Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Civilās aviācijas drošība

1. Atbilstīgi pušu tiesībām un pienākumiem, kas noteikti

starptautiskajās tiesībās, puses atkārtoti apstiprina, ka

savstarpējās saistības aizsargāt civilās aviācijas drošību pret

nelikumīgām darbībām ir neatņemama šā nolīguma

sastāvdaļa.

2. Neierobežojot starptautiskajos tiesību aktos

paredzēto tiesību un pienākumu vispārējo piemērojamību, puses it

īpaši rīkojas saskaņā ar šādiem dokumentiem: Konvencija par

noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas

gaisa kuģos, noslēgta Tokijā 1963. gada 14. septembrī,

Konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu,

noslēgta Hāgā 1970. gada 16. decembrī, Konvencija par

cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas

drošību, noslēgta Monreālā 1971. gada 23. septembrī,

Protokols par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas

apkalpo starptautisko aviāciju, noslēgts Monreālā 1988. gada

24. februārī, Konvencija par plastikas sprāgstvielu

marķēšanu, lai veicinātu to atklāšanu, noslēgta Monreālā

1991. gada 1. martā, un visas pārējās daudzpusējās

vienošanās par civilās aviācijas drošību, kuras nosaka pušu

saistības.

3. Puse pēc attiecīga lūguma sniedz otrai pusei visu

vajadzīgo palīdzību, lai novērstu nelikumīgu civilās aviācijas

gaisa kuģu sagrābšanu vai citas nelikumīgas darbības, kas apdraud

gaisa kuģu, pasažieru un apkalpes locekļu, lidostu un

aeronavigācijas objektu drošību, kā arī jebkādus citus draudus

civilās aviācijas drošībai.

4. Puses rīkojas saskaņā ar civilās aviācijas drošības

noteikumiem, ko noteikusi Starptautiskā Civilās aviācijas

organizācija un kas iekļauti Konvencijas par starptautisko civilo

aviāciju pielikumos, ciktāl minētie drošības noteikumi ir

piemērojami pusēm. Puses pieprasa to reģistros iekļautu gaisa

kuģu ekspluatantiem, gaisa kuģa ekspluatantiem, kuru galvenā

uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgā mītne atrodas puses

teritorijā, un tās teritorijā esošo lidostu operatoriem darboties

saskaņā ar minētajiem civilās aviācijas drošības noteikumiem.

Attiecīgi pēc puses lūguma otra puse paziņo tai visas atšķirības

starp tās noteikumiem, praksi un šajā punktā minētajos pielikumos

iekļautajiem civilās aviācijas drošības standartiem, ja tādas

atšķirības pārsniedz vai papildina minētos standartus un ir

būtiskas otras puses operatoriem. Katra puse jebkurā brīdī var

lūgt sarunas, kas veicamas bez nepamatotas kavēšanās, lai

jebkuras minētās atšķirības apspriestu ar otru pusi.

5. Pilnīgi ņemot vērā un abpusēji ievērojot valstu

suverenitāti, katra puse piekrīt, ka, lai šā panta 4. punktā

minētie gaisa kuģu ekspluatanti varētu ieceļot, izceļot vai

uzturēties puses teritorijā, tiem būtu jāievēro

minētajā punktā minētie otras puses civilās aviācijas

drošības noteikumi. Katra puse savā teritorijā nodrošina

efektīvus pasākumus, lai aizsargātu gaisa kuģus un veiktu

pasažieru, apkalpes locekļu, bagāžas, rokas bagāžas, kravas,

pasta un gaisa kuģu krājumu drošības pārbaudes pirms iekāpšanas

vai iekraušanas gaisa kuģī.

6. Puses piekrīt panākt pušu drošības standartu

savstarpēju atzīšanu un ciešu sadarbību savstarpēju kvalitātes

kontroles pasākumu izstrādē. Puses arī piekrīt vajadzības

gadījumā izstrādāt priekšnosacījumus "vienas pieturas"

drošības kontroles ieviešanai lidojumos starp pušu teritorijām,

katrai pusei lemjot par to atsevišķi; tāds pasākums nozīmē

tranzīta pasažieru, tranzīta bagāžas un/vai tranzīta kravas

atbrīvošanu no atkārtotas drošības pārbaudes. Šim nolūkam puses

izstrādā administratīvu kārtību, lai apspriestos par pastāvošiem

un plānotiem civilās aviācijas drošības pasākumiem un par

sadarbību un informācijas apmaiņu saistībā ar pušu īstenotajiem

kvalitātes kontroles pasākumiem. Atbilstīgi minētajai

administratīvajai kārtībai puses apspriež plānotos drošības

pasākumus attiecībā uz operatoriem, kas atrodas otras puses

teritorijā.

7. Katra puse, ciktāl tas ir praktiski iespējams,

izpilda visus otras puses lūgumus veikt samērīgus drošības

pasākumus noteiktu draudu novēršanai atsevišķam lidojumam vai

atsevišķai lidojumu sērijai.

8. Puses vienojas sadarboties drošības pārbaužu jomā, ko

tās veic kādas puses teritorijā, ieviešot mehānismus, tostarp

administratīvu kārtību, informācijas savstarpējai apmaiņai par

tādu drošības pārbaužu rezultātiem. Puses apņemas atsaucīgi

izskatīt lūgumus novērotāja statusā piedalīties otras puses

veiktās drošības pārbaudēs.

9. Ja civilās aviācijas gaisa kuģis ir nelikumīgi

sagrābts vai ja pastāv tāda incidenta draudi, vai tiek veiktas

citas nelikumīgas darbības, kas apdraud gaisa kuģa, tā pasažieru

un apkalpes locekļu, lidostu un aeronavigācijas objektu drošību,

puses sniedz savstarpēju palīdzību, atvieglojot saziņu un veicot

citus vajadzīgos pasākumus, lai ātri un droši izbeigtu šādus

incidentus vai to draudus.

10. Ja pusei ir pamats uzskatīt, ka otra puse nav

ievērojusi šā panta noteikumus, tā, izmantojot savas atbildīgās

iestādes, var pieprasīt pārrunas. Šādām sarunām jāsākas

piecpadsmit (15) dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja

piecpadsmit (15) dienu laikā pēc sarunu sākuma nav panākta

pieņemama vienošanās, sarunu pieprasītāja puse var aizturēt,

atcelt vai apturēt otras puses aviosabiedrību pilnvaras vai

noteikt minētajām pilnvarām atbilstīgus darbības nosacījumus.

Ārkārtas gadījumā vai, lai novērstu šā panta noteikumu turpmāku

neievērošanu, puse, kas uzskata, ka otra puse nav ievērojusi šā

panta noteikumus, var jebkurā laikā veikt atbilstīgus pagaidu

pasākumus.

11. Neskarot gadījumus, kad ir vajadzīga tūlītēja

rīcība, lai aizsargātu pārvadājumu drošību, puses apstiprina, ka,

apsverot drošības pasākumu ieviešanu, pusei ir jāizvērtē to

iespējamā nelabvēlīgā saimnieciskā un funkcionālā ietekme uz

gaisa pārvadājumu norisi atbilstīgi šim nolīgumam un, ciktāl tas

atļauts tiesību aktos, šādus faktorus ņem vērā, nosakot

vajadzīgos un atbilstīgos pasākumus drošības jautājumu

risināšanai.