarbības atbalstam, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, paredz piesaistīt investīcijas ap 200 miljardu euro apmērā. EIB fonds sniedz garantijas vai ieguldījumus uzņēmumu kapitālā. Septembrī tika iedarbināts Eiropas pagaidu atbalsta instruments 100 miljardu euro apmērā bezdarba risku mazināšanai īstermiņa nodarbinātības pasākumiem ārkārtas situācijā (SURE), sniedzot dalībvalstīm iespēju aizņemties no EK.

2020. gada maijā EK nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Atveseļošanas instrumentam, kas ir vienreizējs īstermiņa papildus finansējuma piesaistīšanas instruments ES ekonomikas atbalstam izejai no Covid-19 krīzes. Tā finansējums papildina ES daudzgadu budžeta finansējumu. Saskaņā ar Eiropadomes 2020. gada 17.-21.jūlija sanāksmēs panākto vienošanos, Eiropas Atveseļošanas instrumentam ES līmeņa parāda vērtspapīru emisijas rezultātā tiks iegūti 750 miljardi euro (2018. gada cenās, 807 mljrd. euro faktiskajās cenās): 390 mljrd. euro (421 mljrd. euro faktiskajās cenās) tiks izmaksāti kā granti un 360 mljrd. euro (386 mljrd. euro faktiskajās cenās) tiks izsniegti dalībvalstīm aizdevumu veidā un tā finansējums tiks integrēts ES budžetā un izmantots ES budžeta programmu, t.sk. Atveseļošanas un noturības mehānisma, finansēšanai. ES aizņēmumu starptautiskajos finanšu tirgos ir plānots atmaksāt līdz 2058. gadam. Kopējam ES daudzgadu budžeta un Eiropas Atveseļošanas instrumenta izdevumu apjomam tiks piemērots 30% klimata mērķis, un tas tiks atspoguļots attiecīgajos mērķos nozaru tiesību aktos. Eiropas Atveseļošanas instrumenta finansētu programmu ietvaros Latvija kopumā varētu saņemt grantos līdz 2,3 mljrd. euro (2018. gada cenās, 2,5 mljrd. euro faktiskajās cenās) un līdz 2,3 mljrd. euro (2018. gada cenās, 2,5 mljrd. euro) aizdevumos.

Pēdējo divu gadu lakā Latvijas banku sektorā, kas ir galvenās starpnieku institūcijas uzņēmumu un privātpersonu kreditēšanā un maksājumu pakalpojumu sniegšanā, mainās īpašnieku sastāvs, tirgus daļas un darbības modeļi. Ievērojami sarucis ārvalstu klientu skaits un tiem sniegto pakalpojumu apjoms. Šo izmaiņu rezultātā ir samazinājusies kredītiestāžu peļņa, tomēr kredītiestāžu vidējie atdeves rādītāji pārsniedz ES vidējo līmeni. 2019. un 2020. gadā uzņēmumu un privātpersonu kreditēšana bija vāja. Saglabājoties piesardzīgam kreditēšanas piedāvājumam un pieprasījumam, var tik ietekmēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Latvijas kapitāla tirgus joprojām ir maz attīstīts. Vērtējot pēc akciju tirgus kapitalizācijas pret IKP, Latvija ir pēdējā vietā starp ES valstīm, būtiski atpaliekot arī no kaimiņvalstīm. Tā kā finanšu pakalpojumu sektorā ir salīdzinoši augstas darbības uzsākšanas barjeras, inovāciju veicināšanā un jaunu spēlētāju ienākšanai tirgū ļoti būtisks ir arī uzraugošo institūciju atbalsts. Attiecībā uz atsevišķiem alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformām, joprojām notiek licencēšanas process, kas rada neskaidrību par darbību regulējošo normatīvo ietvaru līdz attiecīgas licences izsniegšanai. Ir jāņem vērā, ka atbilstoši ES līmeņa normatīvajam regulējumam4, no 2021. gada 10. novembra būs iespējams licencēt arī Eiropas kolektīvo finansēšanas pakalpojumu sniedzējus.

2019. gads Latvijas finanšu sektorā pagāja Moneyval un FATF rekomendāciju ieviešanas zīmē. Moneyval un FATF novērtēšanas procesu ietvaros, kas tika noslēgts 2020. gada februārī, ir atzīts, ka Latvija ir pirmā Moneyval dalībvalsts un otrā valsts pasaulē, kas novērtēta kā vismaz "ielākoties atbilstoša" visām 40 FATF rekomendācijām. Eksperti atzinuši, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, kā rezultātā ir novērsta Latvijas iekļaušana "pelēkajā sarakstā", kas varēja radīt būtisku kaitējumu Latvijas reputācijai. Pozitīvais novērtējums, apliecinot valsts spējas salīdzinoši īsā laika posmā veikt nozīmīgas pārmaiņas finanšu sistēmā, ir nostiprinājis Latvijas kā nozīmīga starptautiska partnera lomu starptautiskajā arēnā. Augstais novērtējums balstīts uz to, ka būtiski pilnveidots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas regulējums, augusi kompetento iestāžu kapacitāte un uzlabojušies to darbības rezultāti, mazinājusies risku tolerance. Līdz ar to ir būtiski šī plāna darbības periodā turpināt darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un atbilstoši politikas pasākumi ir iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā "Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laika posmā no 2020. līdz 2022.gadam"5 un papildināti ar 2020.gada 27.novembrī Finanšu sektora attīstības padomē apstiprinātu pasākumu plānu samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības. Ieviešot minētajā Ministru kabineta un Finanšu sektora attīstības padomes apstiprinātajā plānā iekļautos pasākumus, tiks veicināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību efektīva un riskos balstīta ieviešana, kas nodrošinātu tālāku ilgtspējīgu sektora attīstību un spēju finansēt tautsaimniecību.

Lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas sistēmu ES līmenī, 2021. gadā tika publicēti EK priekšlikumi tiesību aktu pakotnei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Eiropas Savienības Padomē notiek darbs pie šiem priekšlikumiem. Latvijai ir svarīga ES līmeņa pasākumu īstenošana šajā jomā, pilnveidojot ES līmeņa uzraudzības sistēmu un stiprinot sadarbību ar trešajām valstīm. Tāpat saredzam nepieciešamību patstāvīgas un institucionāli neatkarīgas ES līmeņa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības iestādes izveidošanai un ES tiesiskā regulējuma stiprināšanai ar vienveidīgām prasībām, izstrādājot jaunu regulu, kas papildinātu šīs jomas esošās direktīvas. Vienlaikus atbalstām turpmāku dalībvalstu finanšu izlūkošanas dienestu sadarbības stiprināšanu, tostarp, veicinot tehnoloģisko risinājumu izpēti un attīstību, lai stiprinātu finanšu izlūkošanu, noziegumu identificēšanu un novēršanu.

2019. gada nogalē EK nāca klajā ar Eiropas Zaļo kursu ceļvedi, kā padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgu, klimata un vides problēmas izmantojot iespēju radīšanā visās politikas jomās un padarot pārkārtošanos taisnīgāku un iekļaujošu visiem. Eiropas Zaļais kurss aptver visas ekonomikas nozares, jo sevišķi transportu, enerģētiku, lauksaimniecību, IKT un ķīmisko vielu ražošanu. Lai sasniegtu Eiropas Zaļā kursa mērķus, būs vajadzīgas ievērojamas investīcijas. Finanšu sistēmai šajā procesā ir būtiska loma un tā var būt daļa no risinājuma virzībā uz zaļāku un ilgtspējīgāku ekonomiku. Finanšu sektors ir strauji attīstījies izpratnē par ilgtspējīgām finansēm un ilgtspēju. Lai privāto kapitālu pārorientētu uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, ir nepieciešamas visaptverošas pārmaiņas finanšu sistēmas darbībā:

• pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

• pārvaldīt finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām, resursu noplicināšanas, vides degradācijas un sociālajām problēmām;

• veicināt pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu finanšu un ekonomikas darbībā.

2019. gada aprīlī Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pilnvarnieku pavasara sanāksmes laikā tika nodibināta brīvprātīga organizācija Finanšu ministru klimata politikas koalīcija. Pašreiz Koalīcijā ir 52 valstis, no kurām 15 ir ES dalībvalstis (Austrija, Kipra, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Spānija, Zviedrija un Portugāle). Koalīcijas izveides mērķis ir veicināt nacionāla un globāla līmeņa rīcību klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai, izmantojot fiskālo politiku, publisko finanšu pārvaldību un piesaistot privāto finansējumu, kā arī veicinot investīcijas un tāda finanšu sektora attīstību, kas atbalsta klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas politiku. Mērķa sasniegšanai tiks sekmēta valstu pieredzes apmaiņa par attiecīgo politiku veidošanu un nodrošināts forums vienotu standartu un labākās prakses veicināšanai. Latvija koalīcijai pievienojās 2019.gada 24.septembrī.

Finanšu sektors ir lielākais digitālo tehnoloģiju lietotājs un būtisks ekonomikas un sabiedrības digitalizācijas veicinātājs. Lai gan finanšu inovācija nav jaunums, ir ievērojami palielinājušies ieguldījumi tehnoloģijās un inovāciju temps. Covid-19 ietekmes rezultātā palielinājās pieprasījums pēc digitālajiem pakalpojumiem, kuru esošie finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki veiksmīgi ir apmierinājuši, piedāvājot elastīgus, mainīgajai videi pielāgotus finanšu pakalpojumu risinājumus. Tiek plaši izvērsti finanšu tehnoloģiju risinājumi, kas maina finanšu nozari un to, kā patērētāji un uzņēmumi piekļūst pakalpojumiem. Finanšu tehnoloģija rada gan iespējas, gan jaunus izaicinājumus attiecībā uz normatīvo atbilstību un uzraudzību. Īpaši palielinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski, kuri balstās uz noziedznieku jaunu tehnoloģijas apguvi. Lai attīstītu kapacitāti novērst jaunos draudus, 2022. gadā tiek izveidots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas inovāciju centrs ar mērķi nodrošināt inovatīvu tehnoloģisku risinājumu pilnveidošanu un tehnoloģiski vadītu starptautisku sadarbību. Finanšu tehnoloģijas rada arī ar kiberdrošību saistītus riskus, ar datu, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību un tirgus integritāti saistītus jautājumus.

Kopš 2014. gada tiek īstenota "atvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2014 2020". Tās ietvaros FKTK, kā nacionālā koordinējošā institūcija, regulāri veic finanšu pratības monitoringu, izvērtē izvirzīto mērķu sasniegšanu, veic Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauju un nosaka iedzīvotāju finanšu pratības indeksu. Pieejamie dati liecina, ka izvirzītie finanšu pratības mērķi daļēji tiek sasniegti pieaugošs ir mājsaimniecību uzkrājumu apjoms, palielinājies pensiju sistēmas 3. līmenī iesaistīto skaits, būtiski samazinājies mājsaimniecību kavēto kredītu skaits un mājsaimniecību kavēto nebanku kredītu skaits un apmērs, arī mājsaimniecību kredītu/ noguldījumu attiecība uzlabojas. Tomēr FKTK izveidotais Finanšu pratības indekss, kā ietvaros tiek analizēta iedzīvotāju attieksme un paradumi, norāda, ka nepieciešams vēl mērķtiecīgāk veicināt Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību. Indekss pamazām pieaug: 2015. gadā vidējais iedzīvotāju rezultāts bija 21,2 punkti (no 99), bet 2019. gadā 21,7, tomēr ir nepieciešama straujāka izaugsme. Īpaši svarīgi ir uzlabojumi uzkrājumu un ieguldījumu jomā, lai iedzīvotāji nodrošinātu savu finanšu noturību pret ārējiem nelabvēlīgiem apstākļiem, spētu salīdzināt dažādus pakalpojumus un pieņemt informētus lēmumus, tai skaitā aizņemties atbildīgi, izvairīties no finanšu krāpnieku uzbrukumiem un spēt izsekot pakalpojumu digitalizācijai.