Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses

2.7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pārvedumi

1. Puse visus ar aptvertiem ieguldījumiem saistītos pārvedumus

atļauj veikt brīvi konvertējamā valūtā bez ierobežojumiem vai

aizkavēšanas. Šādi pārvedumi ietver:

a) kapitāla iemaksas, piemēram, galvenos līdzekļus un papildu

līdzekļus aptverto ieguldījumu saglabāšanai, attīstīšanai vai

palielināšanai;

b) peļņu, dividendes, kapitāla pieaugumu un citus ienākumus,

un ienākumus no visu aptverto ieguldījumu vai to daļas pārdošanas

vai no daļējas vai pilnīgas aptverto ieguldījumu

likvidācijas;

c) procentus, autoratlīdzību, pārvaldības maksu, tehnisko

palīdzību un citas maksas;

d) maksājumus, kas veikti uz līguma pamata, kuru noslēdzis

aptvertais ieguldītājs, vai tā aptvertus ieguldījumus, kas veikti

saskaņā ar aizdevuma līgumu;

e) ienākumus vai citādu atlīdzību darbiniekiem ārzemēs, kuri

strādā saistībā ar aptvertiem ieguldījumiem;

f) maksājumus, kas veikti, ievērojot 2.6. pantu

(Ekspropriācija) un 2.5. pantu (Zaudējumu kompensācija); un

g) maksājumus, kas izriet no 3.18. panta (Nolēmums).

2. Neviens šā panta noteikums nav interpretējams tā, ka tas

Pusei liegtu vienlīdzīgi un nediskriminējoši piemērot tās tiesību

aktus, kas attiecas uz:

a) bankrotu, maksātnespēju vai citu kreditora tiesību

aizsardzību;

b) vērtspapīru, nākotnes līgumu, iespējas līgumu vai

atvasināto instrumentu izdošanu, tirdzniecību vai darījumus ar

tiem;

c) finanšu pārskatu vai uzskaites veidošanu attiecībā uz

pārvedumiem, ja tas nepieciešams, lai palīdzētu

tiesībaizsardzības un finanšu regulējuma iestādēm;

d) noziedzīgiem vai sodāmiem nodarījumiem;

e) atbilstības nodrošināšanu rīkojumiem vai spriedumiem, kas

pieņemti tiesas vai administratīvos procesos;

f) sociālo drošību, valsts pensiju vai obligāto ietaupījumu

shēmām vai vai

g) nodokļu uzlikšanu.

3. Izņēmuma gadījumos, kad pastāv būtiski sarežģījumi vai to

draudi ekonomikas un monetārās politikas vai valūtas kursa

politikas darbībai kādā Pusē, attiecīgā Puse var uz laiku veikt

aizsardzības pasākumus attiecībā uz pārvedumiem. Šādi pasākumi ir

pilnīgi nepieciešami, to ilgums nekādā gadījumā nepārsniedz sešus

mēnešus22 un tie nav uzskatāmi par patvaļīgu vai

nepamatotu diskrimināciju starp kādu Pusi un personu, kas nav

Puse, līdzīgās situācijās.

Puse, kas pieņem aizsardzības pasākumus, nekavējoties informē

otru Pusi un iespējami drīz iesniedz to atcelšanas grafiku.

4. Ja Pusei ir vai var rasties nopietnas maksājumu bilances un

ārējas finansiālās grūtības, tā var pieņemt vai saglabāt

ierobežojošus pasākumus attiecībā uz pārvedumiem, kas saistīti ar

ieguldījumiem.

5. Puses cenšas izvairīties no 4. punktā minēto ierobežojošo

pasākumu piemērošanas. Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie vai

saglabātie ierobežojošie pasākumi ir nediskriminējoši, ir spēkā

ierobežotu laiku un paredz vienīgi to, kas nepieciešams maksājumu

bilances un ārējā finansiālā stāvokļa koriģēšanai. Attiecīgi tie

ir saskaņā ar Marrākešā 1994. gada 15. aprīlī noslēgtā Marrākešas

līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu

(turpmāk - "PTO līgums") nosacījumiem un ir saderīgi ar

Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līgumu.

6. Puse, kas saglabā vai ir pieņēmusi ierobežojošus pasākumus

atbilstīgi 4. punktam vai veic jebkādas izmaiņas šādos pasākumos,

par to nekavējoties informē otru Pusi.

7. Ja pieņem vai saglabā ierobežojumus atbilstīgi 4. punktam,

komitejā nekavējoties tiek rīkota apspriešanās. Tajā novērtē

attiecīgās Puses maksājumu bilances stāvokli un ierobežojumus,

kas pieņemti vai saglabāti atbilstīgi 4. punktam, inter

alia ņemot vērā tādus faktorus kā:

a) maksājumu bilances un ārējo finansiālo grūtību raksturs un

apjoms;

b) ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide vai

c) pieejamie alternatīvie korektīvie pasākumi.

Tiek apspriesta ierobežojošo pasākumu atbilstība 4. un 5.

punktam. Tiek akceptēti visi Starptautiskā Valūtas fonda (turpmāk

- "SVF") iesniegtie statistikas un citādi fakti, kas

attiecas uz ārvalstu valūtām, monetāro rezervi un maksājumu

bilanci, un secinājumu pamatā ir SVF veiktais novērtējums

attiecībā uz attiecīgās Puses maksājumu bilanci un ārējo

finansiālo stāvokli Mediācijas izmantošanu var reglamentēt.