4. pants

Priekšlikumi

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu, esmu

ierosinājis papildināt Republikas pilsētas domes un novada domes

vēlēšanu likuma 15. panta pirmo daļu ar 4. punktu šādā

redakcijā:

"4) vēlētāju

apvienības".

Šāds likuma grozījums vēlētāju apvienībām piešķirtu tiesības

iesniegt republikas pilsētas domes un novada domes deputātu

kandidātu sarakstus arī republikas pilsētās un novados, kuros

iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par

5000.

Ja Saeima atbalstītu šo priekšlikumu, būtu nepieciešami

atsevišķi tehniski koriģējumi likumā ietvertajā vēlētāju

apvienību regulējumā, lai nodrošinātu Republikas pilsētas domes

un novada domes vēlēšanu likuma 1. pantā ietverto vēlēšanu

principu īstenošanu (sk. arī Satversmes tiesas 2015. gada 5.

februāra sprieduma lietā Nr. 2014-03-01 24. punktu).

Šajā gadījumā tāpat esmu rosinājis arī noteikt, ka, lai

iesniegtu vēlētāju apvienības sarakstu, tai būtu jāsavāc 1%

parakstu no attiecīgās pašvaldības vēlētāju kopskaita. Tas ir ne

pārāk augsts šķērslis, kas netraucētu pilsonisko aktivitāti, taču

ir arī pietiekams, lai izslēgtu nenopietnus sarakstus.

Tāpat esmu ieteicis pārdomāt arī tādu balsošanas modeli, kas

dotu vēlētājiem tiesības balsot ne vien par konkrētu sarakstu,

bet arī individuāli par jebkuru no visos sarakstos izvirzītajiem

kandidātiem (šādi modeļi principā pastāv Igaunijā un citās

Ziemeļvalstīs, taču detaļās tie atšķiras). Pašvaldībās kandidātu

personības ir vairāk pazīstamas, un tāds modelis dotu vēlētājiem

lielāku ietekmi uz rezultātiem. Šim balsošanas modelim vietējo

pašvaldību vēlēšanās Latvijā ir pozitīva vēsturiska pieredze

(sk. 1919. gada 18. augustā pieņemto "Pagaidu noteikumu

par pilsētu domnieku vēlēšanām" 17. pantu 1921. gada 16.

decembra pārgrozījumu redakcijā un 1922. gada 1. marta Likuma par

pagasta padomes vēlēšanām 20. - 23. pantu).

*****

Vēlos uzsvērt, ka noteikti atbalstu administratīvi teritoriālo

reformu. Tā ir nepieciešama. Tomēr būtu vēlams, lai visas detaļas

būtu noslīpētas tā, lai tās neradītu negatīvu efektu. Būtiski, ka

administratīvi teritoriālā reforma ne tikai palielinātu veidojamo

pašvaldību jaudīgumu un to sniegto pakalpojumu kvalitāti, bet arī

stiprinātu demokrātiju un identitāti.

Valsts prezidents Egils Levits