2. pants

Vēlētāju apvienības kā

demokrātijas un pilsoniskās līdzdalības forma

Uzskatu, ka nav pieļaujams faktiski likvidēt vēlētāju

apvienību tiesības iesniegt novada domes deputātu kandidātu

sarakstus. Šāds likumdevēja lēmums mazinātu iedzīvotāju

iespējas pārstāvēt savas intereses vietējās pašvaldībās un

demokrātijas kvalitāti Latvijas sabiedrībā kopumā.

Tā vietā rosinu tieši pretēji - paplašināt vēlētāju

apvienību iespējas piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās,

piešķirot tām tiesības iesniegt deputātu kandidātu sarakstus

visās republikas pilsētās un novados pēc administratīvi

teritoriālās reformas pabeigšanas.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir plaša rīcības

brīvība regulēt pašvaldību ievēlēšanas kārtību, citastarp noteikt

arī to, kādi subjekti un kādā veidā ir tiesīgi iesniegt kandidātu

sarakstus pašvaldību vēlēšanām (sk. Satversmes tiesas 2015.

gada 5. februāra sprieduma lietā Nr. 2014-03-01 14.

punktu).

Tāpat Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka likumdevējam jebkurā

brīdī ir tiesības, izmantojot savu rīcības brīvību, lemt par

tādiem likuma grozījumiem, kas piešķirtu pilsoņiem plašākas

pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas iespējas vietējo pašvaldību

vēlēšanās (sk. turpat 24. punktu).

Līdz ar to vēlētāju apvienību tiesību iesniegt deputātu

kandidātu sarakstus paplašināšana ir likumdevēja politiskās

izšķiršanās jautājums, kuru šajā brīdī vajadzētu atbildīgi

izlemt, ņemot vērā nepieciešamību stiprināt Latvijas

demokrātisko valsts iekārtu un veicināt iedzīvotāju

plašāku līdzdalību vietējo pašvaldību darbībā.