6. pants

Civilās aviācijas drošums

1. Puses atkārtoti apstiprina ciešas sadarbības

svarīgumu civilās aviācijas drošuma jomā. Šim nolūkam puses

iesaistās turpmākā sadarbībā, tostarp gaisa pārvadājumu jomā, jo

īpaši, lai nodrošinātu apmaiņu ar tādu informāciju, kas var

ietekmēt starptautiskās aeronavigācijas drošumu, lai piedalītos

otras puses uzraudzības pasākumos vai īstenotu kopīgus

uzraudzības pasākumus civilās aviācijas drošuma jomā un

izstrādātu kopīgus projektus un iniciatīvas, tostarp kopā ar

trešajām valstīm. Šo sadarbību attīsta, Kanādas un Eiropas

Kopienas civilās aviācijas drošuma nolīguma ietvaros, kas

noslēgts Prāgā 2009.gada 6. maijā, attiecībā uz minētajā

nolīgumā iekļautajiem jautājumiem.

2. Lidojumderīguma apliecības, kompetences apliecības un

licences, ko izsniegusi vai par derīgu atzinusi viena puse,

proti, tās aeronavigācijas iestādes, saskaņā ar Civilās aviācijas

drošuma nolīguma starp Kanādu un Eiropas Kopienu piemērojamajiem

noteikumiem arī otra puse un tās aeronavigācijas iestādes atzīst

par derīgām gaisa pārvadājumu veikšanai, ja tādas apliecības vai

licences izsniegtas vai atzītas par derīgām vismaz saskaņā ar

Konvencijā noteiktajiem standartiem.

3. Ja privilēģijās vai nosacījumos, ko piešķir iepriekš

2. punktā minētās licences vai apliecības, kuras vienas

puses aeronavigācijas iestādes izsniedz kādai personai,

aviosabiedrībai vai attiecībā uz gaisa pārvadājumos izmantotu

gaisa kuģi, ir pieļautas atšķirības, kas ir zemākas par

Konvencijas minimālajiem standartiem, un ja šīs atšķirības ir

reģistrētas Starptautiskajā civilās aviācijas organizācijā, vai

ja šīs iestādes piemēro standartu vai standartus, kas ir augstāki

par Konvencijas standartiem vai atšķiras no tiem, tad otra puse

var pieprasīt veikt pušu sarunas Apvienotajā komitejā, lai

noskaidrotu attiecīgo praksi. Līdz brīdim, kad sarunās tiek

panākts konsenss, un atbilstīgi apliecību un licenču savstarpējās

atzīšanas režīmam puses turpina atzīt apliecības un licences, ko

par derīgām ir atzinušas otras puses aeronavigācijas iestādes. Ja

Kanādas un Eiropas Kopienas civilās aviācijas drošuma nolīgumā,

kas noslēgts Prāgā 2009. gada 6. maijā, ir iekļauti

noteikumi par apliecību un licenču savstarpēju atzīšanu, abas

puses piemēro minētos noteikumus.

4. Atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem un Kanādas un

Eiropas Kopienas civilās aviācijas drošuma nolīgumam, kas

noslēgts Prāgā 2009. gada 6. maijā, attiecībā uz

minētajā nolīgumā ietvertajiem jautājumiem puses apņemas

nodrošināt apliecību un licenču savstarpēju atzīšanu.

5. Puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes

jebkurā laikā var lūgt veikt sarunas ar otru pusi vai tās

aeronavigācijas iestādēm par to uzturētajiem un pārvaldītajiem

drošuma standartiem un prasībām. Ja pēc tādām sarunām puse vai

tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes, kuras pieprasījušas

sarunas, secina, ka otra puse vai tās attiecīgās aeronavigācijas

iestādes minētajās jomās efektīvi neuztur un nepārvalda tādus

drošuma standartus un prasības, kas, ja vien nav noteikts citādi,

atbilstu vismaz Konvencijā noteiktajiem minimālajiem standartiem,

minētā puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes informē

par tādiem secinājumiem un vajadzīgajiem pasākumiem, lai

nodrošinātu atbilstību minētajiem minimālajiem standartiem. Ja

attiecīgā puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes neveic

vajadzīgās korektīvās darbības piecpadsmit (15) dienu laikā vai

citā atbilstīgi noteiktā termiņā, puse vai tās atbildīgās

aeronavigācijas iestādes, kuras pieprasījušas sarunas, ir

tiesīgas atcelt, apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai

tehniskās atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot tās

aviosabiedrības pārvadājumus, kuras drošumu uzrauga otra puse vai

tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes.

6. Katra puse atzīst, ka ikvienam gaisa kuģim, kuru

ekspluatē vienas puses aviosabiedrība vai kurš tiek ekspluatēts

šīs aviosabiedrības vārdā un kurš atrodas otras puses teritorijā,

otras puses aeronavigācijas iestādes ir tiesīgas veikt perona

pārbaudi, lai pārliecinātos par gaisa kuģa un tā apkalpes locekļu

attiecīgo dokumentu derīgumu, kā arī par gaisa kuģa un tā

aprīkojuma ārējo stāvokli, ja vien tāda pārbaude neizraisa

nepamatotu gaisa kuģa aizkavēšanos.

7. Ja perona pārbaudē vienas puses aeronavigācijas

iestādes konstatē, ka gaisa kuģis vai gaisa kuģa ekspluatācija

neatbilst attiecīgajā laika posmā spēkā esošajiem un saskaņā ar

Konvenciju noteiktajiem minimālajiem standartiem vai ka

attiecīgajā laika posmā spēkā esošie un saskaņā ar Konvenciju

noteiktie drošuma standarti nav pietiekami efektīvi uzturēti un

pārvaldīti, minētās puses aeronavigācijas iestādes informē otras

puses aeronavigācijas iestādes, kas atbildīgas par drošuma

pārraudzību aviosabiedrībā, kas ekspluatē attiecīgo gaisa kuģi,

par secinājumiem un vajadzīgajiem pasākumiem, lai nodrošinātu

atbilstību minētajiem minimālajiem standartiem. Ja vajadzīgos

uzlabojumus neveic piecpadsmit (15) dienu laikā, var atcelt,

apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai tehniskās

atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot gaisa kuģi

ekspluatējošās aviosabiedrības pārvadājumus. Tādu lēmumu var

pieņemt arī tad, ja ir liegta piekļuve perona pārbaudes

veikšanai.

8. Katrai pusei, izmantojot savas atbildīgās

aeronavigācijas iestādes, ir tiesības uz tūlītēju rīcību, tostarp

tiesības atcelt, apturēt vai ierobežot spēkā esošās pilnvaras vai

tehniskās atļaujas vai citādi apturēt vai ierobežot otras puses

aviosabiedrības pārvadājumus, ja tās secina, ka tāds lēmums ir

vajadzīgs, lai novērstu tiešus draudus civilās aviācijas

drošumam. Ja tas ir praktiski iespējams, puse, kas pieņem lēmumu

veikt tādus pasākumus, pirms tam apspriežas ar otru

pusi.

9. Puse vai tās atbildīgās aeronavigācijas iestādes

pārtrauc visus pasākumus, ko veic saskaņā ar šā panta 5., 7. un

8. punktu, ja zūd tādu pasākumu veikšanas

pamatojums.